Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Viedoklis

5. Novembris 2019 /Nr.44 (1102)

Ir nepamatoti reducēt lietu lēnās iztiesāšanas iemeslus tikai uz advokātiem
6 komentāri
Saulvedis Vārpiņš
Zvērināts advokāts

Šajā rakstā pausts autora viedoklis jeb pārdomas par priekšlikumiem advokātu elektronisko noslodzes kalendāru padarīt informatīvu un izdarīt izmaiņas kriminālprocesuālajā regulējumā par advokātu dalību tiesas sēdēs.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
24
5
komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
7. Novembris 2019 / 17:21
1
ATBILDĒT
Pamatots un argumentēts raksts! Lai arī Seskis nevēlas Lielās Oktobra revolūcijas gadadienas spozmi aptraipīt ar tiesību problemātikas tumšajiem labirintiem, var piekrist godātajam autoram, ka ilgo tiesas procesu pamatā nav tikai advokātu pieļauta sebošana vai iespējamā vilcināšana. Galu galā zvērināts advokāts ir tiesu sistēmai piederīga persona, kura atbild par sava klienta tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. Tādējādi, zvērinātu advokātu noslodzes kalendārs ir respektējams, jo tajā noteiktie termiņi ir saistoši gan advokātam, gan arī klientam, kurš tāpat kā visi procesa dalībnieki, paļaujas uz lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos. Nav pamata arī advokāta izvēlēto taktiku tiesas procesā vērtēt kā ļaunprātīgu, ja tā neizpaužas kā likuma neievērošana vai necieņa pret tiesu/rupjš ētikas pārkāpums. Kas attiecas uz termiņiem, lai iepazītos ar lietu, tas ir diskutējams temats. Piemēram, iestādē, kurā strādā Seskis, normatīvi noteiktais termiņš, lai iepazītos ar lietu, ir 20 minūtes. Speciāli Seskim ar darba devēja rīkojumu termiņš noteikts 15 minūtes pirms tiesas sēdes. Pamatojums - Seskis esot neglīts, tāpēc, atšķirībā no daiļajām kolēgēm, Seskim pirms tiesas sēdes nav jāveic kosmētiska rakstura procedūras ārējā tēla uzspodrināšanai (tāpat nepalīdzēšot).
Andis
7. Novembris 2019 / 07:48
0
ATBILDĒT
Raksts ir ļoti informējošs, tomēr. Mazliet paanalizēsim:
1} likumā par tiesu varu 28.6 pants. Tiesu informatīvā sistēma ir norādīts, ka
(51) Tiesu informatīvajā sistēmā izveidotajā tiesas sēžu kalendārā atzīmē tiesas sēžu datumu un laiku, kā arī informāciju par zvērināta advokāta un prokurora aizņemtību. Tiesas sēžu kalendārā veiktā atzīme par tiesas sēdes datuma un laika noteikšanu ir saistoša, plānojot lietu izskatīšanu tiesas sēdē ar tā zvērināta advokāta vai prokurora piedalīšanos, kura piedalīšanās citā tiesas sēdē jau atzīmēta tiesas sēžu kalendārā.
Tiktāl, no likuma viedokļa dotā brīdī ir labi,
Mazliet par advokātiem - aizstāvjiem, visi ir augsti kvalificēti juristi.
Tāpēc domāju ka visi ir plaša profila tiesību speciālisti un nevar būt par pamatu aizstāvja lielā noslodzes lietas virzībai!
Par pierādījumu nastu – tā viennozīmīgi ir valsts apsūdzības uzturētajiem.
piebilde
6. Novembris 2019 / 11:09
2
ATBILDĒT
advokāta neierašanās tiesā ir attaisnojoša tikai gadījumā…
tas nav pamats likumdošanas grozīšanai.
................
Augsti kvalificētam juristam šādas pērles nepiestāv.
