ŽURNĀLS Intervija

22. Oktobris 2019 /Nr.42 (1100)

Pirmās instances tiesa – zobrats kopējā mehānismā
Reformas un to efektivitāte no rajona tiesas skatpunkta
Vidzemes rajona tiesas priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs intervijā "Jurista Vārda" galvenās redaktores vietniecei Sannijai Matulei
Foto: Vjačeslavs Mitņičuks

Kopš teritoriālās reformas noslēguma 2018. gada 1. martā, kuras rezultātā 34 rajona (pilsētas) tiesu vietā Latvijā darbojas vairs tikai deviņas, aizritējis jau vairāk nekā pusotrs gads, un tas ļāvis izdarīt pirmos secinājumus par reformas efektivitāti. Tomēr, kā sarunā atklāj Valmieras rajona tiesas priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs, šis tiesu sistēmas pilnveides process ir nebeidzams, jo šobrīd tiesām jau ir jauni izaicinājumi – kopš 2019. gada 1. jūnija ir noteikta zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pilnīga iekļaušana rajona (pilsētas) tiesu sastāvā,1 tādēļ šai likumdevēja gribai jārod arī praktiskais izpildījums, kas normatīvo aktu līmenī, šķiet, bija vieglāk, nekā tagad ir realitātē. Rajona tiesas seko līdzi arī Tieslietu ministrijas nodomam par speciālo ekonomisko lietu tiesu,2 kuras izveidi Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja šā gada 20. augustā un kas nešaubīgi sola pārmaiņas līdzšinējā kārtībā. Tādēļ, viesojoties Valmierā, "Jurista Vārds" uzklausīja J. Grīnberga viedokli par to, kā aizvadītās un vēl gaidāmās reformas tiek uzņemtas, raugoties no rajona tiesas darba skatpunkta. Savukārt interviju papildina vēl citu rajona (pilsētas) tiesu pārstāvju un nozares tiesībpolitikas veidotāja viedokļi par tiesu teritoriālās reformas galvenajiem ieguvumiem un arī blaknēm, ko uzrādījusi prakse.

Šobrīd, kad norit asas diskusijas par valsts budžeta sadalījumu nākamajam plānošanas periodam, redzam, ka daudzās nozarēs ir cīņa par finansēm un tiek runāts par krīzi. Vai jums šis ir trauksmains laiks, kad gaidāt kādu solījumu izpildi?

Saistībā ar norisēm politikā un valsts budžeta sastādīšanā jūtu līdzi tiesu darbiniekiem, jo šobrīd viena no prioritātēm, ko Tieslietu ministrija vēlas panākt, ir budžeta pieaugums tiesu darbinieku atalgojumam. To arī izjūtam savā ikdienā, ka tiesas darbinieku atalgojums ir nekonkurētspējīgs, un ir redzams, ka viņi arī ir neapmierināti ar šo situāciju, jo savulaik algu pieaugums tika solīts straujāks, bet saistībā ar dažādiem apstākļiem tas apstājās. Varbūt mēs reģionos tik ļoti neizjūtam šo kadru trūkumu, bet zinu, ka Rīgas kolēģiem gan ir grūti aizpildīt tukšās tiesu darbinieku štata vietas.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ainārs Persidskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālatbildība par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu, pārvietojoties ar elektroierīci
Šajā rakstā analizēts, kādiem Krimināllikumā1 paredzētiem pantiem atbilst ceļu satiksmes negadījuma izraisīšana ar ierīcēm, kuru kustība tiek nodrošināta ar elektromotoru, un vai ar elektromotoru darbināmas ierīces atbilst ...
2 komentāri
Sannija Matule
Juridiskā literatūra
Iznākuši Kriminālprocesa likuma pirmie komentāri
Četrpadsmit gadus pēc Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanās tiesību normu piemērotājiem un citiem interesentiem kļuvuši pieejami pirmie šī likuma komentāri, kuri, lai gan pārsniedz tūkstoš lappuses, aptver vien A daļu jeb ...
Ilgvars Jaunģelže, Jānis Šauša, Pēteris Novičenoks, Līga Ašmane, Inese Siliņeviča
Viedoklis
Secinājumi par tiesu teritoriālās reformas efektivitāti
Pēc "Jurista Vārda" aicinājuma rajona (pilsētas) tiesas1 ir formulējušas savu viedokli par tiesu teritoriālo reformu un tās efektivitāti, norādot gan ieguvumus, gan arī negatīvos blakusefektus, ja prakse tādus ir ...
Kristīna Mīlbauere (Muehlbauer)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kas jāievēro, piemērojot ārvalsts prevalējošas imperatīvās normas
Jānis Sarāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Atbildības noteikšanas problemātika konkurences tiesību zaudējumu lietās
AUTORU KATALOGS