Aigars Strupišs par tiesnesi kļuva pirms pieciem gadiem, taču viņa karjera tiesu sistēmā ir attīstījusies ļoti strauji – četros gados no privāti praktizējoša jurista, mācībspēka un pētnieka kļuvis par kasācijas instances tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētāju. 2014. gada 15. jūlijā Valsts prezidentam Andrim Bērziņam devis svinīgo tiesneša zvērestu un sācis darbu Augstākajā tiesā, bet jau pāris mēnešus vēlāk, baudot kolēģu uzticēšanos, ievēlēts par Disciplinārtiesas locekli un vēl pēc gada – par Disciplinārtiesas priekšsēdētāju. Savukārt 2018. gada 10. septembrī Augstākās tiesas plēnums uz pieciem gadiem viņu ievēlēja par Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāju un arī Tieslietu padomes locekli. Iepriekš A. Strupišs bija zināms kā viens no vadošajiem Latvijas komerctiesību ekspertiem, taču, kopš kļuvis par tiesnesi, jau no sākuma izrādījis lielu aktivitāti un interesi arī par jautājumiem, kas skar tiesu sistēmu kopumā. Viņš ir atvērts komunikācijai un labprāt iesaistās diskusijās, jo uzskata, ka dažādu interešu grupām ir jāsarunājas, lai nonāktu pie vienota kopsaucēja.
Pieci gadi tiesu sistēmā, un tie visi arī kasācijas instancē. Vai šeit, Augstākajā tiesā, jūtaties kā savējais?
Jā, iedzīvojos ļoti labi, faktiski uzreiz. To pierāda ne tikai tas, kā es pats jūtos, bet arī kolēģi saka – šķiet, ka vienmēr te esmu bijis.
Kļūstot par tiesnesi, sacījāt, ka iepriekšējā pieredze un zināšanas noderēs tiesneša darbā. Vai noder? Varbūt no tiesneša skatpunkta tiesību avoti tomēr lasāmi citādi nekā pētniekam?
Ja runā par likuma izpratni, tā nemainījās. Ja pamatos ir skaidrs likuma mērķis, tas nemainās, jo mērķis ir viens neatkarīgi no tā, kas likumu lasa – advokāts, prokurors vai tiesnesis. Taču tas, kas mainījās, ir skats uz to, kā tiesa darbojas, cik ļoti tā iedziļinās daudzos jautājumos, reizēm pat dziļāk nekā lietas dalībnieki. Apspriežu gaitā izgaismojas tādas likuma nianses, kuras kā argumentus vispār neviens nav minējis. Protams, mums jāturas prasības robežās, taču viena lieta, kad savu likuma interpretāciju sniedz prasītājs un atbildētājs, kas ir divas pretējas puses, un katrai no tām ir savs advokāts, bet pavisam cita lieta, ja par šīm likuma niansēm spriež 15 augsti kvalificēti tiesneši paplašinātā sastāvā. Parādās tāds zināšanu un profesionalitātes apjoms, ar ko divi trīs juristi nevar sacensties.
Jums līdz šim ir bijusi pārliecība par visiem saviem spriedumiem? Tādā nozīmē, ka nolemtais atbilst gan likuma burtam un garam, gan paša iekšējai pārliecībai.
Tādas sajūtas, ka pieņemtais nolēmums rada šaubas par tā pareizību, man nav bijis, jo, manā ieskatā, tās abas lietas – atbilstība likumam un iekšējai pārliecībai – ir apvienojamas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
