ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Minētajos vides aizsardzību un dabas aizsardzību regulējošajos likumos noteiktie administratīvie pārkāpumi un soda sankcijas ir pārņemti no Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa (turpmāk – LAPK), ievērojot, ka tiesiskais regulējums šajā jomā ir mainījies un pilnveidojies. Nozares likumi noteiks sodus par konkrētiem administratīviem pārkāpumiem, paredzot sodu piemērot tad, kad pārkāpums vairs nav novēršams un ir radījis neatgriezeniskas sekas. Administratīvā pārkāpuma process ir vienīgais efektīvais līdzeklis, ja pārkāpums ir pabeigts un pārkāpuma rezultātā radušās sekas videi vai cilvēkiem nav novēršamas vai seku nelabvēlīgā ietekme ir samazināma vienīgi ar kompensējošiem pasākumiem.

Daļa nozaru likumu, kuros tiek pārņemti administratīvie pārkāpumi un soda sankcijas no LAPK, jau ir pieņemti Saeimā, tomēr daļa vēl atrodas saskaņošanas procesa dažādās stadijās, tas saistīts gan ar iestāžu atšķirīgajiem viedokļiem par atsevišķām normām, gan ar ie­stāžu atbildības kompetencēm par administratīvā procesa vadību, gan arī soda apmēriem un to noteikšanu pārkāpumiem, kuru sekas ir atšķirīgas (rakstā aplūkota situācija 2019. gada decembra pirmajā pusē – red. piezīme).

Vienlaikus jāņem vērā, ka Administratīvās atbildības likuma 25. pants noteic, ka administratīvā soda piemērošana neatbrīvo sodīto personu no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu piemērots administratīvais sods.

Turklāt Saeimā tiek virzīts likumprojekts "Administratīvo sodu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā likums", kas tiek gatavots izskatīšanai otrajā lasījumā. Likumprojektā ir ietverta administratīvā atbildība par informācijas nesniegšanu un nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei. Līdz ar to administratīvā atbildība par informācijas neiesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu valsts iestādēm vai informācijas sistēmā, kas noteikta kā pienākums normatīvajos aktos, ietverta šajā likumprojektā.

1. Administratīvos pārkāpumus zemes dzīļu izmantošanas un aizsardzības jomā noteiks likums "Par zemes dzīlēm" (pašreiz notiek likuma grozījumu starpministriju/starpinstitucionālā saskaņošana)

Vispārējās prasības attiecībā uz pārkāpumiem zemes dzīļu jomā jau pašlaik noteic likums "Par zemes dzīlēm". Minētā likuma 19. pantā noteikts, ka personas, kas, izmantojot zemes dzīles, ir pārkāpušas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī amatpersonas, kuras pretēji šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām izsniegušas derīgo izrakteņu ieguves atļaujas vai zemes dzīļu izmantošanas licences, saucamas pie likumos noteiktās atbildības. Savukārt 6. panta ceturtajā daļā noteikts, ka, nodrošinot zemes dzīļu racionālu izmantošanu un aizsardzību, valsts un pašvaldības šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā var ierobežot, apturēt vai pārtraukt jebkuru juridisko un fizisko personu darbības zemes dzīļu izmantošanā. Likumu paredzēts papildināt ar normām par:

– zemes dzīļu izmantošanas licences, bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas nosacījumu vai normatīvajos aktos zemes dzīļu izmantošanas jomā noteikto prasību pārkāpšanu;

– zemes dzīļu izmantošanu bez zemes dzīļu izmantošanas licences vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas.

Zemes dzīļu izmantošanas licencē vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujā tiek noteiktas ierobežojošas prasības, kas zemes dzīļu izmantotājam jāievēro. Piemēram, saskaņā ar eksperta slēdzienu ieguves licencē izvirzīts nosacījums, ka sagatavošanas darbi ieguvei vai ieguves darbi atradnē ir aizliegti putnu ligzdošanas laikā no 1. aprīļa līdz 31. jūlijam. Tajā pašā laikā konstatēts, ka nosacījums nav ievērots un putnu ligzdošana ir bijusi traucēta. Šajā gadījumā pārkāpums ir izraisījis sekas un tās vairs nav novēršamas.

