ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

14. Janvāris 2020 /Nr.2 (1112)

Sankciju sarakstu apiešana
Patiesā labuma guvēju noskaidrošanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, izvairoties no sankciju sarakstiem, problemātika
Bac. iur.
Roberts Valpīters
Zvērināta advokāta Valtera Genca biroja jurists 

Autors šajā rakstā apskatīs jautājumu par ziņu sniegšanu par uzņēmuma patiesā labuma guvējiem un problemātiku saistībā ar kriminālatbildības piemērošanu Krimināllikuma 195.1 panta ietvaros, izvērtējot to Krimināllikuma 11. un 12. panta kontekstā, attiecībā uz uzņēmuma iespēju pārkāpt starptautiskos sankciju sarakstus, nenorādot īstos uzņēmuma patiesā labuma guvējus. 2018. gada 23. augustā publicētajās Moneyval rekomendācijās tika norādītas Latvijas galvenās problēmas un nepilnības šajā jomā. Pamatojoties uz Moneyval ziņojumu, šobrīd tikusi pastiprināta uzņēmumu patieso labuma guvēju noskaidrošana.1 Autors savā rakstā galvenokārt analizēs piemērojamos normatīvos aktus, doktrīnu Krimināllikuma komentāru veidā, kā arī attiecīgo organizāciju starptautiskās rekomendācijas.

Tiesiskais regulējums patiesā labuma guvēja atklāšanai

Moneyval 2018. gada rekomendācijās ir norādījusi, ka viena no galvenajām Latvijas problēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanā ir saistīta ar nepietiekamu naudas atmazgāšanas risku apzināšanu, īpaši uzsverot, ka esošā Uzņēmumu reģistra patiesā labuma guvēju informācijas sistēma nedarbojās, kad Moneyval eksperti veica attiecīgo izvērtējumu.2

Ievērojot Moneyval rekomendācijas, Uzņēmumu reģistrs paziņoja, ka, ja līdz 2019. gada augustam uzņēmumi neatklās savus patiesā labuma guvējus, tie tiks izslēgti no Uzņēmumu reģistra.3 Šāda veida paziņojumu Uzņēmumu reģistrs veica caur Valsts ieņēmumu dienesta Elektronisko deklarēšanas sistēmu, uzliekot par pienākumu uzņēmumiem atklāt savus patiesā labuma guvējus nekavējoties.4

Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTFN) 1. panta 5. punktam patiesā labuma guvējs ir fiziska persona, kura ir klienta juridiskās personas īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā vai labā, vai interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības, vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz juridiskajām personām – fiziska persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 % no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē. Savukārt attiecībā uz juridiskiem veidojumiem patiesā labuma guvējs būs fiziska persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār to, tostarp, kura ir šāda veidojuma dibinātājs, pilnvarnieks vai pārraudzītājs (pārvaldnieks).

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
Sankcijas: civiltiesiskie un finanšu ierobežojumi, neskaidrības, risinājumi

Šajā "Jurista Vārda" numurā publicējam rakstus, kas veltīti starptautisko organizāciju un valstu noteikto sankciju piemērošanai.

Tiesību politika
Pastiprinās Satversmes tiesas, starptautiskās tiesas un pārnacionālās tiesas tiesnešu garantijas
Ministru kabinets 2019. gada 7. janvāra sēdē apstiprināja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu pakotni, proti: 1) likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"",1 lai nodrošinātu, ka personai, kura ir bijusi Satversmes ...
Kārlis Piģēns
Notikums
Pasniegta Saharova balva par domas brīvību  
"Jurista Vārds" pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma līdz ar citiem Latvijas mediju pārstāvjiem 2019. gada 17.–18. decembrī viesojās Eiropas Parlamentā Strasbūrā, Francijā. Eiropas Parlamentā svinīgā apbalvošanas ceremonijā ...
Kristīne Līce
Skaidrojumi. Viedokļi
Sankciju piemērošana Latvijā
Pēdējo gadu laikā gan starptautiskas organizācijas, gan valstis arvien biežāk izmanto dažādu veidu sankcijas – mērķētās finanšu sankcijas, civiltiesiskos ierobežojumus, ceļošanas ierobežojumus – kā instrumentu ārpolitisko ...
Jānis Loze, Kristaps Loze
Skaidrojumi. Viedokļi
Nepieciešamība pārbaudīt patiesā labuma guvējus un sadarbības partnerus
Latvija turpina attīstīties un pietuvināties vidējam Eiropas Savienības labklājības līmenim, ko apliecina ne tikai ekonomiskie rādītāji un algas, kas kaut lēnām, bet palielinās, bet arī jaunu Latvijas normatīvo aktu izstrāde, kad ...
4 komentāri
AUTORU KATALOGS