ŽURNĀLS Viedoklis

22. Oktobris 2019 /Nr.42 (1100)

Secinājumi par tiesu teritoriālās reformas efektivitāti

Pēc "Jurista Vārda" aicinājuma rajona (pilsētas) tiesas1 ir formulējušas savu viedokli par tiesu teritoriālo reformu un tās efektivitāti, norādot gan ieguvumus, gan arī negatīvos blakusefektus, ja prakse tādus ir izgaismojusi. Atgādinot par reformas mērķiem un uzdevumiem, papildus pievienots arī nozares tiesībpolitikas veidotāja – Tieslietu ministrijas – viedoklis.

Nozares tiesībpolitikas veidotāja novērtējums

Tieslietu ministrija

2018. gada 1. martā noslēdzās tiesu teritoriālā reforma, ko, balstoties uz Tieslietu padomes lēmumu, īstenoja Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tiesu administrāciju un tiesu priekšsēdētājiem. Reforma paredzēja tiesu un to sastāvā esošo zemesgrāmatu nodaļu reformu organizatoriskā līmenī, apvienojot to teritorijas un izveidojot vienu lielu tiesu, vienlaikus nodrošinot tiesas darbību visās līdzšinējās tiesu atrašanās vietās.

Reforma tika īstenota, vadoties pēc Eiropas Komisijas tiesu darba efektivitātei (CEPEJ) 2013. gada 21. jūnija Vadlīnijām tiesu karšu izveidošanai, kā arī sekojot Baltijas valstu un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzei. Par reformas virsmērķiem tika izvirzīti:

1) tiesu darbības efektivitātes paaugstināšana, paredzot, ka tiks novērsta nevienmērīga tiesu noslodze,

2) nodrošināta lietu sadales nejaušība, vienlaikus nodrošinot tiesnešu specializāciju, samazināti tiesvedības termiņi,

3) paaugstināta tiesas spriešanas kvalitāte, tostarp veicinot tiesu prakses vienveidību un paredzamību,

4) optimizēti tiesu resursi.

Lai novērtētu tiesu darbības teritorijas reformas ietekmi uz tiesu darba rādītājiem, optimāli nepieciešami vismaz trīs gadi. Tajā pašā laikā, sekojot līdzi tiesu darbības efektivitātes rādītājiem, jau šobrīd ir izdarāms secinājums par vairāku ar reformu izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Pirmkārt, līdz ar tiesnešu skaita palielinājumu ir nodrošināta tiesnešu specializācija un nejaušības principa vienlaicīga ievērošana lietu sadalē. Mazināti riski, ka atstatīšanas vai noraidīšanas gadījumā tiek ierobežots nejaušības princips lietas sadalē.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ainārs Persidskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālatbildība par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu, pārvietojoties ar elektroierīci
Šajā rakstā analizēts, kādiem Krimināllikumā1 paredzētiem pantiem atbilst ceļu satiksmes negadījuma izraisīšana ar ierīcēm, kuru kustība tiek nodrošināta ar elektromotoru, un vai ar elektromotoru darbināmas ierīces atbilst ...
2 komentāri
Sannija Matule
Juridiskā literatūra
Iznākuši Kriminālprocesa likuma pirmie komentāri
Četrpadsmit gadus pēc Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanās tiesību normu piemērotājiem un citiem interesentiem kļuvuši pieejami pirmie šī likuma komentāri, kuri, lai gan pārsniedz tūkstoš lappuses, aptver vien A daļu jeb ...
Intervija
Pirmās instances tiesa – zobrats kopējā mehānismā
Kopš teritoriālās reformas noslēguma 2018. gada 1. martā, kuras rezultātā 34 rajona (pilsētas) tiesu vietā Latvijā darbojas vairs tikai deviņas, aizritējis jau vairāk nekā pusotrs gads, un tas ļāvis izdarīt pirmos secinājumus ...
Kristīna Mīlbauere (Muehlbauer)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kas jāievēro, piemērojot ārvalsts prevalējošas imperatīvās normas
Jānis Sarāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Atbildības noteikšanas problemātika konkurences tiesību zaudējumu lietās
AUTORU KATALOGS