Tas nu tā,bet man nāk atmiņā viena Amerikas tiesneša atbilde uz manu jautājumu, ko viņš darītu, ja lietā iesaistītais advokāts viņam paziņotu, ka ir aizņemts citā lietā, tādēļ neieradīsies. Tiesnesis sākumā nesaprata jautājumu(piedalījās arī tulks, tādēļ mana angļu valoda nebija vainīga), bet tad atbildēja īsi - manā pilsētā šāds advokāts vairs nevarētu praktizēt.
Piebilde 2 > piebilde
7. Novembris 2019 / 10:41
1
ATBILDĒT
Arī brīnos, vēl ir kādas valstis, kur tiesas sēdes pielāgo advokātu aizņemtībai? Ņem tik pašu aizņemtāku advokātu un procesu var vilcināt gadiem.
Kārklis
5. Novembris 2019 / 13:40
17
ATBILDĒT
Piekrītu autoram.
Jebkurā gadījumā - advokāts ir tikai proces dalībnieks; procesa vadītājs un VIENĪGAIS lēmumu pieņēmējs ir tiesas sastāvs.
Tieši (tikai un vienīgi) no tiesas sastāva (tiesneša) ir atkarīgs (iz)tiesāšanas laiks.
pārzinējs
5. Novembris 2019 / 12:25
1
ATBILDĒT
Varētu piekrist raksta autoram, ja visi advoktāti rīkotos atbisltoši rakstā paustajam viedoklim, bet tas ir atsevišķs stāsts par atsevišķiem advokātiem.
Piekrītu autora viedoklim un uzskatu, ka advokātu un prokuroru kalendāri palīdz tiesnešiem plānot savu laiku un tiesas sēdes. Lietas ir jāskata tādā termiņā, kādā tās kvalitatīvi var izskatīt. Kā norādīts rakstā, ka 5 dienu ir par maz, lai iepazītos rūpīgi ar 6 sējumu krimināllietu. Citreiz tiesnesim pat 5 dienu nav, ir 1 vai 2 dienas, lai Tieslietu ministrijas un sabiedrības spiediena rezultātā pēc iespējas ātrāk sāktu skatīt skaļās lietas. Rezultāts -tiesnesim nav laika pilnīgi iepazīties ar šo lietu un saplānot visas darbības, citas tiesas sēdes tiek novirzītas otrajā plāna. Piekrītu autoram, ka lietas jāskata tādā secībā, kādā tās ienāk tiesā, izvrētējot procesa dalībnieka noslogotību. Nenoliedzami prokuroru lauciņa pamatoti arī ir iemests akmentiņš, jo prokurori par liecinieku nogādāšanu tiesā vispār neizrāda pietekamu interesi, kā arī daudzi nopratinātie liecinieki tiesā sniedz bezjēdzīgas un apsūdzību nesaistošas liecības.
visi numura raksti
Edgars Rinkēvičs
Viedoklis
Latvijas diplomātija – gadsimts valsts un starptautisko tiesību sardzē
Jurista Vārds
Notikums
"Jurista Vārda" otrā tikšanās ar autoriem un lasītājiem Latgalē raisa vēl plašāku interesi  
Guna Japiņa, Dagnija Lāce-Ate
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts aizsardzība ārvalstīs kā Satversmes garantētas pamattiesības
Līdz ar plašajām iespējām, ko mūsdienās sniedz praktiski neierobežota personu mobilitāte, tā slēpj ceļotāju drošību, veselību un pat dzīvību apdraudošus riskus. Gan ārvalsts likumdošanas nepārzināšanas, gan tuvinieku vai ...
Kristīne Līce, Elīna Luīze Vītola
Skaidrojumi. Viedokļi
Cilvēktiesības Latvijas ārpolitikā
Ārlietu ministrijas ēkas vestibilu rotā Zigfrīda Annas Meierovica, pirmā Latvijas Republikas ārlietu ministra, 1921. gada 18. februāra Satversmes sapulces sēdē teiktais: "Latvija ir paveikusi divus posmus savā cīņā par valsts ...
Mārtiņš Drēģeris
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas ārlietu dienesta ieguldījums valstiskās nepārtrauktības perspektīvā
Raksts ieskicē Latvijas sūtņu sadarbības formātus un praksi Latvijas Republikas kontinuitātes (nepārtrauktības) doktrīnas kontekstā, sākot no Otrā pasaules kara līdz pat 1991. gada beigām, kas noslēdzās ar vienota Latvijas ...
AUTORU KATALOGS