ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

23. Jūlijs 2019 /Nr.29/30 (1087/1088)

Satversmes tiesas tiesnesis tiesību socioloģiskā skatījumā
Mg. iur.
Kalvis Engīzers
Satversmes tiesas tiesneses palīgs 

Raksta mērķis ir sniegt ieskatu pienākumos, kas sabiedrībā tiek uzlikti Satversmes tiesas tiesnešiem, īpaši apsverot pienākumu būt morāli autonomiem.

Jau Aristotelis rakstīja, ka strīdus gadījumos tiek meklēts tiesnesis un iet pie tiesneša nozīmē iet pēc taisnības.1 Arī mūsdienās tiesneši ir tie, kurus valsts, tātad visa sabiedrība, pilnvaro garantēt pārējiem sabiedrības locekļiem tiesībās balstītu taisnīgumu. Vienlaikus tiesnesis sabiedrībā iemieso "tiesību ideju", jo tikai caur tiesu, proti, ar konkrētu cilvēku ‒ tiesnešu – starpniecību, persona var aizstāvēt savas aizskartās tiesības.2 Šādi sabiedrības priekšstati nozīmē, ka tiesnesis ir ne vien amats, bet arī cilvēka dzīves laikā iegūts sociālais statuss, kas uzliek tiesnesim pienākumu sabiedrībā noteiktās sociālās organizācijas ietvaros pildīt strīdu izšķiršanas funkciju,3 tostarp Satversmes tiesā.4 Raksta mērķis ir sniegt ieskatu pienākumos, kas sabiedrībā tiek uzlikti Satversmes tiesas tiesnešiem, īpaši apsverot pienākumu būt morāli autonomiem. Rakstā pamatā izmantota sistēmiskā pētniecības metode.

 

Satversmes tiesas tiesneša sociālā statusa elementi normatīvajos tiesību aktos

Sociālais statuss abstraktā nozīmē ir statiska sociāla pozīcija, ko persona ieņem, jeb iespējamas (citu personu akceptētas un paredzētas) uzvedības un nostājas paraugs. Iegūstot jaunu sociālo statusu, personai ir jāapgūst jauni pienākumi un uzvedības normas, transformējot savu uzvedību atbilstoši šīm normām.5 Tiesnešu, īpaši Satversmes tiesas tiesnešu, gadījumā minēto uzvedības priekšrakstu apgūšana ir nozīmīga, jo tie ir pamatā tiesneša neatkarības nodrošināšanai6 un tikai neatkarīgs tiesnesis var pareizi un tiesiski aizsargāt personas tiesības un brīvības.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Intervija
Kāpēc jādiskutē par pāreju no salīdzinošajām uz autonomajām ES konstitucionālajām tiesībām
2019. gada 25.–26. aprīlī Rīgā norisinājās Rīgas Juridiskās augstskolas organizētā Erasmus+ Žana Monē konference "Konstitucionālās tiesības un pamattiesības", kas pulcēja gan Latvijas, gan arī citu Eiropas valstu ...
Kārlis Piģēns
Numura tēma
Enerģētikas politikas administrēšanas tiesiskie un praktiskie aspekti
Ingars Sils
Skaidrojumi. Viedokļi
Obligātā iepirkuma tiesvedības un administratīvās tiesas prakse
Šā gada sākumā plašsaziņas līdzekļu uzmanībā nonāca Saeimas aicinājums Ekonomikas ministrijai steidzami izstrādāt normatīvos aktus, lai valsts atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem atceltu jau no šā gada 31. marta. ...
Inga Balabkina
Skaidrojumi. Viedokļi
Sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanas process un tā aktualitātes
Saskaņā ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" (turpmāk – Likums)1 1. pantu Likuma mērķis ir nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ...
Elza Bergmane
Skaidrojumi. Viedokļi
Ilgstošākais tiesas process Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbības laikā
Pēdējā laikā saasinājušās diskusijas par elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus, obligātā iepirkuma ietvaros piešķirtā atbalsta ekonomisko pamatojumu un samērīgumu attiecībā pret elektroenerģijas ...
AUTORU KATALOGS