ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

17. Septembris 2019 /Nr.37 (1095)

Pirmpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu, to juridiskā daba, veidi, konkurence un izmantošanas sekas
Henrijs Niedra
Zvērināta advokāta palīgs ZAB "Ellex Kļaviņš" 

Iepriekšējā rakstā, kas publicēts "Juristā Vārda" 2018. gada 17. aprīļa laidienā Nr. 16 (1022), autors apskatīja visas likumos noteiktās (likumiskās) pirmpirkuma tiesības, iezīmējot arī nepieciešamību pārskatīt pirmpirkuma tiesību regulējumu un atteikties no vairākām pirmpirkuma tiesībām. Šajā rakstā autors pievērsīsies pirmpirkuma tiesību regulējuma piemērošanas aktuālajiem teorētiskajiem un praktiskajiem jautājumiem un neskaidrībām, kā arī apkopos tiesību zinātnē un judikatūrā atrodamās atziņas par regulējuma piemērošanu.

1. Pirmpirkuma tiesību jēdziens un juridiskā daba

Pirmpirkuma tiesības ir tiesīgās personas tiesības ar vienpusēju gribas izteikumu iestāties pirkuma līgumā (pircēja pusē), ko attiecībā uz savu nekustamo īpašumu noslēdz īpašnieks (saistītā persona) ar trešo personu (pircēju).1

Gan juridiskajā literatūrā,2 gan tiesu praksē3 ir atzīts, ka pirmpirkuma tiesības būtībā ir saistību tiesības, kas noslēdzot darījumu vai uz cita pamata rodas konkrētai personai (kopīpašniekam) kā relatīvas tiesiskas attiecības dalībniekam. Pirmpirkuma tiesības rodas ar to brīdi, kad starp saistīto personu (pārdevēju) un trešo personu (pircēju) galīgi noslēgts pirkuma līgums (Civillikuma 1533. un 2004. pants).4 Pirmpirkuma tiesības ir konstitutīvas (jeb tiesību nodibinošas) tiesības, to izlietošanas rezultātā tiek grozītas nodibinātās tiesiskās attiecības: pirmpirkuma tiesīgais, "atstumjot" trešo personu, kļūst par jau noslēgta pirkuma līguma dalībnieku (pircēju), kaut arī viņš pats šo līgumu nav slēdzis.5

Kā atzīts tiesu praksē, pirmpirkuma tiesības ir mantojamas tiesības.6 Atbilstoši Civillikuma 702. panta pirmajai daļai pirmpirkuma tiesības un izpirkuma tiesības, kas piederējušas mantojuma atstājējam, pāriet mantojumā mantiniekam, kas apstiprinājies mantojuma tiesībās, kurš tādējādi saskaņā ar Civillikuma 1073. un 2061. pantu ir uzskatāms par pirmpirkuma tiesīgo.7 Tā, piemēram, Augstākās tiesas Senāts ir skatījis strīdu, kad viens no kopīpašniekiem ir pārdevis savu domājamo daļu no nekustamā īpašuma trešajai personai situācijā, kad otrs kopīpašnieks bija miris un tā mantinieks vēl nav bijis apstiprināts mantojumā un mantiniekam nav bijušas nostiprinātas īpašuma tiesības uz mantojuma atstājēja domājamo daļu. Šajā situācijā pārdevējs uzskatīja, ka viņam nav jāpiedāvā mantiniekam izmantot pirmpirkuma tiesības, jo mantinieka īpašuma tiesības zemesgrāmatā nav bijušas nostiprinātas un pirkuma noslēgšanas brīdī kopīpašnieka, kuram būtu jāpiedāvā pirmpirkuma tiesības, nebija. Mantinieks cēla tiesā izpirkuma prasību.

