ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

7. Janvāris 2020 /Nr.01 (1111)

Pagaidu aizsardzība – visās civillietu kategorijās
Taisnīga tiesa
1 komentāri
Dace Vārna
Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Starptautisko un procesuālo tiesību nodaļas juriste 
Iveta Gedus
Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Starptautisko un procesuālo tiesību nodaļas juriste 

Satversmes 92. pants noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Tiesības uz taisnīgu tiesu attiecas uz visu tiesvedības procesu, tostarp efektīvu tiesas aizsardzības nodrošināšanu līdz galēja nolēmuma spēkā stāšanās brīdim. Tas nozīmē, ka no tiesībām uz taisnīgu tiesu izriet valsts pienākums nodrošināt tiesā īstenojamus un efektīvus pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ko prasītājs var izmantot pret savu tiesību aizskārēju.

Pašlaik Civilprocesa likums paredz atsevišķu pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu ar būtiskiem ierobežojumiem: prasības nodrošināšana ir pieļaujama tikai mantiska rakstura prasībās, bet pagaidu aizsardzība – tikai atsevišķu kategoriju lietās.1 Savukārt prasības nodrošināšana nemantiska rakstura prasībās nav iespējama, bet vairāku kategoriju lietās esošais regulējums neparedz ne pagaidu aizsardzību, ne prasības nodrošināšanu. Tā, piemēram, pagaidu aizsardzības regulējuma trūkums īpaši jūtams servitūtu, goda un cieņas aizskāruma lietās, datu aizsardzības pārkāpumu, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu apstrīdēšanas lietās, lietās, kas skar izlikšanu no mājokļa patvarības vai konkrēta veselības un dzīvības apdraudējuma gadījumā, darba strīdu lietās.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Krista Milberga
10. Janvāris 2020 / 17:13
0
ATBILDĒT
"Ar jaunā pagaidu aizsardzības regulējuma ieviešanu ir būtiski nodrošināt arī pagaidu aizsardzības lēmuma efektīvu izpildi, tādēļ, lai tiesas nolēmuma izpilde netiktu kavēta, tiek veikti grozījumi Civilprocesa likuma 620. pantā, nosakot par tiesas noteiktajā termiņā neizpildītu nolēmumu palielinātu sankciju – naudas sodu par nolēmuma nepildīšanu līdz 3000 eiro, ko tiesa varēs piemērot, vienlaikus nosakot jaunu termiņu nolēmuma izpildei." "Ļoti labi. Vai tādi paši sodi būs arī tiem(Valsts policija), kuriem ir pienākums iepazīstināt personu, kurai jāievēro tiesas aizliegumi? Aktuāla ir problēma, ka adresāti nemaz neteek iepazīstināti ar tiesas lēmumiem un policies arī tiesu neinformē par to, ka nav iespēju vai nav iespējams izsniegt tiesas lēmumu adresātam. Tikmēr aizsargājamais prasītājs dzīvo bailēs no atbildētāja un uz jebkuriem pieteikumiem par nolēmuma pārkāpumiem saņem Valsts policijas un prokuratūras atteikumus par kriminālprocesu ierosināšanu, jo atbildētājs nav informēts par tiesas lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļiem.
visi numura raksti
Intervija
"Lielākā noziedzība Latvijā ir saistīta ar korupciju un naudas atmazgāšanu"
2019. gada sākumā vienu no pirmajām intervijām pēc stāšanās amatā J. Bordāns sniedza "Jurista Vārdam" un iezīmēja tajā savas apņemšanās tieslietu jomā. Šajā žurnāla laidienā, kurā ministrijas un tās padotības iestāžu ...
9 komentāri
Dina Gailīte
Redaktora sleja
Kurp šogad dodas tieslietu sistēma
Laila Medina
Tiesību politika
Cik daudz izdarīts ekonomisko noziegumu apkarošanā Latvijā
Toms Dreika
Tiesību politika
Dalītā īpašuma piespiedu nomas vietā – likumiskas zemes lietošanas tiesības
32 komentāri
Jurista Vārds
Notikums
Ar administratīvās atbildības reformas ceļvedi pārspēti iepriekšējie rekordi
Noslēdzot aizvadīto darba gadu ar savas pastāvēšanas vēsturē smagāko – vairāk nekā 400 gramu – izdevumu, kuram turklāt jau dažās dienās tika izpirkta liela daļa no izdevēja pasūtītās papildtirāžas, grāmatžurnāls ...
AUTORU KATALOGS