ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

28. Janvāris 2020 /Nr.4 (1114)

Dzīvokļa īpašums kā lietu tiesību objekts
Mg. iur.
Ilze Oša
 

Autori šajā rakstā ir pievērsušies diviem ar dzīvokļa īpašumu saistītiem aspektiem: dzīvokļa īpašuma statusam un sastāvam, kā arī jautājumam, vai dzīvokļa īpašums ir apskatāms kopsakarā ar superficies solo cedit principu.

Dzīvokļa īpašumam kā lietu tiesību objektam Latvijas tiesību zinātnē ir pievērsta salīdzinoši maza uzmanība. Tomēr jautājums par dzīvokļa īpašumu, t.sk. tā sastāvu, ir aktuāls ne vien tādēļ, ka šobrīd spēkā ir pēc skaita otrais likums, kas regulē ar dzīvokļa īpašumu saistītus jautājumus, bet arī tādēļ, ka Saeimas darba kārtībā ir bijuši un arī pašlaik tiek apspriesti grozījumi, kas skar tieši dzīvokļa īpašuma sastāvu, piemēram, likumprojekts "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā" (Saeimas likumprojekta reģistrācijas Nr. 183/Lp13).1 Arī valdības rīcības plānā iekļauts uzdevums rast risinājumu efektīvākai lēmumu pieņemšanai dzīvokļu īpašumos sadalītās ēkās.2 Vērtējot likuma normu interpretācijas un piemērošanas aspektus, secināms, ka, izstrādājot grozījumus, būtu jāveic darbs pie plašāka risināmo jautājumu klāsta, ne tikai lēmumu pieņemšanas. Tādēļ, ņemot vērā tēmas aktualitāti, autori aplūkoja ne vien Latvijas tiesību zinātnieku viedokli un tiesu prakses atziņas, bet arī ārvalstu tiesību zinātnieku viedokli par dzīvokļa īpašumu.

Autori šajā rakstā pievērsīsies diviem ar dzīvokļa īpašumu saistītiem aspektiem: dzīvokļa īpašuma statusam un sastāvam, kā arī tam vai dzīvokļa īpašums apskatāms kopsakarā ar superficies solo cedit principu.

 

Tiesu praksē un tiesību doktrīnā aplūkotie jautājumi par dzīvokļa īpašuma jēdzienu un sastāvu

Tiesu prakses apkopojumā "Kopīpašums", atsaucoties uz 1995. gada likuma 1. pantu, 2010. gada likuma 2. pantu, kā arī Senāta lietu Nr. SKC-59/2011, ir norādīts, ka katra dzīvokļa īpašnieka atsevišķais dzīvokļa īpašums ir patstāvīgs īpašuma tiesību objekts, kas kopā ar dzīvokļa īpašuma domājamo daļu kopīpašumā veido dzīvokļa īpašumu kā tiesiski nedalāmu nekustamo īpašumu. Secinājumu, ka par dzīvokļa īpašumu ir uzskatāms atsevišķais īpašums, rakstā "Publiskās ticamības princips, kopīpašuma tiesības uz nekustamu īpašumu un sacīkstes princips" kritizē profesors J. Rozenfelds, norādot, ka tas ir pretrunā ar tiesību zinātnē izteiktajām atziņām un likuma noteikumiem. Tāpat šajā rakstā viņš norāda, ka kaut arī nekustamā īpašuma satura interpretācijas var būt atšķirīgas, piemēram, vieni uzskata, ka nekustamais īpašums var būt ne tikai zeme, bet arī ēkas, tomēr tiesību zinātnē ir vienots viedoklis par to, ka ar nekustamu īpašumu parasti saprot tikai ķermenisku lietu.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Aigars Strupišs
Viedoklis
Temīda nav akla jeb labas ticības princips civiltiesiskajā apritē
4 komentāri
Jānis Lapsa
Skaidrojumi. Viedokļi
Kopīpašuma izbeigšanas regulējuma pilnveides nepieciešamība
Raksta mērķis ir analizēt pēdējos gados samilzušo kopīpašuma izbeigšanas problemātiku kopsakarā ar ilgi gaidīto – 2019. gada 17. decembra – Senāta nolēmumu kopīpašuma izbeigšanas jomā, sniegt risinājumus un priekšlikumus ...
6 komentāri
Rolands Neilands
Skaidrojumi. Viedokļi
Atsevišķi kopīpašuma problēmjautājumi un to iespējamie risinājumi
Šī raksta mērķis ir vērst lasītāju, likumdevēja un Tieslietu ministrijas uzmanību uz autora ieskatā būtiskākajiem kopīpašuma problēmu jautājumiem un to iespējamiem risinājumiem.
13 komentāri
Normunds Šlitke
Viedoklis
Aizsākot publisku diskusiju saistībā ar Senāta nolēmumiem lietā Nr. SKC-259/2019 (C04169414)
4 komentāri
Kristīna Loboda
Skaidrojumi. Viedokļi
Vispārējā taisnīguma princips kopīpašuma sadales kontekstā
AUTORU KATALOGS