Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

29. Oktobris 2019 /Nr.43 (1101)

Prejudiciāla negatīvā atzīšanas prasība civilprocesā: judikatūras atziņas
9 komentāri
Mg. iur.
Konstantīns Vaivods
Augstākās tiesas Civillietu departamenta senatora palīgs

Tiesu praksē arvien ir sastopami gadījumi, kad vispārējās jurisdikcijas tiesā tiek celta kāda prejudiciāla negatīvā atzīšanas prasība. Piemēram, kāds dzīvokļa īpašnieks nepiekrīt mājas apsaimniekotāja atsūtītajam mēneša rēķinam, jo tajā, viņaprāt, nepamatoti norādīta maksājamā summa par kādu pakalpojumu, un šis dzīvokļa īpašnieks ceļ tiesā prasību, lūdzot atzīt attiecīgo rēķina pozīciju par spēkā neesošu. Vai šādu prasību celšana ir pieļaujama mūsdienu civilprocesā saskaņā ar Civilprocesa likumu?1 Tas ir jautājums, uz kuru tiesām laiku pa laikam jāatbild.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
6
4
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (9)
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Skumja judikatūra
3. Novembris 2019 / 22:25
2
ATBILDĒT
Paldies par centību, bet nevajadzēja. Ja šis ir mēģinājums atslogot tiesu sistēmu, tad vismaz manuprāt, tas ir nožēlojams.
Pievienojos Kārkliņa kunga rakstā paustajam viedoklim.
Autoram par šo rakstu vajadzētu izrakstīt rēķinu, un tad izplatīt ziņas, ka viņš ir negodprātīgs parādnieks un ilgstoši nemaksā.
Kabacis
31. Oktobris 2019 / 11:32
1
ATBILDĒT
Ikviens gadījums, kad tiesa aizsūta prasītāju prom no tiesas ar paskaidrojumu, ka "viņam nav aizskarto tiesību" iedragā attiecīgā cilvēka uzticību tiesai un valsts varai kopumā.

Nav jau tā, ka ar nepamatotu rēķinu, brīdinājumu utt. vispār nebūtu aizskartas nekādas prasītāja tiesības. Mēs visi iekšēji apzināmies šāda tiesību aizskāruma esamību, pretējā gadījumā nebūtu neskaitāmu diskusiju par to vai negatīvā atzīšanas prasība ir pieļaujama.

Problēma ir tajā, ka judikatūra neatzīst konkrētās aizskartās tiesības esamību. Bet arī šī motivācija ir diskutabla:

piemēram, vai starp pusēm noslēgts apsaimniekošanas līgums neuzliek pienākumu apsaimniekotājam izrakstīt pamatotu rēķinu? Un, ja uzliek, tad vai nepamatota rēķina izrakstīšana un nosūtīšana nav rēķina adresāta tiesību aizskārums?
Kristaps
30. Oktobris 2019 / 13:53
2
ATBILDĒT
Vai nepamatots rēķins patiešām neaizskar adresāta tiesības un aizskar tikai ar brīdi, kad vēršas tiesā, prasot tā piedziņu? Vai šī nebūtu tomēr arhaiska un arī gramatiska CPL 1.panta iztulkošana?

Arhaiska, jo šodien personu aizskar ne vien tiesvedības uzsākšana, bet pat pašas informācijas par neapmaksātu rēķinu esamība/parādīšanās. Nav šaubu, ka rēķins nerada parādsaistību, taču informācija par neapmaksātu rēķinu var būt pamats, piemēram, bankai atteikt kredītu vai citu sadarbību.

Un, no otras puses. Vai nepamatots pieprasījums maksāt naudu patiešām neaizskar personas nemantisku labumu, teiksim, mieru, drošības sajūtu, paredzamību un tādējādi neatbilst morālam kaitējumam? Te pat ir pussolis līdz krimināli sodāmai darbībai - izspiešanai, kas arī ir pieprasījums bez tiesiska pamata atdot mantu, bet vēl tikai ar atbilstošu piedraudējumu vai darbību.

Tāpat, vai liedzot civilprocesuālu aizsardzību nepamatotu rēķinu adresātiem, faktiski netiek veicināta negodprātība, jo rēķinu izrakstītājs zina, ka civiltiesiskas sekas, piemēram, zaudētas tiesvedības veidā par rēķina atzīšanu par spēkā neesošu, nedraud, bet tajā pat laikā statistiski vismaz kāda daļa nepamatotus rēķinus saņēmušie tos arī samaksās. Šis pēdējais ir īpaši uzskatāms tieši namu pārvaldīšanā, kur salīdzinoši nelielas, bet nepamatotas summas lielākā daļa adresātu parasti samaksās, bet tikai atsevišķi adresāti veltīs laiku un pūles, lai censtos tos novērst.
ai_bi > Kristaps
31. Oktobris 2019 / 09:09
0
ATBILDĒT
Un, jo īpaši, kad neizpildītās saistības (uz apšaubāmu rēķinu pamata) tiek nodotas t.s.parādu piedzinējiem, kuri šo informāciju nodod tālāk vēl arī citiem piedzinējiem. Un katru reizi, parādniekam ir jāsniedz argumentēti iebildumi.
nezinītis > Kristaps
30. Oktobris 2019 / 15:37
7
ATBILDĒT
Apskaties no otras puses - nezinītim nepatīk Kristaps, tāpēc, lai ieriebtu, cels prasību tiesā pret Kristapu ar prasības priekšmetu - atzīt, ka Kristaps nav parādā 1 miljonu. Tiesā, protams, Kristapam trīcēs ceļi un teiks, ka, protams, nav nezinītim parādā 1 miljonu. Tiesa apmierinās prasību, kā rezultātā prasība apmierināta un Kristapam ir prieks - nav nekādu miljonu parādā, toties Kristapam ir jāsedz tiesāšanās izdevumi.

