Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redaktora sleja

22. Oktobris 2019 /Nr.42 (1100)

Rudens klāt – krīt lapas un veidojas jauni budžeti

Viena no rudenim raksturīgām pazīmēm līdz ar lapu iekrāsošanos ir arī aktīvas diskusijas par budžeta jautājumiem. Kamēr Latvijā Ministru kabinets savu apjomīgāko darbu pie 2020. gada valsts budžeta projekta ir pabeidzis un tas veiksmīgi iesniegts izskatīšanai Saeimā,1 savukārt Saeima apņēmusies viena mēneša laikā budžetu apstiprināt, tikmēr Eiropas Parlamenta līmenī salīdzinoši kūtri tiek diskutēts par Eiropas Komisijas izstrādāto daudzgadu budžeta priekšlikumu 2021.–2027. gadam – vienu no svarīgākajiem dokumentiem, kas Eiropas Savienības tautsaimniecības attīstības virzienu iezīmēs uz nākamajiem septiņiem gadiem.

Eiropas Komisija jau 2018. gada pavasarī iesniedza likumdošanas priekšlikumus2 par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam. Eiropas Parlaments pieņēma savu nostāju 2018. gada novembrī, tādējādi tas jau gadu ir gatavs sarunām un gaida Eiropas Padomes nostāju.

Eiropas Parlamenta deputāti kopumā ir vienojušies par šādām prioritātēm (neizsmeļošs uzskaitījums):

– pētniecības programmai "Apvārsnis Eiropa" paredzēt 120 miljardus eiro (Eiropas Komisija piedāvājums – 83,5 miljardi) 2018. gada cenās;

– stiprināt Eiropas stratēģisko investīciju plānu ("Junkera plānu");

– palielināt finansējumu transporta infrastruktūrai un maziem un vidējiem uzņēmumiem;

– saglabāt finansējumu lauksaimniecības politikai un kohēzijas politikai;

– dubultot finansējumu jauniešu bezdarba mazināšanai, trīskāršot finansējumu Erasmus+ programmai;

– vismaz 25 % daudzgadu izdevumu būtu jāparedz klimata politikas mērķu sasniegšanai, vēlākais 2027. gadā īpatsvaru palielinot līdz 30 %.3

Šī gada 10. oktobrī Eiropas Parlaments izdeva rezolūciju, kas nosaka, ka dalībvalstīm steidzami jādefinē nostāja par 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmu.4

Ir labi, ka par Latvijas valsts budžetu notiek diskusijas un tas tiek savlaicīgi pieņemts, tādā veidā signalizējot arī par valsts ilgtermiņa stabilitāti, kas ietekmē gan valsts starptautisko reputāciju, gan investoru un iedzīvotāju uzticību valsts varai, kā arī pastarpināti ietekmē citus ar valsts ilgtspējību saistītus aspektus.

Taču nedrīkstētu par zemu novērtēt arī Eiropas Savienības līmeņa, jo īpaši ar budžetu un līdzekļu sadali saistīto dokumentu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, kā arī šādu dokumentu aizkavētas pieņemšanas iespaidu uz Eiropas Savienības attīstību un starptautisko konkurētspēju.

Kā Eiropas Savienības pilsoņiem mums katram būtu jāseko un jādiskutē ne tikai par Latvijas līmeņa dokumentiem, bet arī jāiesaistās Eiropas Savienības mēroga procesos.


RAKSTA ATSAUCES /

1. Skat.: http://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/28344-saeima-iesniegts-2020-gada-valsts-budzeta-projekts<

2. Skat.: https://europa.eu/rapid/press-release_IP-18-3570_lv.htm

3. Skat.: https://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/ep-l-mumi/2018/novembra_jaunumi_2018/es-daudzgadu-bud-ets-ep-deput-ti-nosaka-n-kam-pl-nosanas-perioda-priorit-tes.html

4. Skat.: https://www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/20191007IPR63549/ep-prasa-nevilcinat-es-daudzgadu-budzetu-lai-nekaitetu-iedzivotajiem

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Piģēns K. Rudens klāt – krīt lapas un veidojas jauni budžeti. Jurista Vārds, 22.10.2019., Nr. 42 (1100), 2.lpp.
30
0
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ainārs Persidskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālatbildība par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu, pārvietojoties ar elektroierīci
Šajā rakstā analizēts, kādiem Krimināllikumā1 paredzētiem pantiem atbilst ceļu satiksmes negadījuma izraisīšana ar ierīcēm, kuru kustība tiek nodrošināta ar elektromotoru, un vai ar elektromotoru darbināmas ierīces atbilst ...
1 komentāri
Sannija Matule
Juridiskā literatūra
Iznākuši Kriminālprocesa likuma pirmie komentāri
Četrpadsmit gadus pēc Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanās tiesību normu piemērotājiem un citiem interesentiem kļuvuši pieejami pirmie šī likuma komentāri, kuri, lai gan pārsniedz tūkstoš lappuses, aptver vien A daļu jeb ...
Intervija
Pirmās instances tiesa – zobrats kopējā mehānismā
Kopš teritoriālās reformas noslēguma 2018. gada 1. martā, kuras rezultātā 34 rajona (pilsētas) tiesu vietā Latvijā darbojas vairs tikai deviņas, aizritējis jau vairāk nekā pusotrs gads, un tas ļāvis izdarīt pirmos secinājumus ...
Ilgvars Jaunģelže, Jānis Šauša, Pēteris Novičenoks, Līga Ašmane, Inese Siliņeviča
Viedoklis
Secinājumi par tiesu teritoriālās reformas efektivitāti
Pēc "Jurista Vārda" aicinājuma rajona (pilsētas) tiesas1 ir formulējušas savu viedokli par tiesu teritoriālo reformu un tās efektivitāti, norādot gan ieguvumus, gan arī negatīvos blakusefektus, ja prakse tādus ir ...
Kristīna Mīlbauere (Muehlbauer)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kas jāievēro, piemērojot ārvalsts prevalējošas imperatīvās normas
AUTORU KATALOGS