Tieslietu sistēmas uzdevums ir rūpēties par taisnīgumu. Vēlams, lai šie centieni būtu pamanāmi, tāpēc nozīmīga ir komunikācija ar sabiedrību.
Informāciju par tieslietu sistēmas un tiesu darbu sabiedrība galvenokārt iegūst no medijiem. Tāpēc ir tik svarīgi, lai medijiem tiktu nodrošināta operatīva iespēja saņemt pietiekamu un saprotamu informāciju. Veiksmīgas komunikācijas mērķis ir palielināt sabiedrības uzticību tieslietu sistēmai un tiesu varai.
Pirms divdesmit gadiem preses sekretārs bija tikai Tieslietu ministrijai un Ģenerālprokuratūrai. Tikai vēlāk Satversmes tiesa un Augstākā tiesa, apzinoties, cik nozīmīga loma ir medijiem uzticības veidošanā tiesu varai, pieņēma darbā sabiedrisko attiecību speciālistus.
Slejas ietvaros izteikšu pārdomas un novērojumus, kā Tieslietu ministrija, Augstākā tiesa, Satversmes tiesa, Ģenerālprokuratūra, Tiesu administrācija, Rīgas apgabaltiesa un tiesu varai piederīgo profesiju pārstāvošās organizācijas komunicē ar sabiedrību.
Vērtējot tieslietu iestāžu un tiesu komunikāciju ar sabiedrību vairāku gadu garumā, neapšaubāmi pirmajā vietā ierindojama Augstākā tiesa, kura regulāri sniedz informāciju par notikušajām tiesas sēdēm un nolēmumiem, izdod Augstākās Tiesas Biļetenu, informē par interesantiem faktiem tiesā, kā arī Tieslietu padomē lemto. Turklāt preses relīzes piesaista uzmanību.
Pēdējā pusotra gada laikā ievērojami ir aktivizējusies un kvalitatīvi uzlabojusies Satversmes tiesas komunikācija ar sabiedrību. Pieejami apskati par Satversmes tiesas spriedumiem, ziņojumi ar foto un video par Satversmes tiesas tiesnešu līdzdalību dažādos starptautiskos forumos.
Līderos komunikācijā ar sabiedrību varētu būt Tieslietu ministrija, ņemot vērā, ka sabiedrisko attiecību speciālisti ir arī padotības iestādēs. Tomēr vēlams vairāk rūpēties, lai preses relīzes piesaistītu uzmanību jau ar virsrakstu un pirmo rindkopu. Bieži vien arī pietrūkst informācijas pēc notikumiem.
Ģenerālprokuratūra komunikācijas ziņā strādā profesionāli. Preses relīzes vairāk varētu informēt par notikumiem arī pašā prokuratūrā, izsludinātajiem konkursiem uz prokuroru amatiem un eksāmenu norisi prokuroru kandidātiem.
Tiesu administrācija, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ievērojami uzlabojusi komunikāciju ar sabiedrību. Iepriekš informācija bieži vien tika sniegta ar novēlošanos. Jāņem vērā, ka mediji dod priekšroku svaigiem faktiem. Turklāt drukātajiem izdevumiem jārēķinās ar laiku, kas paiet no informācijas saņemšanas līdz publicēšanai. Tāpēc novēlota informācija apzināti paliks neievērota.
Rīgas apgabaltiesa preses relīzes cenšas pasniegt proaktīvi, tomēr iemesls, kāpēc tās bieži vien paliek nepamanītas, ir tas pats – informācija mēdz būt ar vairāku dienu nobīdi. Par plānotajiem pasākumiem vēlams informēt jau iepriekš un pēc tam atkārtoti.
Vērtējot Latvijas tiesu komunikāciju ar sabiedrību kopumā, jāteic, ka, neraugoties uz to, ka tiesās ir nozīmēta atbildīgā persona sadarbībai ar plašsaziņas līdzekļiem, tiesas pašas iniciatīvu neizrāda. Paveicas, ja informāciju izdodas saņemt pēc pieprasījuma un ja to var atrast Latvijas tiesu portālā.
No tiesu varai piederīgo profesiju pārstāvošajām organizācijām visredzamākā ir advokatūra. Ne tikai tāpēc, ka advokātu padome regulāri sniedz informāciju par notikušajām sēdēm, tajās lemto un savlaicīgi informē par pasākumiem advokatūrā. Padomei palīgā nāk lielākie zvērinātu advokātu biroji, kuri algo sabiedrisko attiecību firmas un paši veido sabiedriskās attiecības.
Notāru padomes komunikācija ar sabiedrību vērtējama augstā līmenī, bet tā vairs nav tik aktīva kā iepriekšējos gados. Savukārt par Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes aktivitātēm parasti iespējams uzzināt tikai post factum.