Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Intervija

8. Oktobris 2019 /Nr.40 (1098)

Resocializācija ir brīvības atņemšanas soda galvenais mērķis
Latvijas penitenciārajai sistēmai aprit 100 gadi
Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure intervijā žurnāla "Jurista Vārds" tieslietu redaktoram Kārlim Piģēnam
Foto: Boriss Koļesņikovs

Šogad Latvijas penitenciārajai jeb ar brīvības atņemšanas sodu saistītajai sistēmai aprit 100 gadi. 1919. gada 8. jūlijā ar Tieslietu ministrijas lēmumu tika dibināta Galvenā cietumu valde, tagadējā Ieslodzījuma vietu pārvalde. Neilgi pēc dibināšanas Galvenās cietumu valdes rīcībā bija 19 cietumi, kuros atradās 1861 ieslodzītais. Visu padomju okupācijas periodu, kā arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas cietumi Latvijā atradās Iekšlietu ministrijas pakļautībā. 1997. gadā tika izveidota pārejas īstenošanas komisija, un 2000. gada 1. janvārī ieslodzījuma vietu sistēma atgriezās Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Šobrīd Latvijā darbojas piecu tipu ieslodzījuma vietu veidi: izmeklēšanas cietumi, slēgtie cietumi, daļēji slēgtie cietumi, audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem un atklātā cietuma nodaļas.

Kopš 2013. gada 18. jūlija Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece ir Ilona Spure, kas ar ieslodzījuma vietu jautājumiem strādā kopš 1994. gada un par darba pienākumu priekšzīmīgu un pašaizliedzīgu pildīšanu apbalvota 32 reizes. 2017. gada 16. maijā viņai piešķirta ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe. Ieslodzījuma vietu sistēmas apaļās jubilejas noskaņās žurnāls "Jurista Vārds" devās pie I. Spures, lai gūtu priekšstatu par šobrīd aktuālajiem problēmjautājumiem Latvijas penitenciārajā sistēmā.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
12
0
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Andrejs Judins, Egons Rusanovs, Latvijas Republikas prokuratūra
Viedoklis
Vai uz tiesas debašu un apsūdzētā pēdējā vārda rēķina var efektivizēt kriminālprocesu
Septembra beigās publiski izskanēja ziņa, ka Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisija lēmusi atbalstīt iespējamos priekšlikumus Kriminālprocesa likuma grozījumiem, starp kuriem nolūkā efektivizēt ...
6 komentāri
Gunārs Kūtris
Skaidrojumi. Viedokļi
Daži jautājumi par azartspēļu ierobežošanu
Aicinu šo rakstu neuztvert kā azartspēles noliedzošu vai slavinošu viedokli. Katram no mums var būt atšķirīga pārliecība, arī dažāda pieredze un uz tās balstīti secinājumi. Vērtēsim situāciju no neatkarīga jurista skatpunkta, ...
1 komentāri
Elīna Kaminska
Skaidrojumi. Viedokļi
Per aspera ad astra.
Ieskats ceļā uz advokatūru
Vēlos dalīties ar savu pieredzi, kas 18 gadu garumā gūta Latvijas Zvērinātu advokātu padomē (turpmāk – Padome) un dažās tās komisijās, un sniegt nelielu skaidrojumu prasībām, kas noteiktas saistībā ar iestāšanos Latvijas ...
1 komentāri
Jurista Vārds
Tiesību politika
Tiesībsargs vēršas Satversmes tiesā par GMI neatbilstību valsts pamatlikumam
Pagājušo otrdien, 1. oktobrī, tiesībsargs Juris Jansons izpildījis iepriekš pausto apņemšanos, ja netiks sadzirdēts un valdība nerīkosies, vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā par Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra ...
Tieslietu ministrija
Juridiskā literatūra
Rokasgrāmata rīcībai ar mantu kriminālprocesā
Pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru, Valsts policiju, Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Dr. iur. Juri Stukānu un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi ir izstrādāta Rokasgrāmata rīcībai ar mantu ...
AUTORU KATALOGS