Senāts 2019. gadā ar 30. maija spriedumu lietā Nr. SKC-104/2019 un 12. decembra spriedumu lietā Nr. SKC-109/2019 šķietami ir pielicis punktu diskusijai par to, vai zemes piespiedu nomai, ja viena no pusēm ir komersants, ir piemērojams Komerclikuma 406. pantā minētais trīs gadu noilguma termiņš. Vai patiesi jautājums ar šo ir izsmelts, un vai abi šie spriedumi veido judikatūru?
Lai gan līdz 2017. gada sākumam noilguma jautājums nekad nav radījis nopietnas diskusijas tiesību normu piemērotāju starpā, sākot ar 2017. gada 2. martu, kad savus "padomus", tostarp tiesām, deva Tieslietu ministrijas mājaslapā publicētais faktiski anonīmais iestādes viedoklis "Piespiedu nomas tiesisko attiecību aktuālie jautājumi",1 tiesas, izskatot likumisko piespiedu nomas tiesisko attiecību strīdus, aizvien biežāk šīm saistībām piemēro Komerclikuma2 406. pantā paredzēto komercdarījuma trīs gadu noilguma termiņu.3 Iepriekš minētais visbiežāk tiek pamatots ar šādiem argumentiem:
– piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās nav piemērojams likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", jo zemes īpašnieks nav bijušais zemes īpašnieks vai viņa mantinieks, kuram tika atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, bet gan persona, kas nekustamo īpašumu ir ieguvusi komercdarījuma ceļā, kas liecina par to, ka veikts komercdarījums;
– nekustamā īpašuma īpašnieks ir komersants, un saskaņā ar Komerclikuma 1. pantu komersants veic komercdarbību savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā;
– svarīgi ir nevis tas, kā komersants ir nokļuvis saimnieciski tiesiskajās attiecībās ar citu subjektu, bet gan tas, vai šīs attiecības ir ar komerciālu raksturu;
– prasītājs nav atgādinājis atbildētājam par neizpildītajām saistībām, tādējādi iestājoties noilgumam (prasības celšana pret pārvaldnieku par nomas līguma noslēgšanu noilgumu pret dzīvokļu īpašnieku vai to kopību neaptur).
Autori nepiekrīt tiesu nolēmumos norādītajai argumentācijai, uzskatot to par kļūdainu, neatbilstošu likumam, pretēju likumdevēja mērķim un judikatūrai šī vārda īstenajā izpratnē, jo prasījumiem, kas izriet no zemes piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām, nav piemērojams komerctiesiskais noilgums – ja vien nav noslēgts rakstveida līgums, šīs attiecības regulē Civillikums, nevis Komerclikums.
Civillikuma 1402. pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Iztulkojot šķīruma saikli "vai nu" ar gramatisko interpretācijas metodi, autori secina, ka šķīruma saiklis "vai nu" nozīmē, ka saistība nevar rasties vienlaikus uz likuma un līguma pamata, izslēdzot iespējamību divus vai vairākus saistību rašanās pamatus piemērot vienlaicīgi. Likumiskās jeb piespiedu zemes nomas gadījumā pušu starpā ir nodibinātas nomas tiesiskās attiecības, kuru būtiskās sastāvdaļas ir noteiktas ar likumu – likums nosaka nomājamo platību, nomas maksas apmēru, samaksas termiņus.
Savukārt saistību tiesību izbeigšanās ar noilgumu tiek regulēta ar Civillikuma 1893. un 1895. pantu, kuros noteikts, ka saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likumā noteiktā noilguma termiņā; visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
