ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

22. Oktobris 2019 /Nr.42 (1100)

Kriminālatbildība par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu, pārvietojoties ar elektroierīci
2 komentāri

Šajā rakstā analizēts, kādiem Krimināllikumā1 paredzētiem pantiem atbilst ceļu satiksmes negadījuma izraisīšana ar ierīcēm, kuru kustība tiek nodrošināta ar elektromotoru, un vai ar elektromotoru darbināmas ierīces atbilst Krimināllikuma 261. pantā noteiktajam transportlīdzekļa jēdzienam.

2019. gadā lielu popularitāti kā pārvietošanās līdzeklis pilsētās ieguvušas ierīces, kuru kustība tiek nodrošināta ar elektromotoru, un ticams, ka šo ierīču popularitāte un skaits turpmākajos gados tikai pieaugs. Pie šādām ierīcēm var pieskaitīt ar elektromotoru darbināmos motorollerus, skrejriteņus, monoriteņus, skrituļdēļus, balansēšanas dēļus un citas ar elektromotoru aprīkotas ierīces, kuru kustība tiek nodrošināta ar elektromotora palīdzību. Palielinoties cilvēku skaitam, kas šīs ierīces izmanto, ir pieaudzis ceļu satiksmes negadījumu skaits. Tāpēc kļuvis aktuāls jautājums, vai par šādas ierīces izraisītu ceļu satiksmes negadījumu iestāsies kriminālatbildība. Šajā rakstā analizēts, kādiem Krimināllikumā paredzētiem pantiem atbilst ceļu satiksmes negadījuma izraisīšana ar ierīcēm, kuru kustība tiek nodrošināta ar elektromotoru, un vai ar elektromotoru darbināmas ierīces atbilst Krimināllikuma 261. pantā noteiktajam transportlīdzekļa jēdzienam.

 

Transportlīdzekļa jēdziens

Atbilstoši Krimināllikuma 261. pantam ar transportlīdzekļiem, kas norādīti Krimināllikuma 175., 176., 260., 262.–265. un 284. pantā, jāsaprot visu veidu automobiļi, traktori un citas pašgājējas mašīnas, tramvaji, trolejbusi, motocikli un citi mehāniskie transportlīdzekļi, kas pārvietojas ar savu enerģijas avotu, izņemot transportlīdzekļus ar iekšdedzes dzinēju, kura darba tilpums ir mazāks par 50 cm3.

Dr. iur. Valentija Liholaja norāda, ka atbilstoši Krimināllikuma 261.

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītājs
21. Aprīlis 2022 / 16:19
0
ATBILDĒT
Interesants un noderīgs raksts.
Lasītajiem vēršu uzmanību, ka ar 25.03.2021. pieņemtajiem "Ceļu satiksmes likuma" grozījumiem ir papildināts skaidroto terminu saraksts, proti, pievienots ir elektroskrejriteņa definējums, kurā noteikts, ka "elektroskrejritenis ir ar elektromotoru aprīkots transportlīdzeklis, kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 25 kilometrus stundā, kuram nav pedāļu un kurš paredzēts vienam cilvēkam un aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu.".

Pie šāda veida mehāniskiem transportlīdzekļiem pieskaitāmi ar elektromotoru darbināmie pārvietošanās līdzekļi, kuru kustība tiek nodrošināta ar elektromotora palīdzību, un konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 25 km/h, neatkarīgi no elektromotora maksimālās jaudas lieluma.
'
22. Oktobris 2019 / 14:21
11
ATBILDĒT
Krimināllikuma 266. panta attiecīgā daļa piemērojama tad, ja mehāniskā transportlīdzekļa elektromotora maksimālā jauda ir mazāka par 4 kW un konstrukcijā ...

Un to tā interpretē dr.iur.?

Par ceļu satiksmes noteikumiem ir, piemēram, 260.pants, bet 266.pantā ceļu satiksmes noteikumi gan nav pieminēti.
Tur runa ir par ko citu - transporta kustības kārtības vai drošības aizsardzības noteikumiem, tātad - par darbībām, kuras nav regulētas ne ceļu satiksmes noteikumos, ne transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumos.

Savukārt atbilstoši 261.pantam braucamrīki ar dzinēju mazāku par 50 cm3 vispār nav uzskatāmi par transportlīdzekļiem Krimināllikuma izpratnē. To apstiprina gan 261.panta definīcijā tieši ietvertais 175., 176. un 285.pants, gan apstāklis, ka 266.pants definīcijā apzināti nav ietverts.
visi numura raksti
Sannija Matule
Juridiskā literatūra
Iznākuši Kriminālprocesa likuma pirmie komentāri
Četrpadsmit gadus pēc Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanās tiesību normu piemērotājiem un citiem interesentiem kļuvuši pieejami pirmie šī likuma komentāri, kuri, lai gan pārsniedz tūkstoš lappuses, aptver vien A daļu jeb ...
Intervija
Pirmās instances tiesa – zobrats kopējā mehānismā
Kopš teritoriālās reformas noslēguma 2018. gada 1. martā, kuras rezultātā 34 rajona (pilsētas) tiesu vietā Latvijā darbojas vairs tikai deviņas, aizritējis jau vairāk nekā pusotrs gads, un tas ļāvis izdarīt pirmos secinājumus ...
Ilgvars Jaunģelže, Jānis Šauša, Pēteris Novičenoks, Līga Ašmane, Inese Siliņeviča
Viedoklis
Secinājumi par tiesu teritoriālās reformas efektivitāti
Pēc "Jurista Vārda" aicinājuma rajona (pilsētas) tiesas1 ir formulējušas savu viedokli par tiesu teritoriālo reformu un tās efektivitāti, norādot gan ieguvumus, gan arī negatīvos blakusefektus, ja prakse tādus ir ...
Kristīna Mīlbauere (Muehlbauer)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kas jāievēro, piemērojot ārvalsts prevalējošas imperatīvās normas
Jānis Sarāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Atbildības noteikšanas problemātika konkurences tiesību zaudējumu lietās
AUTORU KATALOGS