Tiesa šajā lietā secināja, ka tieši atsavinātājam ir pienākums paziņot kopīpašniekiem par viņam piederošās domājamās daļas atsavināšanu un ka saskaņā ar Civillikuma 388. pantu mantotspējai jāpastāv no mantojuma atklāšanās dienas (655. pants) un jāturpinās līdz mantojuma pieņemšanai (687. pants). Ja mantinieks mantojumu pieņem, mantojums pāriet viņa īpašumā jau ar mantojuma atstājēja nāvi. Mantojuma pieņemšanai ir atpakaļejošs spēks uz mantojuma atklāšanās momentu: pieņemtais mantojums tiek atzīts par mantiniekam piederošu no mantojuma atklāšanās laika. Ar to tiek nodrošināta īpašuma tiesību nepārtrauktība.8 Citiem vārdiem, mantiniekam ir kopīpašnieka pirmpirkuma tiesības (ar nosacījumu, ja tas pieņem mantojumu) pat tad, ja tas vēl nav apstiprināts mantojumā un viņa īpašuma tiesības uz mantojuma atstājēja domājamo daļu vēl nav nostiprinātas zemesgrāmatā.

Pirmpirkuma tiesības ir jānošķir no izpirkuma tiesībām. Tie ir divi dažādi tiesību institūti. Tiesību zinātnē ir norādīts, ka abas šīs tiesības gan ir visai cieši saistītas, jo likumi, kas nodibina izpirkuma tiesības, parasti tās piešķir gadījumos, kad izpircējs nekustamā īpašuma pārdevēja vainas dēļ nav varējis izlietot pirmpirkuma tiesības.9 Tomēr ne visos gadījumos, kad ir pārkāptas pirmpirkuma tiesības, pirmpirkuma tiesīgajam ir izpirkuma tiesības. Pirmpirkuma tiesību pārkāpšana automātiski nepiešķir izpirkuma tiesības. Izpirkuma tiesības ir tikai tad, ja tās kā pirmpirkuma tiesību pārkāpšanas sekas ir noteiktas likumā, līgumā vai testamentā (skat. Civillikuma 1382. pantu).

 

2. Pirmpirkuma tiesību veidi

Latvijā ir divu veidu pirmpirkuma tiesības: 1) likumiskās jeb uz likuma pamata pastāvošas un 2) līgumiskās jeb ar līgumu pielīgtās.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Civilprocesa likums  
— likumi.lv —
Civillikums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Kubilis
Skaidrojumi. Viedokļi
Likumiskie procenti civiltiesiskās atbildības gadījumā
Ja personai prettiesiskas rīcības rezultātā ir nodarīti zaudējumi, tai ir tiesības no atbildīgās personas prasīt atbilstošu kompensāciju. Cietušā aizskarto tiesību aizsardzība īstenojama, ceļot prasību vispārējās jurisdikcijas ...
Sannija Matule
Notikums
Vai bija vērts izveidot administratīvo tiesu
Jautājums, vai tādu maz vajag un kādu to veidot, pirms piecpadsmit divdesmit gadiem administratīvo tiesu kontekstā nemaz tik paradoksāls neizklausījās, jo tobrīd Latvijas tiesu sistēma mūsdienu veidolā tādu vēl nepazina. Taču bija ...
12 komentāri
Egils Levits
Notikums
Valsts vara ir instruments, ar kuru jāprot rīkoties
Kristīne Pakārkle
Viedoklis
Privātpersonas tiesības izplatīt sabiedrībai būtisku informāciju
Cilvēku iesaiste sabiedriskajos procesos un vēlme dalīties ar būtisku informāciju, respektējot personu tiesības uz privātumu, ir atbalstāma un novērtējama. Sociālo paradumu izmaiņas padarījušas par neiespējamu aprobežot ...
Emīls Jonins
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienības aģentūru izveides vēsture un to loma
Juridiskajā literatūrā latviešu valodā, kur tiek skaidrota Eiropas Savienības (turpmāk – ES) institucionālā iekārta, ES aģentūras nav minētas vispār1 vai arī tās tiek minētas tikai vispārīgi,2 plašāk neskaidrojot un ...
AUTORU KATALOGS