Vai šādas prejudiciālās negatīvās atzīšanas prasības būtu ok?
zinītis > nezinītis
30. Oktobris 2019 / 16:52
0
ATBILDĒT
Piemērs nav īsti pareizs. Nezinītis nevar celt prasību pret Kristapu - atzīt, ka Kristaps nav parādā 1 miljonu. Nezinītis var izrakstīt rēķinu Kristapam un tikai Kristaps pats varētu celt prasību par to, ka nav parādā nezinītim 1 miljonu. Ja prasība tiktu apmierināta, proti, Kristaps nav parādā nezinītim 1 miljonu, tiesāšanās izdevumi būtu piedzenami no nezinīša par labu Kristapam.
Cits nezinītis > zinītis
30. Oktobris 2019 / 20:47
2
ATBILDĒT
Savukārt cits nezinītis cels prasību pret Kristapu par to, ka viņš nav Kristapam parādā 1 miljonu un samaksās 10,446 valsts nodevu. Kristaps nāk uz tiesu un atzīst prasību. Tiesa nospriež par labu Citam nezinītim un piespriež viņam no Kristapa samaksāto valsts nodevu 10,466 un advokāta izdevumus 5% apmērā no 1M, tātad 50 000, kopā 60,466.
zinītis > Cits nezinītis
31. Oktobris 2019 / 10:22
1
ATBILDĒT
Arī cits nezinītis (tāpat kā zinītis) acīmredzot īsti neizprot negatīvā atzīšanas prasības būtību. Ja vien Kristaps nav izrakstījis rēķinu vai kā citādi darījis zināmu (ar pierādāmiem līdzekļiem) citam nezinītim 1 miljona parādu, cits nezinītis nevar celt pret Kristapu prasību, ka viņš nav parādā Kristapam.
zinītis > nezinītis
30. Oktobris 2019 / 16:35
1
ATBILDĒT
Piemērs nav īsti pareizs. Nezinītis nevar celt prasību pret Kristapu - atzīt, ka Kristaps nav parādā 1 miljonu. Nezinītis var izrakstīt rēķinu Kristapam un tikai Kristaps pats varētu celt prasību par to, ka nav parādā nezinītim 1 miljonu. Ja prasība tiktu apmierināta, proti, Kristaps nav parādā nezinītim 1 miljonu, tiesāšanās izdevumi būtu piedzenami no nezinīša par labu Kristapam.
visi numura raksti
Intervija
Aigars Strupišs: negodīgai taktikai nav vietas tiesas procesā
Aigars Strupišs par tiesnesi kļuva pirms pieciem gadiem, taču viņa karjera tiesu sistēmā ir attīstījusies ļoti strauji – četros gados no privāti praktizējoša jurista, mācībspēka un pētnieka kļuvis par kasācijas instances ...
34 komentāri
Vija Kalniņa
Akadēmiskā dzīve
Plenārsēdē apspriež modernas valsts un tiesu izaicinājumus
No 2019. gada 17. līdz 18. oktobrim Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē norisinājās 7. starptautiskā zinātniskā konference "Tiesību zinātnes uzdevumi, nozīme un nākotne tiesību sistēmās", kurā piedalījās vairāk nekā ...
Reinis Odiņš
Informācija
Pamats diskusijām par civiltiesībām un judikatūru
Reinis Odiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Jura novit curia princips civilprocesā
Princips jura novit curia (tiesa zina tiesības) mūsdienu civilprocesā ir līdzeklis prāvniekiem un tiesām. Tiesas mēdz to izmantot, lai atgādinātu zemākas instances tiesai par pienākumu piemērot pareizās tiesību normas1 vai arī ...
Matīss Vingris
Skaidrojumi. Viedokļi
Briseles Ibis regulas piemērojamības noskaidrošana un jurisdikcijas noteikšana Latvijas tiesu praksē
Senāts 2019. gadā ir saskāries ar tiesību jautājumiem starptautiskajā civilprocesā. Veicot tiesu prakses izpēti par šiem jautājumiem, autors secināja, ka Eiropas Savienības regulu – Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001 par ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS