ŽURNĀLS Viedoklis

10. Septembris 2019 /Nr.36 (1094)

Vai Konkurences padome tiešām ir tiesīga ierobežot likumā noteikto pašvaldības rīcības brīvību, ierosinot piemērot pagaidu noregulējumu?
5 komentāri
Viktors Šadinovs
Praktizējošs jurists un Publiskās un privātās partnerības likuma izstrādes darba grupas vadītāja vietnieks 

Rīgas dome šogad lēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu veidotai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Secīgi noslēgtajam līgumam ar Rīgas domi, rīdzinieki tika aicināti pārslēgt atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar jauno operatoru, kurš uzsāks darbu septembrī. Jūlijā ar paziņojumu par iespējamu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dibināšanas līguma pārkāpumu nāca klajā Konkurences padome, ierosinot pārkāpuma lietu pret Rīgas domi un "Getliņi EKO", paredzot, ka, iespējams, varētu noteikt pagaidu noregulējumu par līguma pārslēgšanas iesaldēšanu. Vērtējot notiekošo, rodas daudzi juridiskas dabas jautājumi un neskaidrības, ņemot vērā to, ka koncesijas līgums noslēgts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ievērojot saskaņošanas procedūru ar visām iesaistītajām pusēm.

Atkritumu apsaimniekošanas jautājumus valstī regulē Atkritumu apsaimniekošanas likums (turpmāk – AA likums). Tas paredz, ka pašvaldībai ir tiesības izvēlēties sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēju kādā no trim veidiem: publiskā iepirkuma procedūrā, publiskās un privātās partnerības procedūrā vai nodrošināt pakalpojuma sniegšanu pašai ar saviem resursiem.

Tādēļ kopš 2017. gada 14. februāra, kad Rīgas dome pieņēma lēmumu uzsākt publiskās un privātās partnerības (turpmāk – PPP) procedūru sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izvēlei Rīgā, ar interesi sekoju šim procesam, jo biju tās darba grupas vadītāja vietnieks, kas izstrādāja Publiskās un privātās partnerības likumu (turpmāk – PPP likums) un rakstīju šī likuma tekstu.

komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
11. Septembris 2019 / 12:26
1
ATBILDĒT
Pamatots, argumentēts raksts! Konkurences padomes klaji prettiesiskā iesaistīšanās atkritumu apsaimniekošanas līgumattiecību kontrolē ir radījusi atkritumu apokalipses draudus pēc šā gada 15.septembra. Attiecīgi, šodien Rīgas domes priekšsēdētājs parakstīja rīkojumu „Par Rīgas domes un tās struktūrvienību darbinieku papildu darba pienākumiem", saskaņā ar kuru no 15.septembra Rīgas domes un saistīto organizāciju amatpersonas un darbinieki atkritumus Rīgas pilsētas teritorijā savāks personīgi un ar privāto transportu nogādās savās dzīvesvietās, kur tos šķiros un realizēs tālākai utilizācijai. Konkurences padome atbalstīja Rīgas pilsētas pašvaldības iniciatīvu, jo nepastāv monopols, ņemot vērā, ka Rīgas domes darbiniekiem veselīgu konkurenci nodrošinās individuālie komersanti - bezpajumtnieki.
ai_bi
10. Septembris 2019 / 09:13
3
ATBILDĒT
Autoram vāji argumenti. Norādītais spriedums SKA-17/2015 tieši apstiprina KP aizdomas par pašvaldību pārkāpumiem konkurences jomā (tikai uzņēmumam un varbūt vēl kādam indivīdam izdevīgu līgumu noslēgšanā). Salīdzināt Rīgu ar Siguldu, neņemot vērā citus kritērijus, kā tikai līguma termiņus, nav korekti.
Normunds Šlitke > ai_bi
11. Septembris 2019 / 09:02
8
ATBILDĒT
Tieši anonīmajam komentētājam AI_Bi ir vāji argumenti. Lai arī neesmu ne Rīgas pašvaldības, ne arī tās izvēlētā AA modeļa piekritējs, Šadinova kunga argumenti šoreiz ir visai pārliecinoši. Vai pareizi (cik nu jurisprudencē tas ir konstatējams) - to rādīs laiks.
Cita starp - AA modelis ar pēcāk slēdzamiem (pārslēdzamiem) līgumiem ar gala patērētājiem neierakstās ne Latvijas, ne arī ES tiesību sistēmā. Ne Saeimai, ne MK, ne arī Rīgas pašvaldībai nav nekādu tiesību lemt par privātpersonu savstarpējo līgumu spēkā esamību, secīgi modelis, kurā pakalpojuma gala saņēmējiem ir jāslēdz ar atkritumu apsaimniekotāju līgums (kura teksts parasti nav apspriežams, bet kuru spēkā esamību Saeima, KP, MK un Rīgas pašvaldība mēģina regulēt), trešajai personai - Latvijas Republikai - postulējot, ka iepriekšējais gala lietotāja līgums ir zaudējis spēku bez tā dalībnieku gribas, ir klājā pretrunā ar līgumu brīvības principu.
Kā tieši, piemēram, Francijas pilsoņa, kurš nav patērētājs, līgums, piemēram, ar CleanR, par atkritumu izvešanu no viņa veikaliņa Rīgā, var zaudēt spēku uz likuma pamata, ja līgumā tas nav tieši paredzēts un līguma slēdzēji vienojušies, ka to līgums ir slēgts pēc Ziemeļkorejas likuma (Civillikuma 19. un 25. pants, Regulas Roma-1 3. pants, pieņemot, ka vismaz šajā daļā līguma teksts bija apspriežams)?
ai_bi > Normunds Šlitke
12. Septembris 2019 / 09:06
0
ATBILDĒT
Ļoti iespējams, ka autora argumenti kādam var likties pārliecinoši, kamēr nav iepazīti pretējās puses - KP izteiktie argumenti un secinājumi, kas pieejami: https://www.kp.gov.lv/files/documents/20190909_KP_Interim%20measures.pdf
piile > Normunds Šlitke
11. Septembris 2019 / 11:04
2
ATBILDĒT
Tik tiešām - raksta autoram ir ļoti pamatoti argumenti, kas īstenībā ir izteikts vienā argumentā:
"Koncesijas līguma slēgšanas izvēle no pašvaldības viedokļa ir pamatota, jo saskaņā ar PPP likumā noteikto pakalpojumu koncesijas līguma slēgšanas gadījumā privātajam partnerim tiek nodoti arī šī pakalpojumu ekspluatācijas riski. Ekspluatācijas riski ir ekonomiskie riski, kad privātā partnera ienākumi ir atkarīgi no pakalpojuma galalietotāja pieprasījuma pēc pakalpojuma (pieprasījuma risks) un no tā, vai šis pakalpojums tiek piedāvāts galalietotājam atbilstoši tām prasībām, kuras noteiktas noslēgtajā koncesijas līgumā (pieejamības risks)."
Ņemot vērā, ka tiek veidots monopols, tad tiešām - ir ārkārtīgi liels ekonomiskais risks, proti, nebūs pieprasījuma, it īpaši, ja vēl pašvaldība ar normatīvo aktu uzliek par pienākumu noslēgt līgumu ar minimālo izvešanas skaitu mēnesī.
visi numura raksti
Intervija
ANO iespējas cīņā pret brīvības prettiesisku atņemšanu
2016. gada oktobrī Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Cilvēktiesību padome ANO Darba grupas par prettiesisku brīvības atņemšanu (turpmāk – darba grupa) sastāvā apstiprināja Elīnu Šteinerti, kura bija pirmā ...
Aptauja
Daži jautājumi par uzņēmuma līguma izpratni
Ēriks Smuļko
Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvā pārkāpuma atzīšana par maznozīmīgu
Tiesību normu piemērošanas procesā ir jātiecas sasniegt pēc iespējas taisnīgāku un lietderīgāku rezultātu, kas atbilstu tiesību sistēmai kopumā.1 Demokrātiskā tiesiskā valstī valsts pārvaldei ir jātiecas nodrošināt taisnīgumu ...
4 komentāri
Normunds Šlitke
Viedoklis
Par atvasināto un publisko tiesību autonomo subjektu pārvaldes institūciju vēlēšanām
Pēdējā laika notikumi liek uzdot jautājumu, vai problēmas ar augstāko amatpersonu ievēlēšanu ir tikai Latvijas Universitātei (turpmāk – LU). Vai tomēr tā ir "bumba ar laika degli" visiem pašpārvaldes publisko tiesību autonomiem ...
Jurista Vārds
Tiesību politika
Parakstīta Deklarācija par Starptautiskās tiesas obligātās jurisdikcijas atzīšanu Latvijā
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 30. augustā Ārlietu ministrijā parakstīja Deklarāciju par Starptautiskās tiesas obligātās jurisdikcijas atzīšanu (Deklarācija), kas apstiprināta Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta sēdē1 ...
AUTORU KATALOGS