[1] Administratīvās atbildības likuma1 stāšanās spēkā, kas bija paredzēta 2020. gada 1. janvārī, ir viens no būtiskākiem notikumiem administratīvās atbildības reformas īstenošanas procesā. Patlaban Latvijā pastāvošais administratīvās atbildības regulējums ietverts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā,2 kurš ir spēkā no 1985. gada 1. jūlija un šajā laikā grozīts vairāk nekā 150 reizes. Ar Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss zaudēs spēku.
Ieskats administratīvās atbildības tiesiskā regulējuma reformas problemātiskajos aspektos, kā arī atsevišķos izaicinājumos, ar kuriem jāsaskaras minētās reformas īstenošanā iesaistītajām institūcijām, tostarp Iekšlietu ministrijai un tās padotībā esošajām iestādēm, sniegts autora rakstā "Administratīvās atbildības tiesiskā regulējuma reformas problemātiskie aspekti", kas publicēts žurnālā "Jurista Vārds" 2019. gada 13. augusta numurā Nr. 32 (1090).3
[2] Laika posmā no iepriekšminētā autora raksta sagatavošanas un publicēšanas līdz šī raksta sagatavošanai turpinājies aktīvs darbs pie administratīvās atbildības reformas sekmīgai īstenošanai svarīgiem jautājumiem.
Iekšlietu ministrija turpinājusi strādāt pie tās kompetencē esošo nozaru administratīvo pārkāpumu dekodifikācijas likumprojektu izstrādes un virzības Ministru kabinetā un Saeimā.
Iekšlietu ministrijas kompetencē ir 16 dekodifikācijas likumprojektu izstrādes un virzības nodrošināšana, tajā skaitā grozījumi Imigrācijas likumā, grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā, grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā, grozījumi Ieroču aprites likumā, grozījumi Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā, grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā, grozījumi Detektīvdarbības likumā, grozījumi Apsardzes darbības likumā, grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā, grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā, grozījumi Pilsonības likumā, grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā un Prostitūcijas ierobežošanas likums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes