ŽURNĀLS Tiesību prakse

10. Marts 2020 /Nr.10 (1120)

Senāta Krimināllietu departaments: aktualitātes judikatūrā
Nora Magone
Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskā padomniece 

Senāta Krimināllietu departaments ir sagatavojis pārskatu par lēmumiem, kas sniedz ieskatu 2019. gada otrajā pusgadā izskatītajās lietās jautājumos par Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normu piemērošanu. Pārskatā iekļautās lietas nav analizētas, apskatot visus kasācijas protestos vai kasācijas sūdzībās iekļautos argumentus, bet tikai izceļot tos, kas attiecas uz Senāta Krimināllietu departamenta lēmumā izcelto atziņu.

Krimināltiesības

Izvairīšanās no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas

1. Krimināllieta SKK-372/2019

Krimināllietā SKK-372/2019 ar pirmās instances tiesas spriedumu viens apsūdzētais bija atzīts par vainīgu un sodīts par Krimināllikuma 20. panta ceturtajā daļā un 218. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, proti, par to, ka viņš atbalstīja izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tā nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā, bet otrs apsūdzētais – par Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, proti, par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tā nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā. Ar apelācijas instances tiesas spriedumu pirmās instances tiesas spriedums tika atcelts daļā par apsūdzētajiem noteikto sodu.1

Kasācijas sūdzībās tika norādīts, ka apsūdzībā un tiesas spriedumā nav atrodami formulējumi, kā izpaudusies noziedzīga nodarījuma atbalstīšana, nav norādīts, vai noziedzīgais nodarījums ir pabeigts vai nepabeigts, nav norādītas likuma normas un citi normatīvie akti, saskaņā ar kuriem personai bija pienākums maksāt nodokļus vai tiem pielīdzinātos maksājumus.2

Kasācijas instances tiesa norādīja, ka Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzēta kriminālatbildība par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzinātu maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij vai pašvaldībai lielā apmērā. Šim noziedzīgajam nodarījumam ir materiāls sastāvs, jo tas ietver sekas, kas ir cēloņsakarībā ar darbību (bezdarbību). Zaudējumam jābūt reālam un lielā apmērā. Liels apmērs definēts likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 20. pantā. Papildus kasācijas instances tiesa vērsa uzmanību uz Krimināllikuma 15. pantu, kurā definēts pabeigts un nepabeigts noziedzīgs nodarījums, kā arī uz Krimināllikuma 19. un 20. pantu, kurā izklāstīti jautājumi par dalību un līdzdalības jēdzienu un formām.

Kasācijas instances tiesa uzsvēra, ka Krimināllikumā ir nošķirtas divas objektīvās puses darbības: izvairīšanās no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšana vai samazināšana. Katrai minētajai objektīvās puses darbībai ir savs saturs, bet kopīgais ir zaudējumu nodarīšana valstij vai pašvaldībai lielā apmērā.

Kasācijas instances tiesa atzina, ka apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi nozieguma pabeigtības atbilstību par pierādītiem atzītiem faktiskajiem apstākļiem, nav izvērtējusi lietā esošās ziņas par VID darbībām pēc SIA "[nosaukums A]" PVN deklarāciju saņemšanas, atzinumus par nozieguma pabeigtību nav pamatojusi ar likumu un pierādījumiem.3

 

Prettiesiska piedalīšanās bruņotā konfliktā

2. SKK-[L]/2019

Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais tika atzīts par nevainīgu un attaisnots Krimināllikuma 77.1 panta un 89.1 panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā. Ar apelācijas instances tiesas spriedumu pirmās instances tiesas spriedums atcelts daļā par apsūdzētā attaisnošanu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 77.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ingus Meimers
Skaidrojumi. Viedokļi
Taisnīgas atlīdzības par muzikālo darbu izmantošanu raidīšanā noteikšanas problemātika
Vija Kalniņa
Juridiskā literatūra
Baltijas starptautisko tiesību gadagrāmata pirmo reizi iznākusi RJA paspārnē
Akadēmiskā izdevniecībā "Brill" ir izdevusi Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) paspārnē tapušo Baltijas starptautisko tiesību gadagrāmatu (Baltic Yearbook of International Law, Volume 17 (2017/2018)). Gadagrāmatu izveidoja ...
Sannija Matule
Juridiskā literatūra
Rakstu krājums – par Latviju ceļā uz tiesiskumu
Tieši autora dzimšanas dienā, 2020. gada 20. februārī, Latvijas Universitātes (LU) Juridiskajā fakultātē atvēršanas svētkus piedzīvoja Jura Jelāgina rakstu krājums "Latvija ceļā uz tiesiskumu". Pēc izdevuma zinātniskās redaktores ...
Vija Kalniņa
Tiesību prakses komentāri
Ierobežojumi kredīta kopējām izmaksām atbilst Satversmei
Vadims Mantrovs
Tiesību prakses komentāri
Atskatoties uz Satversmes tiesas 2020. gada 12. februāra spriedumu lietā Nr. 2019-05-01
AUTORU KATALOGS