Zemes dzīļu izmantošanas licencē vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujā tiek izvirzītas prasības, kuras ir svarīgas tieši konkrētās darbības veikšanā. Tie ir uzdevumi zemes dzīļu izmantošanas veikšanai (piemēram, nosaka konkrētu paredzētās darbības īstenošanas veidu un vietu teritorijā, nosaka zemes dzīļu izmantošanas laiku un biežumu, izmantojamos tehniskos līdzekļus). Licencē vai atļaujā tiek izvirzītas arī tādas prasības, kas nedublē normatīvo aktu prasības (piemēram, kas izvirzītas saskaņā ar iesniegto un akceptēto programmu, ekspertu atzinumiem). Piemēram, derīgo izrakteņu ieguves gadījumā licencē atbilstoši paredzētajam izstrādes procesam ir izvirzīts īpašs nosacījums neveikt pazemes ūdeņu atsūknēšanu. Vienlaikus ir saņemtas sūdzības no apkārtējiem iedzīvotājiem par dzeramā ūdens trūkumu akās un konstatēts, ka zemes dzīļu izmantotājs noteiktā laika periodā veicis pazemes ūdeņu atsūknēšanu derīgo izrakteņu ieguves ietvaros un tādējādi pazeminājis pazemes ūdeņu līmeni, kura līmeņa atjaunošanās ir ilgstošs process. Lai gan zemes dzīļu izmantotājs ir pārtraucis pazemes ūdeņu atsūknēšanu, ir iestājušās sekas (radīta ūdens depresijas piltuve).

Soda mērs par šiem pārkāpumiem noteikts – brīdinājums vai naudas sods fiziskām personām no 20 līdz 280 naudas soda vienībām, bet juridiskām personām – no 40 līdz 2000 naudas soda vienībām.

Darbība bez licences vai atļaujas ir būtiskāks pārkāpums nekā atsevišķu licences, atļaujas vai normatīvo aktu nosacījumu pārkāpšana.

Ievērojot minēto, darbībai bez licences vai atļaujas piemēro lielāku soda apmēru. Soda apmērs palielināts gan fiziskām personām, gan juridiskām personām. Soda mērs par šiem pārkāpumiem noteikts – fiziskām personām no 20 līdz 280 naudas soda vienībām, bet juridiskām personām – no 40 līdz 2000 naudas soda vienībām.

Administratīvo pārkāpumu procesu par pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanas un aizsardzības jomā veic Valsts vides dienests (turpmāk – VVD).

Likumprojektā "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"" ir iekļauta arī administratīvā atbildība par derīgo izrakteņu ieguves atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, tajā skaitā par derīgo izrakteņu ieguves atkritumu apglabāšanu neparedzētās vietās.

2. Administratīvo atbildību ietekmes uz vidi novērtējuma jomā un kompetenci sodu piemērošanā (ierosinātāja, izstrādātāju un pieaicināto ekspertu atbildība un lēmumu pārskatīšanas kārtība) noteiks likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (pašreiz notiek likuma grozījumu starpministriju/starpinstitucionālā saskaņošana)

Likumā plānots noteikt administratīvo atbildību par:

– VVD izdoto tehnisko noteikumu neievērošanu;

– paredzētās darbības veikšanu, neievērojot nosacījumus, kas noteikti kompetentās institūcijas – Vides pārraudzības valsts biroja (turpmāk – VPVB) – atzinumā par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu;

– paredzētās darbības veikšanu bez ietekmes sākotnējā izvērtējuma vai VVD izdotiem tehniskajiem noteikumiem;

– paredzētās darbības uzsākšanu bez ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas un attiecīgās valsts institūcijas, pašvaldības, citas likumā noteiktas institūcijas vai Ministru kabineta (turpmāk – MK) paredzētās darbības akcepta saņemšanas.

Naudas sods par tehnisko noteikumu neievērošanu ir noteikts mazāks nekā gadījumos, ja persona nav saņēmusi tehniskos noteikumus vispār. Piemēram, bez tehniskiem noteikumiem māja krasta kāpu aizsargjoslā var būt uzcelta, iznīcinot kāpu reljefu un īpaši aizsargājamu biotopu, bet pēc celtniecības uzsākšanas šīs dabas vērtības vairs nav konstatējamas un to aizsardzība post factum neiespējama.