Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redakcijas sleja

23. Jūlijs 2019 /Nr.29/30 (1087/1088)

Tieslietu ministrijas pārskati: mūsdienu vēstures liecības

Nesen publicēts kārtējais Tieslietu ministrijas pārskats par aizvadīto gadu. Publiskie pārskati Tieslietu ministrijas mājaslapā pieejami kopš 2000. gada. Interesanti ir lasīt agrāko gadu publikācijas.

Piemēram, pārskatā par 2000. gadu kā svarīga izcelta informācija, ka "Latvijas Vēstnesis" iecerējis internetā izveidot likumu portālu un Tieslietu ministrija plāno nodrošināt sabiedrības pieejamību tiesu spriedumiem un zemesgrāmatu nodaļās reģistrētajiem nekustamo īpašumu nostiprinājumiem.

2001. gada pārskatā iezīmējas ministrijas rūpes par tiesu namiem: notiek pārbūves darbi un drīz Rīgā būs jauns, mūsdienu prasībām atbilstošs tiesu nams Abrenes ielā; turpinās Daugavpils tiesas ēkas kapitālā pārbūve un Rīgas Latgales priekšpilsētas ēkas celtniecība; uzsākti priekšdarbi tiesas ēkas kapitālremontam Liepājā un vēlāk arī Rēzeknē.

Vairākos pārskatos minēta Kriminālprocesa likumprojekta izstrāde. Tolaik krimināltiesību speciālistu domas par jauna likuma nepieciešamību dalījās. Daļa uzskatīja, ka nevajag steigties ar jauna likuma izstrādi, savukārt vairākums bija pārliecināti, ka nepieciešams jauns, mūsdienīgāks, ātrāks Kriminālprocesa likums, kas nomainīs smagnējo, lēno, neērto veco kodeksu. Darba grupas izstrādāto Kriminālprocesa likumprojektu valdība akceptēja 2003. gada maijā, un Saeimā jaunā likuma pieņemšana ilga divus gadus. 2005. gada 1. oktobrī tas stājās spēkā un nomainīja no padomju laikiem mantoto kodeksu.

Tāpat var izsekot Administratīvā procesa likuma izstrādei un administratīvo tiesu izveidei. Administratīvā procesa likums stājās spēkā 2004. gada 1. februārī, un tūlīt sāka darbu administratīvās tiesas. Tiek skaidrota galvenā atšķirība starp civilprocesu un administratīvo procesu: civilprocesā tiesa lietas skata saskaņā ar sacīkstes principu, bet administratīvajā procesā pastāv lietas apstākļu objektīvās noskaidrošanas princips. Pēc Tieslietu ministrijas sniegtās informācijas, administratīvajās tiesās saņemtās sūdzības galvenokārt ir par Valsts ieņēmumu dienesta un pašvaldību lēmumiem, kā arī policijas uzliktajiem sodiem.

Pārskatos atspoguļojas arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izveidošana. Sākumā Tieslietu ministrijā bija tikai sekretariāts trīs cilvēku sastāvā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs kā pastāvīga iestāde darbu sāka 2002. gadā.

Pēdējo gadu pārskatos minēta tiesu teritoriālā reforma, kura tika sākta 2015. gadā un pabeigta 2018. gada martā. Pārskatos var atrast informāciju par tiesu reformu Rīgas tiesu apgabalā, Latgalē un citos Latvijas novados.

2013. gada pārskatā norādīts, ka kopš janvāra sākuma oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" saturs pieejams tikai un vienīgi elektroniskā vietnē. Līdz tam pusgadu bija pārejas posms, kurā paralēli pastāvēja drukātais un elektroniskais formāts.

Pārskatā par 2018. gadu iezīmējas notikumi, kas saistīti ar Tieslietu ministrijas un tieslietu sistēmas simto pastāvēšanas gadadienu, kas apritēja novembrī. Pārskatā teikts, ka Tieslietu ministrijas turpmākā darbība būs vērsta, lai panāktu drošu uzņēmējdarbības vidi, uz taisnīgu rezultātu orientētu tiesu sistēmu, inovatīvu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu.

Starp notikumiem aizvadītajā gadā ierindojas arī fakts, ka tiesas ēkas būvē Tukumā un tieslietu administratīvā centra jaunbūvē Jēkabpilī iemūrētas kapsulas ar žurnāla "Jurista Vārds" 1000. numuru un vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Iepazīstoties ar pārskatiem vairāku gadu garumā, pieļāvums, ka atskaites varētu būt formālas, neapstiprinājās. Tieslietu ministrijas publiskie pārskati sniedz interesantas mūsdienu vēstures liecības.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Pāvils L. Tieslietu ministrijas pārskati: mūsdienu vēstures liecības. Jurista Vārds, 23.07.2019., Nr. 29/30 (1087/1088), 2.lpp.
3
0
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Intervija
Kāpēc jādiskutē par pāreju no salīdzinošajām uz autonomajām ES konstitucionālajām tiesībām
2019. gada 25.–26. aprīlī Rīgā norisinājās Rīgas Juridiskās augstskolas organizētā Erasmus+ Žana Monē konference "Konstitucionālās tiesības un pamattiesības", kas pulcēja gan Latvijas, gan arī citu Eiropas valstu ...
Kārlis Piģēns
Informācija
Enerģētikas politikas administrēšanas tiesiskie un praktiskie aspekti
Ingars Sils
Skaidrojumi. Viedokļi
Obligātā iepirkuma tiesvedības un administratīvās tiesas prakse
Šā gada sākumā plašsaziņas līdzekļu uzmanībā nonāca Saeimas aicinājums Ekonomikas ministrijai steidzami izstrādāt normatīvos aktus, lai valsts atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem atceltu jau no šā gada 31. marta. ...
Inga Balabkina
Skaidrojumi. Viedokļi
Sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanas process un tā aktualitātes
Saskaņā ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" (turpmāk – Likums)1 1. pantu Likuma mērķis ir nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ...
Elza Bergmane
Skaidrojumi. Viedokļi
Ilgstošākais tiesas process Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbības laikā
Pēdējā laikā saasinājušās diskusijas par elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus, obligātā iepirkuma ietvaros piešķirtā atbalsta ekonomisko pamatojumu un samērīgumu attiecībā pret elektroenerģijas ...
AUTORU KATALOGS