ŽURNĀLS Redaktora sleja

Sporta tiesības Latvijas tiesību sistēmā un piemērošanas praksē līdz šim ir salīdzinoši maz apskatītas un par tām maz publiski diskutēts, lai gan, kā redzam no publiski pieejamās informācijas, sporta nozare ir dinamiska un bagāta ar daudz un dažādiem interesantiem notikumiem.

20. gadsimtā par olimpisko devīzi kļuvušie, 1891. gadā sporta spēļu uzrunas ietvaros franču priestera Anrī Didona izteiktie vārdi sevī iemieso trīs galvenos mērķa elementus: "Ātrāk, augstāk, spēcīgāk" (latīņu val. Citius, Altius, Fortius).

Kopš senatnes sportisti sacenšas savā starpā, lai noskaidrotu uzvarētāju – stiprāko, veiklāko, ātrāko. Mūsdienās sportistu sacensība ir ieguvusi jaunu dimensiju. 1913. gadā Pjērs de Kubertēns izstrādāja olimpiskā zvēresta tekstu,¹ kurā sportisti apsola piedalīties spēlēs, cienīdami un ievērodami noteikumus, saskaņā ar kuriem tās tiek rīkotas, īsteni sportiskā garā, sporta slavas un savu komandu goda vārdā. Šajos vārdos ir ietverti godīgas spēles principi, kas paredz ne tikai noteikumu ievērošanu, bet arī savstarpējo cieņu pirms un pēc sacensībām, toleranci, pozitīvas emocijas, būt izpalīdzīgam, kā arī spēju pieņemt drosmīgus un varbūt ne vienmēr pašam sportistam izdevīgus lēmumus. Šie principi izpaužas attieksmē pret sportu, pretiniekiem, komandas biedriem un sabiedrību kopumā.²

Sporta likuma 3. pants paredz, ka sporta jomā ievērojami šādi pamatprincipi:

1) vienlīdzības princips, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības nodarboties ar sportu;

2) godīgas spēles princips, kas noteic, ka sporta izglītojošajā, organizatoriskajā un pārvaldības darbā jārūpējas par olimpisko ideālu un ētikas principu ievērošanu, kā arī jācīnās pret negodīgumu un dopinga lietošanu sportā, pret fizisku un morālu rupjību;

3) drošības princips, kas paredz, ka sporta pasākumi un sporta treniņi (nodarbības) noris drošā vidē un tos organizē un vada kvalificēti sporta darbinieki;

4) labas pārvaldības princips, kas paredz, ka sporta organizatoriskajā un pārvaldības darbā ir demokrātiskas pārvaldes struktūras, skaidri mērķi, taisnīgas procedūras, atklātība, sadarbība ar ieinteresētajām personām, efektīvs un ilgtspējīgs regulējums, kā arī skaidri pārraudzības un atbildības līmeņi.

Šie iepriekšminētie principi iemieso sevī sporta un sacensību patieso mērķi, proti, drošu, vienlīdzīgu, godīgu un taisnīgu spēļu aizvadīšanu, kā arī demokrātiskas pārvaldes struktūras ar skaidriem mērķiem, taisnīgām procedūrām, atklātību, sadarbību veicinošus procesus ar ieinteresētajām personām, ar efektīvu un ilgtspējīgu regulējumu, kā arī skaidriem pārraudzības un atbildības līmeņiem.

Latvijas mūsdienu sporta tiesības, tāpat kā citas nozares, var teikt, ir sākušas savu attīstību no nulles punkta līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu. Tomēr sporta tiesībām sabiedrībā līdz šim ir pievērsta salīdzinoši maza uzmanība, vien atsevišķos samilzušos gadījumos, lai gan Latvijā ir daudz sportisku un talantīgu cilvēku, kas vēlas sportot, kas vēlas sakārtotu un pārredzamu nozari, kas vēlas nest Latvijas vārdu plašajā pasaulē. Sportiskajā ikdienā nevajadzētu aizmirst par pašiem galvenajiem principiem, kas ietverti gan olimpiskajā zvērestā, gan definēti Sporta likumā un kuriem būtu jāiemiesojas katrā sporta veidā, katrā spēlē un katrā sportistā, sākot ar iesācēju un beidzot ar starptautiska līmeņa profesionāli.

Tikai kopīgiem spēkiem var panākt sakārtotu vidi, kurā visiem būtu patīkami sportot un kas demonstrētu kopumā pozitīvu attieksmi pret sabiedrību un tās vērtībām!