ŽURNĀLS Viedoklis

Tieši anonīmajam komentētājam AI_Bi ir vāji argumenti. Lai arī neesmu ne Rīgas pašvaldības, ne arī tās izvēlētā AA modeļa piekritējs, Šadinova kunga argumenti šoreiz ir visai pārliecinoši. Vai pareizi (cik nu jurisprudencē tas ir konstatējams) - to rādīs laiks.
Cita starp - AA modelis ar pēcāk slēdzamiem (pārslēdzamiem) līgumiem ar gala patērētājiem neierakstās ne Latvijas, ne arī ES tiesību sistēmā. Ne Saeimai, ne MK, ne arī Rīgas pašvaldībai nav nekādu tiesību lemt par privātpersonu savstarpējo līgumu spēkā esamību, secīgi modelis, kurā pakalpojuma gala saņēmējiem ir jāslēdz ar atkritumu apsaimniekotāju līgums (kura teksts parasti nav apspriežams, bet kuru spēkā esamību Saeima, KP, MK un Rīgas pašvaldība mēģina regulēt), trešajai personai - Latvijas Republikai - postulējot, ka iepriekšējais gala lietotāja līgums ir zaudējis spēku bez tā dalībnieku gribas, ir klājā pretrunā ar līgumu brīvības principu.
Kā tieši, piemēram, Francijas pilsoņa, kurš nav patērētājs, līgums, piemēram, ar CleanR, par atkritumu izvešanu no viņa veikaliņa Rīgā, var zaudēt spēku uz likuma pamata, ja līgumā tas nav tieši paredzēts un līguma slēdzēji vienojušies, ka to līgums ir slēgts pēc Ziemeļkorejas likuma (Civillikuma 19. un 25. pants, Regulas Roma-1 3. pants, pieņemot, ka vismaz šajā daļā līguma teksts bija apspriežams)?

Ļoti iespējams, ka autora argumenti kādam var likties pārliecinoši, kamēr nav iepazīti pretējās puses - KP izteiktie argumenti un secinājumi, kas pieejami: https://www.kp.gov.lv/files/documents/20190909_KP_Interim%20measures.pdf

Tik tiešām - raksta autoram ir ļoti pamatoti argumenti, kas īstenībā ir izteikts vienā argumentā:
"Koncesijas līguma slēgšanas izvēle no pašvaldības viedokļa ir pamatota, jo saskaņā ar PPP likumā noteikto pakalpojumu koncesijas līguma slēgšanas gadījumā privātajam partnerim tiek nodoti arī šī pakalpojumu ekspluatācijas riski. Ekspluatācijas riski ir ekonomiskie riski, kad privātā partnera ienākumi ir atkarīgi no pakalpojuma galalietotāja pieprasījuma pēc pakalpojuma (pieprasījuma risks) un no tā, vai šis pakalpojums tiek piedāvāts galalietotājam atbilstoši tām prasībām, kuras noteiktas noslēgtajā koncesijas līgumā (pieejamības risks)."
Ņemot vērā, ka tiek veidots monopols, tad tiešām - ir ārkārtīgi liels ekonomiskais risks, proti, nebūs pieprasījuma, it īpaši, ja vēl pašvaldība ar normatīvo aktu uzliek par pienākumu noslēgt līgumu ar minimālo izvešanas skaitu mēnesī.