ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

23. Jūlijs 2019 /Nr.29/30 (1087/1088)

Akciju sabiedrības "Latvenergo" pagaidu padomes ievēlēšanas tiesiskie aspekti un atbilstība OECD principiem
Mg. iur.
Dace Spaliņa
 
Mg. soc.
Andris Grafs
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā 

Viens no valsts kapitāla daļu pārvaldības reformas mērķiem bija uzlabot Latvijas valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības praksi un normatīvos aktus atbilstoši starptautiski atzītiem labas korporatīvās pārvaldības standartiem,1 tāpēc arī šā raksta autoriem, kas ir bijuši iesaistīti valsts kapitāla daļu pārvaldības reformas izstrādes un ieviešanas procesā, tajā skaitā gan Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izstrādē, gan sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development, turpmāk – OECD) valsts kapitāla daļu pārvaldības un privatizācijas prakses darba grupu, kas veica Latvijas valsts kapitāla daļu pārvaldības atbilstības OECD vadlīnijām izvērtējumu, ir svarīgi paust savu viedokli jautājumā, kas tieši skar valsts lielākās un vērtīgākās kapitālsabiedrības – akciju sabiedrības "Latvenergo" (turpmāk – Latvenergo) – pārvaldību.

Latvija 2016. gada 1. jūlijā kļuva par pilntiesīgu OECD dalībvalsti, un šā raksta autori vēlas vērst uzmanību uz faktu, ka viens no Latvijas uzņemšanas nosacījumiem OECD bija, ka Latvijai valsts kapitālsabiedrību pārvaldība ir jāpilnveido atbilstoši OECD labas korporatīvās pārvaldības principiem, tajā skaitā jāizveido profesionālas padomes visās komerciālajās valsts kapitālsabiedrībās, padomes locekļu kandidāti ir jāizvirza caurskatāmā nominācijas procedūrā, balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem. Latvijai šī OECD rekomendācija bija jāievieš līdz 2016. gada beigām.2 Jānorāda, ka Latvija šo OECD rekomendāciju arī izpildīja,3 tajā skaitā 2016. gada 16. decembrī tika ievēlēta Latvenergo padome piecu locekļu sastāvā.

2016. gadā Latvenergo padomes locekļu kandidātu atlase notika caurskatāmā nominācijas procedūrā, atklātā starptautiskā konkursā, šim procesam tika piesaistīta arī personāla atlases kompānija, un visi ievēlētie padomes locekļi bija neatkarīgi, proti, katrs no viņiem atbilda noteiktajām padomes locekļa neatkarības prasībām, kas ir definētas Ministru kabineta 2015.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Intervija
Kāpēc jādiskutē par pāreju no salīdzinošajām uz autonomajām ES konstitucionālajām tiesībām
2019. gada 25.–26. aprīlī Rīgā norisinājās Rīgas Juridiskās augstskolas organizētā Erasmus+ Žana Monē konference "Konstitucionālās tiesības un pamattiesības", kas pulcēja gan Latvijas, gan arī citu Eiropas valstu ...
Kārlis Piģēns
Numura tēma
Enerģētikas politikas administrēšanas tiesiskie un praktiskie aspekti
Ingars Sils
Skaidrojumi. Viedokļi
Obligātā iepirkuma tiesvedības un administratīvās tiesas prakse
Šā gada sākumā plašsaziņas līdzekļu uzmanībā nonāca Saeimas aicinājums Ekonomikas ministrijai steidzami izstrādāt normatīvos aktus, lai valsts atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem atceltu jau no šā gada 31. marta. ...
Inga Balabkina
Skaidrojumi. Viedokļi
Sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanas process un tā aktualitātes
Saskaņā ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" (turpmāk – Likums)1 1. pantu Likuma mērķis ir nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ...
Elza Bergmane
Skaidrojumi. Viedokļi
Ilgstošākais tiesas process Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbības laikā
Pēdējā laikā saasinājušās diskusijas par elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus, obligātā iepirkuma ietvaros piešķirtā atbalsta ekonomisko pamatojumu un samērīgumu attiecībā pret elektroenerģijas ...
AUTORU KATALOGS