ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

12. Novembris 2019 /Nr.45 (1103)

Par iespēju segt kreditoru prasījumus lielākā apmērā negodprātīga parādnieka maksātnespējas procesā
1 komentāri
Mg. iur.
Aļona Solovjova
Zvērināta advokāta palīdze 

Šā raksta mērķis ir piedāvāt iespējamu risinājumu situācijā, kad uz parādnieku ir attiecināmi Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 130. panta 1. punkta vai 153. panta ierobežojumi. Piedāvātā risinājuma pamatā ir jaunas koncepcijas ieviešana MNL, kas ļautu kreditoriem saņemt savu prasījumu vismaz daļēju apmierinājumu neatkarīgi no personas godprātības.

Saskaņā ar MNL1 5. panta pirmo daļu fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. Izstrādājot MNL, likumdevējs jau sākotnēji paredzēja, ka godprātīgām fiziskajām personām, kas ekonomisku vai sociālu apstākļu dēļ būs kļuvušas maksātnespējīgas, tiks dota "otrā" iespēja uzsākt atbildīgu un maksātspējīgu dzīvi.2 Tādējādi MNL tika nostiprināta pamatnostādne, saskaņā ar kuru tiesisko aizsardzību fiziskās personas maksātne­spējas procesā var baudīt vienīgi parādnieks, uz kuru nav attiecināmi MNL 130. un 153. pantā norādītie ierobežojumi. Minētais nozīmē, ka, pastāvot šiem ierobežojumiem, fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis pilnībā nevar tikt sasniegts – process ir izbeidzams, neatbrīvojot parādnieku no neizpildītajām saistībām. Tomēr būtiski ir tas, ka šādā situācijā tieši kreditori ir zaudētāji, jo viņiem tiek liegta iespēja saņemt savu prasījumu vismaz daļēju apmierinājumu maksātnespējas procesa ietvaros un bieži vien arī pēc procesa izbeigšanas. Fiziskās personas maksātnespējas procesā kreditori var paļauties uz to, ka saistību dzēšanas procedūras ietvaros parādnieks veiks regulārus maksājumus kreditoru prasījumu segšanai. Savukārt situācijā, kad process ir izbeigts, parādnieks primāri var nebūt ieinteresēts veikt maksājumus kreditoriem, apzinoties, ka iecerētais mērķis – atbrīvošana no saistībām – nav sasniegts. Tādējādi parādnieks var nokļūt ēnu ekonomikas zonā, neuzrādot savus patiesos ienākumus, lai no viņa nebūtu iespējams piedzīt naudas līdzekļus, zvērinātiem tiesu izpildītājiem izpildot tiesu nolēmumus lietās par parādu piedziņu. Ievērojot minēto, secināms, ka, turpinot maksātnespējas procesu, kreditoru ieguvums varētu būt lielāks nekā gadījumā, kad tas tiek izbeigts. Līdz ar to maksātnespējas procesa turpināšana atbilstu kreditoru interesēm.

Šā raksta mērķis ir piedāvāt iespējamu risinājumu situācijā, kad uz parādnieku ir attiecināmi MNL 130. panta 1. punkta vai 153. panta ierobežojumi, tas ir, atteikties no šobrīd MNL nostiprinātās pamatnostādnes par vienīgi godprātīga parādnieka tiesisku aizsardzību, piešķirot kreditoriem tiesības lemt par maksātnespējas procesa turpināšanu vai izbeigšanu. Piedāvātā risinājuma pamatā ir jaunas koncepcijas ieviešana MNL, kas ļautu kreditoriem saņemt savu prasījumu vismaz daļēju apmierinājumu neatkarīgi no personas godprātības.

[1] Atbilstoši MNL 5. panta pirmās daļas noteikumiem fiziskās personas maksātnespējas procesā ir divi mērķi – kreditoru prasījumu pēc iespējas pilnīgāka apmierināšana un parādnieka, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, atbrīvošana no neizpildītajām saistībām un maksātspējas atjaunošana.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Maksātnespējas likums  
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Paldies
13. Novembris 2019 / 16:36
2
ATBILDĒT
Paldies par labi argumentēto rakstu un inovatīvo pieeju. Diemzēl Latvijā nereti nepadomā soli uz priekšu - respektīvi, ka maksātnespējas procesa izbeigšana var rezultēties tieši ar kreditoru interešu aizskārumu, nevis aizsardzību.
visi numura raksti
Intervija
Kā Eiropas Savienības Tiesa vērtē tiesiskuma un tehnoloģiju izaicinājumus  
2019. gada 18. oktobrī Latvijā viesojās Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) priekšsēdētājs Kūns Lēnartss (Koen Lenaerts). Savas vizītes ietvaros K. Lēnartss uzstājās ar priekšlasījumu Latvijas Universitātes Juridiskās ...
Līva Veinberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Fitnesa trenera neattaisnojama darbība kā civiltiesiskās atbildības iestāšanās priekšnoteikums
1 komentāri
Vija Kalniņa
Tiesību prakse
Aktualitātes Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā
Tieslietu ministrija ir apkopojusi Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumus par laika periodu no 2019. gada februāra līdz 2019. gada augustam. Šajā laika periodā EST ir skatījusi ļoti daudzveidīgas lietas, un Tieslietu ...
Jurista Vārds
Informācija
Latvijas tiesnešu konferencē pieņem rezolūciju un ievēl pašpārvaldi
Šī gada 1. novembrī Siguldā notika gadskārtējā Latvijas tiesnešu konference, kas šoreiz tika veltīta tiesu sistēmas efektīvai funkcionēšanai būtiskiem jautājumiem. Konference aplūkoja gan tiesu darba saturisko pusi – spriedumu ...
Kārlis Piģēns
Informācija
Diskusija par aktualitātēm cilvēktiesību jautājumos
31. oktobrī notika Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) un Ārlietu ministrijas rīkotā ikgadējā konference par Latvijai aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem. Diskusijas laikā dalībnieki tika iepazīstināti ar Latvijai svarīgiem ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS