Notāra profesijai ir sena vēsture, tomēr tā nenoveco. Visos laikos pāvestiem, imperatoriem un citiem ir bijusi vajadzība, lai ir kāds, kurš nodrošina civiltiesisko darījumu un citu dokumentu publisko ticamību, garantējot personu tiesisko attiecību stabilitāti un drošību privāttiesībās. Mūsdienās notāra pakalpojuma saņēmējs ir valsts, savukārt notāra klients ir notariālās palīdzības saņēmējs.
Romiešu tiesības devušas pamatu mūsdienu civiltiesībām, tajā skaitā mantojuma tiesībām. Šajā numurā notārs I. Šermukšnis caur romiešu tiesībām analizē mantojuma pieņemšanas tiesiskos aspektus. Romiešu tiesības devušas arī iedīgļus mūsdienu notariāta institūcijai, jo imperatora Justiniāna laikā (527–565) notāru priekšteči tabellio tika nostiprināti likumos un iekļauti valsts veidotā tiesību institūtu sistēmā. Tas izrietēja no imperatora Justiniāna politikas veidot savu impēriju par tiesisku valsti.1
Latvija var daudz mācīties no Igaunijas un Lietuvas, kā arī citām valstīm, kā notariāts izmantojams darījumu vājākās puses aizsardzībā, savukārt citas valstis no Latvijas jau mācās, kā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas var izmantot labāka publiskā pakalpojuma veidošanā. Intervijā padomes priekšsēdētājs J. Skrastiņš izceļ pēdējo gadu aktualitātes, tajā skaitā notariāta digitālo transformāciju. Arī Valsts prezidents E. Levits pauž gandarījumu par progresu un pasaules mēroga sasniegumiem. Latvijas notariāta praksi brauc iepazīt valstu pārstāvji no visām debespusēm.
Notariāta veiksmes pamatā ir notāru solidaritāte un pašpārvaldes modelis. Notāru padomes locekļu personiskie stāsti un G. Šļūkas karikatūra atgādina, ka notārs ir cilvēks un dzīvē jābūt priekam. Arī tālākā nākotnē notārs būs cilvēks, jo tieši komunikācija un empātija būs tās, kas notariālās palīdzības saņēmējam būs ļoti svarīgas. Tajā pašā laikā diezgan droši var teikt, ka mākslīgais intelekts un citas informācijas tehnoloģijas mainīs notāra amata pienākuma izpildi. Notārs izmantos jaunus darba instrumentus, lai preventīvi nodrošinātu aizsardzību. Ģ. Rūda dalās ar idejām par juridiskās palīdzības sniedzēja nākotnes kvalitātēm.
Notāru informācijas sistēma ir vērtīgs un kļūs vēl vērtīgāks informācijas avots valsts institūcijām. L. Letiņa ieskicē idejas par notāru tehnoloģiskajiem risinājumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā. Informācijai ir liela vērtība, ko raksturo profesore S. Osipova. Tomēr pēdējie gadi ir arī apliecinājuši, ka tieši informācijas kvalitātei un uzticamībai ir svarīga nozīme. Notārs ir tieši tā valsts amatpersona, kura civiltiesībās pārbauda informāciju un piešķir tai publisko ticamību. Notāra apliecinājumiem haotiskajā realitātē ir stabilizējoša loma.
Mūsdienās notāra profesija ir globāla. Latvijas notāra palīdzību var saņemt ne tikai klātienē, bet attālināti E-notāra portālā no jebkuras pasaules vietas. Latvijas notāri ne tikai veido sadarbību Eiropas Savienības Notāru padomē un Starptautiskajā Latīņu notariāta savienībā, bet arī risina pārrobežu lietas un lemj par ārvalstu dokumentu atzīšanu. Šajā numurā K. Zīle un T. Krūmiņš analizē pārrobežu mantojuma lietu kārtošanas praksi un B. Rudevska aktualizē ārvalstīs taisīto pilnvaru atzīšanu, kam Latvijā teorijā un praksē ir pievērsta nepietiekama uzmanība.
Notāra profesija ir valsts reglamentēta. Amata prasības un izpildes kārtība ir likumā noteiktas, tomēr amata pienākumu izpildes pamats ir notāra personība. J. Purgala biogrāfija parāda notāra cilvēcisko vērtību nozīmi. Notāra A. Kaupes un notāra palīga H. Rubeņa piemēri nostiprina ticību notariāta nākotnei.
Žurnāla "Jurista Vārds" speciālnumura mērķis ir juristus un citus interesentus iepazīstināt ar notariāta aktualitātēm. Tajā pašā laikā var teikt, ka Latvijas notariāts, kādu pazini vakar, rīt jau būs kaut nedaudz citāds.
1. Osipova S. Latvijas notariāta attīstība. Grām. Jēkabsons Ē., Ščerbinskis V. Latvijas notariāts. Latvijas zvērināti notāri biogrāfijās, 1889–1945. Rīga, 2013, 12. lpp.