ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

24. Septembris 2019 /Nr.38 (1096)

Mākslīgā intelekta trenēšana, izmantojot personas datus
Mg. iur., MA grāds informācijas tehnoloģiju tiesībās
Jūlija Terjuhana
ZAB "Sorainen" juriste, sertificēta datu aizsardzības speciāliste 

Ievads

Mākslīgais intelekts ir datorzinātnes apakšnozare, kas nodarbojas ar intelektuālas uzvedības automatizāciju. Māk­slīgo intelektu definē arī kā pētījumus, kā likt datoriem darīt lietas, ko pašlaik cilvēki dara labāk, vai kā skaitļošanas procesu pētījumus, kas ļauj uztvert, spriest un darboties.1

Agrīnā mākslīgā intelekta pētījumi aizsākušies 20. gs. četrdesmitajos gados. Pirmais pašlaik plaši pazīstamais mākslīgā intelekta darbs ir Vorena Makaloha (Warren McCulloch) un Voltera Pitsa (Walter Pitts) 1943. gadā izstrādātais mākslīgā neirona modelis. Terminu "mākslīgais intelekts" 1956. gadā ieviesis Džons Makārtijs (John McCarthy). Kopš 20. gs. piecdesmitajiem gadiem, piedzīvojot kāpumus un kritumus,2 ir turpinājusies mākslīgā intelekta attīstība.

20. gs. astoņdesmitajos gados mākslīgā intelekta tēma ieguva rezonansi pasaules kinoindustrijā, radot skatītājiem paliekošu iespaidu, ka cilvēku pasauli reiz savā varā varētu pārņemt saprātīgas mašīnas, taču šis priekšstats neatspoguļo visu mākslīgā intelekta spektru un ir radījis paliekošus mītus sabiedrībā, kas to aizvien satrauc.

Literatūrā3 ir aprakstīti dažādi veidi, kā iespējams klasificēt mākslīgo intelektu. Uz to var lūkoties caur māk­slīgā intelekta evolūcijas prizmu, kas klasificē mākslīgo intelektu pēc tā attīstības stadijām – mākslīgais šaurais intelekts (artificial narrow intelligence), mākslīgais vispārīgais intelekts (artificial general intelligence) un mākslīgais superintelekts (artificial super intelligence).4 Ar šauro mākslīgo intelektu jāsaprot tāds mākslīgais intelekts, kas pārsniedz cilvēka spējas kādā šauri nodefinētā jomā. Savukārt mākslīgais vispārīgais intelekts un superintelekts vēl ir nākotnes tehnoloģijas, kas var tikt vai netikt radītas. Vispārīgais mākslīgais intelekts būs sasniegts tad, kad tehnoloģijas pilnībā varēs darboties ar cilvēka kognitīvo5 spēju kapacitāti, savukārt superintelekts – kad tehnoloģiju kognitīvās spējas būtiski pārspēs cilvēka kognitīvās spējas uzdevumu izpildē, analizē, lēmumu pieņemšanā un tam piemitīs sevis apzināšanās spēja.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ingrīda Veikša
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai datora veidotu darbu aizsargā autortiesības
Egils Levits
Viedoklis
Mākslīgais intelekts – izaicinājumi un riski
Ineta Ziemele
Skaidrojumi. Viedokļi
Demokrātijas otrā elpa postliberālā tehnoloģiju pārvaldītā pasaulē
Rolands Lappuķe
Skaidrojumi. Viedokļi
Mākslīgais intelekts kā cilvēces darbarīks
Šajā rakstā, izvērtējot mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) nozīmi šodienas cilvēka dzīvē, necentīšos sastādīt sarakstu ar visām MI pielietošanas iespējām un to konsekvencēm. Tas vienkārši nav iespējams, jo MI ir kļuvis ...
Irēna Kucina
Skaidrojumi. Viedokļi
Mākslīgais intelekts (algoritmi) tiesās un prognostisku lēmumu taisnīgums
Tehnoloģiju inovācijas paver debates par būtisku demokrātiskas sabiedrības pamatprincipu – lēmumu leģitimitāti. Starp sabiedrību, kura dzīvo ar likumu noregulētā tiesiskajā telpā, un tiesnesi pastāv savstarpējās uzticēšanās ...
AUTORU KATALOGS