ŽURNĀLS Notikums

17. Septembris 2019 /Nr.37 (1095)

Vai bija vērts izveidot administratīvo tiesu
12 komentāri
Sannija Matule
"Jurista Vārda" galvenā redaktora vietniece 

Jautājums, vai tādu maz vajag un kādu to veidot, pirms piecpadsmit divdesmit gadiem administratīvo tiesu kontekstā nemaz tik paradoksāls neizklausījās, jo tobrīd Latvijas tiesu sistēma mūsdienu veidolā tādu vēl nepazina. Taču bija juristi un tiesībnieki, kuri pārzināja šādu tiesu pamatbūtību un nepieciešamību demokrātiskā valstī, un, pateicoties šim virzītājspēkam, šogad jau ir sagaidīta administratīvo tiesu 15. gadskārta. Tās atzīmēšanai 2019. gada 6. septembrī LU Lielajā aulā izskanēja konference "No vispārējiem tiesību principiem izrietošā administratīvo tiesu kompetence", kuras ietvaros paustās atziņas atainoja – lēmums par administratīvo tiesu izveidi bija pareizs un darbs tām būs arī nākotnē, taču, iespējams, ar citiem akcentiem.

Sadarbībā ar Latvijas Universitāti (LU) un Tiesu administrāciju šo pasākumu organizēja Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība Eiropas Sociālā fonda "Justīcija attīstībai" ietvaros, un tādēļ konferenci atklāja biedrības valdes priekšsēdētāja, Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Lauma Paegļkalna.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (12)
12 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
advokāts
17. Septembris 2019 / 18:07
19
ATBILDĒT
Sajūtas:
1) Izveidojās jauna tiesību nozare, ļoti interesanti un labi.
2) Tiesas sāka aizsargāt valsti pret negodīgām privātpersonām, jo tāda mums sabiedrība, diemžēl pie šī principa pierada.
3) Objektīvās izmeklēšanas princips pārvērtās par kaut ko nejēdzīgu un dīvainu, jo mēra sajūtai ir jābūt.
4) Rezultātā valstij daudz kas tiek piedots un objektīvi izmeklējot tiek piemeklēts papildus pamatojums, lietās, kur juridiski valstij vajadzētu zaudēt. Secīgi, valsts var atļauties savā praksē neko nemainīt, jo tiesas izglābs.
5) Tiesas strādā tik lēni, ka biznesam tās nav interesantas. Rezultātā savi jautājumi ir jākārto bez tiesvedības šajās tiesās, jeb tikai tad, kad vairs nekā citādi nevar - uzlikti sodi utt.
6) Iemesls kādēļ Administratīvās tiesas ir tik ļoti neefektīvas - veids kādā tās "objektīvi izmeklējot" izskata lietas, jo mēra sajūtai ir jābūt.
7) Žēl, ka nav jēgas pārsūdzēt IUB lēmumus, būtu daudz interesantu lietu, galu galā, publiskie iepirkumi, daudz naudas, bet tāda nu ir izšķiršanās, jo tā kā process Administratīvajās tiesās ilgs 5 gadus, tad secīgi Latvijā neko nevarētu uzbūvēt.
8) Administratīvās tiesas necienīgi atkratījās no LAPK lietu izskatīšanas, ko skata tagad civillietu tiesneši, bet jāsaka, ka skata manuprāt daudz efektīvāk. Izdarām secinājumus, kas darbojas labāk - nosacītā objektīvā izmeklēšana vai nosacītā sacīkste šajās lietās.
9) Karjeras jautājumi Administratīvajās tiesā, tas ir cirks, 32 gados Senatori, 2-3 gados paaugstinājumi uz nākamo instanci, utt. Blatu sistēma, jo pie civillietu un krimināllietu tiesnešiem šādi brīnumi nenotiek.
10) Un nē, nav jāpalielina Administratīvo tiesu štati, ir jāmācās efektīvi izskatīt lietas, var pie kolēģiem stažēties, var pagrozīt izpratni par objektīvo izmeklēšanu, bet var arī turpināt iesākto un tiesnešu nekad nepietiks.
Visu pateicu, veiksmi darbā ;)
Lietas dalībnieks.
17. Septembris 2019 / 08:46
24
ATBILDĒT
Augstākās tiesas Administratrīvo lietu departaments, t.sk., tā priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, kuras tiesvedībā kasācijas instancē atrodas lieta turpat trīs gadus, likumam noteicot, ka tiesai administratīvā lieta jāizskata pēc iespējas ātrāk, to nedara, bet tīksminās konferencēs un rakstos, cik tā administraīvā tiesa ir nozīmīga. Kāds liekulības tirgus!
Veronika Krūmiņa > Lietas dalībnieks.
17. Septembris 2019 / 13:56
13
ATBILDĒT
Tas, ka ir atsevišķas lietas, kuru izskatīšanai ir nepieciešams ilgāks laiks, nemazina administratīvo tiesu kopējo devumu tiesiskās domas un tiesas spriešanas attīstībā. Tas, ka pašlaik ALD nav pietiekamu resursu, lai izskatītu visas ienākošās lietas tādā termiņā, kas būtu apmierinošs, esam norādījuši jau vairākus gadus. Pastāvīgi arī tiek meklēti risinājumi lietu izskatīšanas termiņa samazināšanai (uz laiku palielināts senatoru skaits, pārskatīta nolēmumu struktūru u.c.).
Lietas dalībnieks > Veronika Krūmiņa
17. Septembris 2019 / 14:16
20
ATBILDĒT
Trīs gadus lieta klājas ar putekļiem un pat nav noteikts lietas izskatīšanas laiks,- to Jūs sauciet par ilgāku laiku, kas nepieciešams lietas izskatīšanai un tiesiskās domas radīšanu. ALD nav pietiekamu resursu, lai izskatītu lietas saprātīgā termiņā? Tad, varbūt, senatorei Briedei vajadzētu pildīt senatora pienākumus, nevis būt ekspertei Ukrainā, saņemot par to eksperta algu no Vācijas (5000 eiro) un vēl senatora algu, nepildot amata pienākumus, no Latvijas. Tā tik tiešām ir tiesiskās domas un tiesas spriešanas attīstība Latvijā!
Veronika Krūmiņa > Lietas dalībnieks
17. Septembris 2019 / 17:04
8
ATBILDĒT
Jūsu neapmierinātība ir saprotama. Tomēr jāpaskaidro, ka darbs ar lietām notiek arī tad, ja tās nav nozīmētas. Parasti lieta tiek nozīmēta, kad ir saskaņoti galvenie argumenti. Ir lietas, par kurām diskusijas ar pārtraukumiem notiek salīdzinoši ilgākā laika posmā. Savukārt norāde par to, ka senatore J. Briede laikā, kamēr strādāja Ukrainā, saņēma atalgojumu kā senatore, nav patiess. Viņas darbs Ukrainā viss tika finansēts tikai no ES projekta līdzekļiem.
Lietas dalībnieks. > Veronika Krūmiņa
17. Septembris 2019 / 17:15
16
ATBILDĒT
Jūs ticiet tam, ko rakstiet? Izlasiet J.Briedes amatpersonas deklarāciju. Par eksperta darbu Ukrainā vairāk par 50 tkt. eiro no Vācijas fonda, par AT tiesneša darbu no valsts budžeta vairāk par 30 tkt. 2018.g. Trīs gadus Jūs diskutējiet? Tad varbūt dariet to ātrāk un skatiet lietas, kā likums to noteic- saprātīgā termiņā.
Veronika Krūmiņa > Lietas dalībnieks.
18. Septembris 2019 / 10:44
4
ATBILDĒT
ES Twinning projekta ekspertiem atlīdzību maksā no ES projekta līdzekļiem. Šīs atlīdzības izmaksa notiek šādi: projekts iemaksā attiecīgo naudas summu iestādei, no kuras eksperts ir ticis norīkots, iestāde attiecīgo naudas summu izmaksā ekspertam. Projekts par šīs summas administrēšanu vēl ieskaita iestādei 6%. Līdz ar to ekspertam par darbu pilnībā tiek maksāts no ES projekta līdzekļiem. Lai Jums veicas!
Lietas dalībnieks > Veronika Krūmiņa
18. Septembris 2019 / 15:41
14
ATBILDĒT
jautājuma būtība ir nevis par eksperta finanšēsanas avotiem, bet to, ka vaidot, ka ALD nepietiek senatoru, esošais brauc uz ārvalsti, gan paspējot tai pat laikā lasīt lekcijas LU. Komentārus internetā rakstīt darba laikā arī ietilpst ALD priekšsēdētāja darba pienākumos? Jums jau veicas.
Armands > Lietas dalībnieks
18. Septembris 2019 / 16:32
10
ATBILDĒT
Cienītais dalībniek, elpojiet dziļi un mierīgi. Nedomāju, ka kāds speciāli Jūsu lietu "marinē". Neredzu arī problēmu, ka senatore Briede starptautiska projekta ietvaros uz laiku sniedz palīdzību Ukrainas tieslietu sistēmas pilnveidošanā (varbūt cerējāt, ka tieši senatore Briede skatīs Jūsu lietu?). Neredzu arī problēmu, bet patiesībā tas pat ir uzteicami, ka Briedes kundze, neraugoties uz aizņemtību, tomēr atrod laiku darbam ar studentiem LU. Turklāt nav jau mums to izcilo un pieredzējušo juristu tik daudz, lai ātri un vienkārši atrastu senatora aizvietotāju (varbūt Jūs senatora vietā vēlētos vienalga kādas kvalifikācijas juristu, bet galvenais lai ātri izskata Jūsu sāpi, vienalga juridiski pamatoti vai kļūdaini?). Visbeidzot, pačukstēšu Jums, ka, manuprāt, departamenta priekšsēdētājas Krūmiņas darba pienākumos ietilpst arī komunikācija ar sabiedrību. Jūs esat daļa no sabiedrības, Jums ir pretenzijas par departamenta darbu, Krūmiņas kundze ar Jums komunicē par šo jautājumu savu amata pienākumu ietvaros. Kas vēl Jūs neapmierina?! Ja tiesa nekomunicē ar sabiedrību, nav labi, ja komunicē, arī nav labi. P.S. ja tiešām tie termiņi ir tik nesaprātīgi, Jums ir visi ceļi vaļā un visas iespējas vērsties ar sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
LD > Armands
18. Septembris 2019 / 17:25
4
ATBILDĒT
Es Jums arī pačukstēšu: bija vērts izveidot administratīvo tiesu-sabiedrība sajūsmā! Un lai gods un slava mūsu Tautas tēvam un juridisās domas gigantam, , ALD priekšsēdētājai Krūmiņai, neaizvietojamajai senatorei Briedei un Jums!
Seskis > Lietas dalībnieks
17. Septembris 2019 / 14:27
3
ATBILDĒT
Kopš J.Briedes kundzes atgriešanās Senāta darbs ritēs daudz raitāk, jo senatorei karojot Ukrainā, ticis aplam brangs kara laupījums, tostarp pečeņegu, polovciešu un bizantiešu dreļļi, kuri čakli miecē ādas un taisa pergamentu, jauc krāsas, dīrā bērza mizas un drāž irbuļus, ar kuriem gudrajie senatori dedzinās zīmes bērza mizu vīstokļos.
Seskis > Lietas dalībnieks.
17. Septembris 2019 / 10:28
2
ATBILDĒT
Administratīvās tiesas jau pārsniegušas visas prettiesiskuma gradācijas un nodarbojas ar klaji antikonstitucionālu darbību - veicina Latvijas Republikas neatkarības apdraudējumu. Tas izpaužas LIDL veikalu tīkla būvatļauju akceptēšanā un zaļās gaismas došanā būvniecībai. Ja aplūko esošās lielveikalu ķēdes, tad Maxima veikali ir mūsu brāļu tautas - lietuviešu gara bērni, kuri ir lojāli Latvijas suverenitātei. RIMI zīmols simbolizē senās Latvijas saites ar ziemeļzemēm, ko apliecina gan literatūra, piemēram, K.Skalbes darbs par ziemeļmeitu lūkošanos, gan vēstures pieminekļi, piemēram, ziemeļzemēs atrastais RIMI hipermārketa pamatakmens ar iekaltu tekstu - Dievs, sargi mūs no mēra, uguns un kuršiem atlaižu dienās. Savukārt LIDL atbilstoši internetā atrastajai informācijai dibināts pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Švābijā. Zīmīgi, ka Vācu ordeni, kura provinces - Livonijas ordeņa pakļautībā atradās liela daļa Latvijas teritorijas, dibināja Švābijas firsts Fridrihs. Tādējādi skaidri redzams pat aklajam, ka LIDL lielveikali kā Vācu ordeņa iniciēti tirdzniecības punkti, revanšisma ietvaros mēģina atkārtot XIII gs. taktiskos paņēmienus Latvijas teritorijas okupēšanai, izvietojot teritorijā tirdzniecības atbalsta punktus, kam vēlāk pievienosies militārie spēki. Tiesa izliekas to nemanot, tāpat arī nemana, ka lielveikali projektēti piesārņotās teritorijās, radioaktīvas betona konstrukcijas tiek ievestas no Černobiļas, lai lētāk. Temīda ir akla arī pret izmisušo vecāku asarām, ņemot vērā, ka būvobjekta pamatnē tiek iemūrētas divas apkaimes skaistākās meitenes, lai iebaidītu vietējos iedzīvotājus, un tie nejauktu nost būvobjektus. Visubeidzot, Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret LIDL būvniecību vislabāk raksturo tautasdziesma:
Es lidliņu dancināju
uz karstiem ķieģeļiem,
jo lidliņis augstāk lēca,
jo pakūru uguntiņu.
visi numura raksti
Jānis Kubilis
Skaidrojumi. Viedokļi
Likumiskie procenti civiltiesiskās atbildības gadījumā
Ja personai prettiesiskas rīcības rezultātā ir nodarīti zaudējumi, tai ir tiesības no atbildīgās personas prasīt atbilstošu kompensāciju. Cietušā aizskarto tiesību aizsardzība īstenojama, ceļot prasību vispārējās jurisdikcijas ...
Egils Levits
Notikums
Valsts vara ir instruments, ar kuru jāprot rīkoties
Kristīne Pakārkle
Viedoklis
Privātpersonas tiesības izplatīt sabiedrībai būtisku informāciju
Cilvēku iesaiste sabiedriskajos procesos un vēlme dalīties ar būtisku informāciju, respektējot personu tiesības uz privātumu, ir atbalstāma un novērtējama. Sociālo paradumu izmaiņas padarījušas par neiespējamu aprobežot ...
Henrijs Niedra
Skaidrojumi. Viedokļi
Pirmpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu, to juridiskā daba, veidi, konkurence un izmantošanas sekas
Iepriekšējā rakstā, kas publicēts "Juristā Vārda" 2018. gada 17. aprīļa laidienā Nr. 16 (1022), autors apskatīja visas likumos noteiktās (likumiskās) pirmpirkuma tiesības, iezīmējot arī nepieciešamību pārskatīt pirmpirkuma ...
Emīls Jonins
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienības aģentūru izveides vēsture un to loma
Juridiskajā literatūrā latviešu valodā, kur tiek skaidrota Eiropas Savienības (turpmāk – ES) institucionālā iekārta, ES aģentūras nav minētas vispār1 vai arī tās tiek minētas tikai vispārīgi,2 plašāk neskaidrojot un ...
AUTORU KATALOGS