ŽURNĀLS Informācija

25. Februāris 2020 /Nr.8 (1118)

Saīsinātais spriedums Zolitūdes krimināllietā
4 komentāri

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2020. gada 18. februārī nolasīja saīsināto spriedumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, būvinženieriem Ivaram Sergetam piespriežot sešu gadu cietumsodu, kā arī uz pieciem gadiem aizliedzot ieņemt savu amatu, atstājot spēkā arī viņam piemērotos drošības līdzekļus, savukārt pārējos krimināllietā apsūdzētos attaisnojot. Vienlaikus ar spriedumu tiesa pieņēmusi arī divus blakuslēmumus: vienu – par to, ka prokurori nepienācīgi pildījuši savus pienākumus, veicot uzraudzību pirmstiesas izmeklēšanā, kā arī uzturot valsts apsūdzību tiesā, otru – ar aicinājumu prokuratūrai lemt par kriminālprocesa uzsākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA "Vikom Industries", bijušajām amatpersonām un darbiniekiem.

18. februārī nolasītais saīsinātais spriedums ir 850 lappuses garš – apjoms skaidrojams ar lielo lietas dalībnieku skaitu un apsūdzības uzturētāju tiesai iesniegto milzīgo pierādījumu apjomu (par kuru attiecināmību medijos tiesa izteikusies kritiski). Pilnā sprieduma pieejamības laiku ir grūti paredzēt, jo likums ļauj tiesai pagarināt tā sastādīšanas termiņu, ņemot vērā lietas apjomu. Arī blakuslēmumi, kurus tiesa nolēmusi nosūtīt izskatīšanai Ģenerālprokuratūrai un zināšanai Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroram, būs pieejami tikai reizē ar pilno spriedumu un tikai tad tos varēs arī pārsūdzēt.

Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā, plašsaziņas līdzekļos saukta par Zolitūdes traģēdiju, bija traģisks negadījums, kas notika 2013.

komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Kompensācija
25. Februāris 2020 / 15:28
0
ATBILDĒT
Piekŗitu šim apgalvojumam, jo valsts pārvaldē parastu dokumentu ražošanai ir ieviests 4 acu princips, bet būvējot sabiedriski nozīmīgu ēku joprojām pietiek ar viena eksperta atzinumu/kļūdu.

Vienlaikus nevajag aizmirst, ka kompensāciju var prasīt arī civilprocesuālā kārtībā, kur pierādīšanas slikesnis būs zemāks un atbildības apmeŗs lielāks. Tāpēc apstāklis, ka pat neviens nebūtu krimināli vainīgs nenozīmē, ka cietušie tiek pilnībā apdalīti. Nevajag arī rīkot linča tiesu un par katra darbinieka paviršību piemērot kriminālatbildību, ja tiešām nepastāv cēloņsakarība. Proti, provizoriski piekrītu tiesas mugurkaula esamībai.

"Gan no būvniecības procesa regulēšanas, gan cietušo aizsardzības perspektīvas raugoties, nebūtu pieļaujama situācija, ka vienas personas kļūda var radīt līdzīgas situācijas un sekas nākotnē un neviens, izņemot šo personu, netiek sodīts, kā arī cietušajiem jāsamierinās ar iespēju piedzīt tiem piespriesto kaitējuma kompensāciju no šīs fiziskās personas."
Saīsinātais spriedums
25. Februāris 2020 / 13:33
0
ATBILDĒT
Vai tiešām saīsina'tais spriedums ir uz 850 lpp.? Vai tā ir ņirgāšanās par tiesību sistēmu, KPL mazspēja un neefektivitāte vai ačgārna tiesu prakse? Vai tiešām citās valstīs arī kāds nodarbojas ar šādu marasmu? Lietas materiāli var būt kaut uz miljons lapām, bet tas taču nenozīmē, ka viss ir jāpārcitē spriedumā. Ir iespējas veidot atsauces un no vairākiem pierādījumiem izdarīt vienu secinājumu u.tml.
Senāts > Saīsinātais spriedums
27. Februāris 2020 / 17:08
0
ATBILDĒT
Diemžēl mums Augstākā tiesa ir ieviesusi praksi visu iekļaut spriedumā, lai viņiem nebūtu jālasa lietas materiāli.
kopš kura laika nolaidība būvju projektēšanā
25. Februāris 2020 / 12:07
2
ATBILDĒT
ir atzīstama par nonāvēšanu aiz neuzmanības?
t.i., par tādu fizisku darbību, kura gan nav tieši vērsta uz dzīvības atņemšanu, bet kuras tūlītējās un neizbēgamās sekas ir kādas personas nāve

Nesaistīti: tad iznāk, ka, ja tizlo projektu nemaz neīsteno, tad ir tikai noziedzīga nodarījuma mēģinājums?
visi numura raksti
Andrejs Judins
Skaidrojumi. Viedokļi
Krimināllikuma 174. panta piemērošanas aktuālās problēmas
Nepieciešamību analizēt Krimināllikuma (turpmāk – KL) 174. panta – cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo – problemātiku aktualizēja tiesas spriedums krimināllietā Nr. 11089143817 un nepieciešamība tikt skaidrībā, ...
2 komentāri
Sannija Matule
Juridiskā literatūra
Tiesu prakse – zem doktrīnas un judikatūras atziņu lupas
"Kvalificējot pret personu vērstos nodarījumus, nereti to juridiskais izvērtējums no apsūdzības un tiesas viedokļa ir atšķirīgs un kvalifikācijas rezultāts rada pamatotas šaubas, par ko liecina prakses piemēri. [..] Tiesu prakses ...
Iveta Kruka, Gaidis Bērziņš, Tieslietu ministrija
Viedoklis
Domstarpības par sprieduma izpildes izdevumiem fiziskās personas maksātnespējas procesa kontekstā
Atsaucoties uz Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Jāņa Āboliņa pausto, plašsaziņas līdzekļos ir aizsākusies diskusija par dažu zvērinātu tiesu izpildītāju praksi attiecībā uz fizisko personu ...
Indra Kaniņa-Šlitke, Atis Duks
Skaidrojumi. Viedokļi
Komerclikuma piemērošana daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas jomā
Senāts 2019. gadā ar 30. maija spriedumu lietā Nr. SKC-104/2019 un 12. decembra spriedumu lietā Nr. SKC-109/2019 šķietami ir pielicis punktu diskusijai par to, vai zemes piespiedu nomai, ja viena no pusēm ir ...
3 komentāri
Maija Muša
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesu ekspertīzes noteikšana: tiesiskais regulējums un prakse
Autores praktiskā darba pieredze liecina, ka, neraugoties uz detalizēto regulējumu, tiesu praksē ir vērojams izpratnes trūkums par tiesu ekspertīzes nozīmi, tiesu ekspertu sistēmu un darbības regulējumu, uz ko arī vērsta uzmanība ...
AUTORU KATALOGS