ŽURNĀLS Intervija

4. Februāris 2020 /Nr.5 (1115)

Kā uzlabot likumdošanu un ierobežot likumdevēja netikumus
Latvijas Valsts prezidents Egils Levits intervijā žurnāla "Jurista Vārds" galvenajai redaktorei Dinai Gailītei
Foto: Ilmārs Znotiņš, VPK

Šonedēļ, 7. februārī, Saeimā notiks diskusija "Valsts padomes loma likumdošanā", lai uzsāktu domu apmaiņu par nepieciešamību Latvijā izveidot neatkarīgu Valsts padomi. Šādas konsultatīvas, uz likumdošanas kvalitātes uzlabošanu vērstas neatkarīgas institūcijas izveides ideja tiek apspriesta jau vairākus gadus, un viens no tās atbalstītājiem ir arī Valsts prezidents Egils Levits.

"Jurista Vārda" saruna ar E. Levitu – par viņa pieredzi likumdošanas kvalitātes vērtēšanā, esot prezidenta amatā, kā arī par pašreizējā likumdošanas procesa trūkumiem un veidiem, kā tos novērst, tai skaitā iespēju izveidot Valsts padomi, kas valdības un Saeimas tiesībpolitiskās iniciatīvas varētu vērtēt no valsts ilgtspējas viedokļa.

Viena no prezidenta funkcijām atbilstoši Satversmei ir likumdošanas procesa kvalitātes kontrole. Jūs esat Valsts prezidenta amatā jau pusgadu. 2019. gada novembrī jūs nosūtījāt Saeimas priekšsēdētājai un Ministru prezidentam vēstuli saistībā ar budžeta un budžeta likumprojektu pieņemšanas procesu, 23. decembrī pēc 41 deputāta pieprasījuma apturējāt divu likumu publicēšanu.1 Tomēr pagaidām Saeimai otrreizējai caurlūkošanai vēl nevienu likumu neesat atdevis. Ņemot vērā šajā laikā gūto pieredzi, kā vērtējat likumdošanas procesa kvalitāti Latvijā un vai prezidentam dotās pilnvaras tā kontrolē ir pietiekamas?

Kvalitatīvā ziņā pēdējos pāris gados likumdošanas process Latvijā nav būtiski uzlabojies, arī šajā Saeimā, kur vairāk nekā puse ir jauni deputāti, un tieši tas varbūt ir viens no faktoriem, jo likumdošanas darbs, bez šaubām, prasa zināmu pieredzi.

Ja vēlamies runāt par likumdošanas kvalitāti, tad ir jāaplūko divi aspekti. Pirmā ir formāli juridiskā kvalitāte, tas ir, kā likumi tiek formulēti. Tas, protams, nav vienkārši, jo likumam ir jāatspoguļo jeb vārdos jāietērpj likumdevēja griba, kas ir komplicēta parādība. Jo precīzāk parlaments spēj formulēt šo savu gribu, jo lielāka vara tam ir, tāpēc ka samazinās iespējas likuma piemērotājiem vēlāk šajā likumā "ieinterpretēt" savu gribu.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ineta Ziemele, Sanita Osipova, Aivars Endziņš
Tiesību politika
Par un pret Valsts padomes ideju Latvijā
Vija Kalniņa
Juridiskā literatūra
Aktualizēta grāmata par Eiropas Savienības institucionālajām tiesībām
2020. gada janvārī Tiesu namu aģentūra ir izdevusi otro papildināto izdevumu grāmatai "Eiropas Savienības tiesības. I daļa. Institucionālās tiesības", ko sarakstījis autoru kolektīvs Kaspara Gailīša, Arņa Bukas un Kristofa Šēves ...
Matīss Malojlo
Skaidrojumi. Viedokļi
Par personas tiesībām izvēlēties sev vēlamu nodarbošanos
Darbs kā sabiedriska vērtība laika gaitā ir ieguvis vēl lielāku nozīmi ne tikai paša darba darītāja acīs, bet gan visas sabiedrības uztverē. Darbs ir neatņemams cilvēciskās pašcieņas un apliecināšanās avots demokrātiskā ...
Rolands Vītiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Privātpersonu tiesības pieprasīt un saņemt informāciju: aktualitātes un tiesu prakses atziņas
Emīls Rokjānis
Skaidrojumi. Viedokļi
Uzturlīdzekļu prasība par pagājušo laiku
Lielākajā daļā sabiedrības valda pārliecība, ka nemaksāt uzturlīdzekļus bērnam ir slikti un nosodāmi, ko sadzirdējis arī likumdevējs, veicot vairākus grozījumus likumos, lai sekmētu uzturlīdzekļu parāda piedziņu un to ...
AUTORU KATALOGS