ŽURNĀLS Tiesību politika

29. Oktobris 2019 /Nr.43 (1101)

Augstākās tiesas plēnums atzīst, ka ģenerālprokurora atlaišanai nav pamata

Augstākās tiesas plēnums 18. oktobrī uzklausīja un apsprieda senatores Marikas Senkānes ziņojumu par prokurora atlaišanas pamatu pārbaudi, uzklausīja ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru un tieslietu ministru Jāni Bordānu. Pēc uzklausīšanas un apspriedes Augstākās tiesas plēnums 18. oktobra sēdē vienbalsīgi atzina, ka ģenerālprokurora atlaišanai nav pamata.1 Piedāvājam izvilkumu no Ziņojuma par ģenerālprokurora atlaišanas pamatu pārbaudes rezultātiem.2

Saeimas deputātu pieprasījuma pārbaudi veicošā tiesneša uzdevums ir pārbaudīt, vai ir noticis pieprasījumā norādītais pārkāpuma fakts, ar kādiem pierādījumiem tas apstiprinās, kādi ir bijuši pārkāpuma izdarīšanas apstākļi, iemesli, un novērtēt, vai tā rezultātā ir iestājušās būtiskas kaitīgas sekas. Strukturējot Saeimas deputātu pieprasījumu, tajā norādītie pārkāpuma fakti turpmāk tiks analizēti atsevišķi, sniedzot tiem attiecīgu vērtējumu.

1. Pieprasījumā norādītā pārkāpuma fakts – Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2. panta pirmās daļas un Likuma par budžetu un finanšu vadību 46. panta pirmās daļas pārkāpums, 93,4 % no prioritārajam pasākumam "Prokuratūras struktūrvienību ēkas Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, remontdarbi" 2018. gadam piešķirtā finansējuma izlietošana pretēji piešķiršanas mērķim – pārbaudes gaitā nav guvis apstiprinājumu.

Atbilstoši Valsts kontroles sniegtajā paskaidrojumā norādītajam saskaņā ar Prokuratūras 2017. gada 1. jūnija prioritāro pasākumu 2018.–2020. gadam pieprasījumu un likuma "Par valsts budžetu 2018.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sannija Matule
Intervija
Aigars Strupišs: negodīgai taktikai nav vietas tiesas procesā
Aigars Strupišs par tiesnesi kļuva pirms pieciem gadiem, taču viņa karjera tiesu sistēmā ir attīstījusies ļoti strauji – četros gados no privāti praktizējoša jurista, mācībspēka un pētnieka kļuvis par kasācijas instances tiesas ...
35 komentāri
Vija Kalniņa
Akadēmiskā dzīve
Plenārsēdē apspriež modernas valsts un tiesu izaicinājumus
No 2019. gada 17. līdz 18. oktobrim Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē norisinājās 7. starptautiskā zinātniskā konference "Tiesību zinātnes uzdevumi, nozīme un nākotne tiesību sistēmās", kurā piedalījās vairāk nekā ...
Reinis Odiņš
Informācija
Pamats diskusijām par civiltiesībām un judikatūru
Reinis Odiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Jura novit curia princips civilprocesā
Princips jura novit curia (tiesa zina tiesības) mūsdienu civilprocesā ir līdzeklis prāvniekiem un tiesām. Tiesas mēdz to izmantot, lai atgādinātu zemākas instances tiesai par pienākumu piemērot pareizās tiesību normas1 vai arī ...
Matīss Vingris
Skaidrojumi. Viedokļi
Briseles Ibis regulas piemērojamības noskaidrošana un jurisdikcijas noteikšana Latvijas tiesu praksē
Senāts 2019. gadā ir saskāries ar tiesību jautājumiem starptautiskajā civilprocesā. Veicot tiesu prakses izpēti par šiem jautājumiem, autors secināja, ka Eiropas Savienības regulu – Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001 par ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS