ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Ievads

Tieši tāpat kā pēdējo 250 gadu laikā pirmās trīs industriālās revolūcijas mainīja veidu, kā cilvēki rada vērtības un sabiedrību, kā arī pasauli kopumā, arī ceturtā industriālā revolūcija, kuru raksturo ievērojama apjoma datu uzglabāšana un apstrādāšana, mākslīgais intelekts, biotehnoloģijas, kvantu datori un citas attīstītas tehnoloģijas, neapšaubāmi atstās ietekmi uz sabiedrību, izmainot gandrīz visas sistēmas, kas mums šķiet pašsaprotamas.¹ Jau šobrīd ļoti labi var novērot, ka tehnoloģiju iespējas ietekmē mūsu paradumus, arvien vairāk darbības digitalizējot. Digitalizācija cita starpā ir ietekmējusi to, kā tiek sniegti pakalpojumi un iegādātas preces – ļoti daudzi darījumi tiek noslēgti un dažkārt arī izpildīti digitālā vidē, kur darījuma noslēgšanas brīdī pusēm nav jāsatiekas vai arī atsevišķos gadījumos nav jāsatiekas vispār.

Digitālās vides attīstība un inovāciju ieviešana notiek ļoti strauji, daudz straujāk, nekā tam spēj līdzi tikt nacionālie likumdevēji vai, piemēram, Eiropas Savienība. Tāpēc digitālās vides attīstībai un inovācijām to attīstības sākumposmā parasti nav nekāda tiesiskā ietvara vai tas ir ļoti minimāls. Būtiska funkcija, ko pilda tiesiskais regulējums, ir drošība un uzticība starp personām, kas iesaistās darījumos.² Uzticamības jautājums ir jo īpaši svarīgs digitālajā vidē, kur otrs darījuma partneris nav redzams klātienē un ir grūtāk gūt pārliecību par to, ka uz viņu var paļauties.

Uzticamības nodrošināšanai digitālajā vidē tiek izmantoti dažādi mehānismi, ko lasītāji paši noteikti būs pamanījuši, veicot dažādas darbības digitālajā vidē – personu identitātes pārbaudes, veicot reģistrēšanos, integrētas maksājumu veikšanas sistēmas u.c. Šie visi mehānismi ir vērsti uz to, lai raksturotu personu vai nodrošinātu darījuma drošu noslēgšanu, bet būtiska nozīme ir arī sniegtā pakalpojuma vai pārdotās preces kvalitātei, ko šādā veidā nevar pārbaudīt. Kvalitātes nodrošināšanai un kontrolei tiek izmantoti tādi mehānismi kā interneta platformu iekšējās darbības kodeksi, kā arī novērtējumu sistēmas. Šo mehānismu grupu literatūrā vairāki autori apzīmē kā pašregulācijas mehānismus.³

Novērtējumi digitālajā vidē tiek izmantoti ļoti plaši dažādu veidu platformās un dažādiem mērķiem.