Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redakcijas sleja

11. Februāris 2020 /Nr.6 (1116)

Ja nolemtu apvienot ministrijas

Ik pa laikam uzvirmo diskusijas par Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas apvienošanu. Ne tikai pēdējā pusgadā, bet jau krietni agrāk, arī Saeimas priekšvēlēšanu gaisotnē, kad izskanēja pat priekšlikumi samazināt ministriju skaitu uz pusi. Šī tēma saistīta ar nepieciešamību efektivizēt valsts pārvaldi.

Ja pašvaldību skaitu plāno samazināt par trešdaļu un jau ir notikusi Latvijas tiesu apvienošana, iespējams, nākotnē apvienos arī ministrijas. Tādā gadījumā Ministru kabineta varianti iespējami visdažādākie.

Ja patiešām tā notiks, izmaiņas droši vien neskartu Ārlietu ministriju un Finanšu ministriju, jo tām deleģētās funkcijas ir sarežģīti pievienot citām ministrijām. Kaut gan Finanšu ministrijai varētu pievienot, piemēram, Ekonomikas ministriju. Bet slejas ietvaros – par citu iespējamo variantu.

Kopīgas funkcijas ar atšķirīgiem darbības virzieniem ir Aizsardzības ministrijai un Iekšlietu ministrijai. Aizsardzības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kuras pamatuzdevums ir savlaicīgi prognozēt un novērst valsts militāro apdraudējumu. Aizsardzības ministrija izstrādā un īsteno valsts aizsardzības politiku un plāno aizsardzībai nepieciešamos līdzekļus. Savukārt Iekšlietu ministrija rūpējas par noziedzības apkarošanu, sabiedriskās kārtības, personas tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanu, valsts robežas drošību, ugunsdzēsības, glābšanas dienestiem, iedzīvotāju uzskaiti un dokumentēšanu. Abām ministrijām kopīga ir ārējā un iekšējā drošība, tāpēc varētu būt Aizsardzības un iekšlietu ministrija.

Saskaņotas darbības tiesiskuma un labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veidošanā varētu veikt apvienotā Tieslietu un ekonomikas ministrija. Tieslietu ministrijas, kas ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu, tiesību sistēmas politikas, tiesu sistēmas un tiesu administrēšanas nozarē, apvienošana ar Ekonomikas ministriju, kas izstrādā un īsteno tautsaimniecības struktūrpolitiku, enerģētikas politiku, uzņēmējdarbības attīstības politiku un investīciju politiku, nāktu par labu valsts attīstībai, jo tiesiska vide ir būtisks priekšnosacījums uzņēmējdarbībai. Pieeja tiesai, ātrs un kvalitatīvs process, caurskatāmas publisko iepirkumu procedūras ir elementi, kas nepieciešami uzņēmējiem un investoriem. Tāpēc visus šos svarīgos uzdevumus varētu uzticēt Tieslietu un ekonomikas ministrijai.

Ja nolemtu apvienot ministrijas, iespējamais modelis varētu būt: Izglītības, zinātnes un kultūras ministrija; Veselības un labklājības ministrija; Satiksmes, reģionālās attīstības un vides ministrija. Zemkopības ministrijas funkcijām vajadzētu pievienot papildu darbības virzienu, lai attīstītu Latvijai piemērotu ražošanu. Varētu būt Zemkopības un rūpniecības ministrija.

Pēc šāda modeļa valdības sastāvā būtu Ministru prezidents un astoņi ministri. Pašlaik Ministru kabinetu veido premjers un trīspadsmit ministri. Ja ministriju skaitu samazinātu turpat par trešdaļu, tas nenozīmētu, ka tikpat lielā mērā ietaupītos finanšu līdzekļi. Tomēr ievērojami saruktu administratīvie un pārvaldes izdevumi. Iespējami precīzi aprēķini, bet tiktu ietaupīta liela valsts budžeta nauda.

Tomēr ministriju apvienošana noteikti nevar notikt priekšvēlēšanu vai partiju nesaskaņu gaisotnē. Ministriju apvienošanās gadījumā jābūt izstrādātai stratēģijai, kas virzīta uz labāku valsts pārvaldi un ekonomikas attīstību. Medicīnai, aizsardzībai, izglītībai, sociālajai apdrošināšanai nākotnē būs nepieciešami arvien lielāki līdzekļi. Būtiski ir ne tikai iekasēt pēc iespējas vairāk, bet arī ietaupīt, kur tas iespējams. Ja nolemtu apvienot ministrijas, iespējams, "atrastos" miljoni.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Pāvils L. Ja nolemtu apvienot ministrijas. Jurista Vārds, 11.02.2020., Nr. 6 (1116), 2.lpp.
13
1
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Valentija Liholaja
Skaidrojumi. Viedokļi
Ieskats sodu piemērošanas praksē
Vācot tiesu prakses materiālus topošajai grāmatai par noziedzīgu nodarījumu kvalifikāciju, tika analizēti anonimizētie tiesu nolēmumi krimināllietās par dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas iztiesātas 2017.–2019. gadā, ...
2 komentāri
Notikums
Ko jaunieši domā par Latvijas valsti un Satversmes nozīmi
Jau šī gada janvārī tika paziņoti rezultāti ikgadējam skolēnu eseju un zīmējumu konkursam par Satversmes tēmu, ko rīko Satversmes tiesa. Arī "Jurista Vārdam" tika dota iespēja izvēlēties savus favorītus starp 6. klašu skolēnu ...
2 komentāri
Sannija Matule
Juridiskā literatūra
Grāmatā apkopoti atkārtotu likumpārkāpumu novēršanas pamatprincipi
Laikā, kad nerimst diskusijas par pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti un sodu politikas jautājumiem, ļoti būtiski ir bez uzmanības neatstāt arī vienu no vissvarīgākajiem elementiem sabiedrības drošības un tiesībaizsardzības kopējā ...
1 komentāri
Anna Vladimirova-Krjukova
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā elektroniskā sakaru koda pieņemšana ietekmēs elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējus
Tiesību politika
Plāno uzlabot valsts pakalpojumu sniegšanas kvalitāti
Ministru kabinets 2020. gada 4. februāra sēdē apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto plānu "Pakalpojumu vides pilnveides plāns 2020.–2023. gadam"1 (turpmāk – Plāns). ...
AUTORU KATALOGS