Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Tiesību prakses komentāri

17. Marts 2020 /Nr.11 (1121)

Vai Latvija mainīs iedibināto patērētāja statusa identificēšanas doktrīnu
2 komentāri
Mg. iur.
Zanda Dāvida
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante

2020. gada 16. janvārī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts (turpmāk – Tiesa) pieņēma spriedumu lietā Nr. SKC-18/2020 (turpmāk – Spriedums), kurā secināja: lai noteiktu, vai sportista attīstības un karjeras atbalsta pakalpojumu saņēmējs ir uzskatāms par patērētāju, izšķirošs ir līdzēju statuss attiecīgā līguma noslēgšanas brīdī. Tieši šis secinājums ir raisījis tiesiskas dabas diskursu patērētāju tiesību speciālistu vidū. Proti, minētais Tiesas Sprieduma secinājums neatbilst Eiropas Savienībā, tai skaitā Latvijā, valdošajai patērētāja statusa identificēšanas doktrīnai. Vai tas nozīmē, ka Latvija ir ceļā uz līdz šim iedibinātās patērētāja statusa identificēšanas doktrīnas grozīšanu?

 

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
7
9
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jautājumi un viedoklis
20. Marts 2020 / 15:18
2
ATBILDĒT
Nav saprotams, kā tieši Senāta spriedums lietā Nr.SKC-18/2020 neatbilst doktrīnai EST judikatūrā, kā to apgalvo autore. Škietami sprieduma 7.5-7.7 punkts ir argumentēts tieši ar EST judikatūru. SKC-18/2020 tēze būtu jālasa kopsakarā ar sprieduma motīvu daļu. Nedrīkstētu tēzi kā abstrakciju lasīt ārpus jebkāda kontekstā. Teorētiski autores tēzes izpratne iespējama, ja izlasa tikai tēzes pirmo teikumu. Kopsakarā ar otro tēzes teikumu būtu nesaprātīgi to izlasīt kā pretēju patērētāja identificēšanas doktrīnai. Manā ieskatā Senāts tēzē ir norādījis uz to, ka izšķiroši vai sportists ir rīkojies kā patērētājs vai rīkojies profesionāli, kas izmantojis karjeras atbalsta pakalpojumus. Turklāt patērētāja statuss sportistam nav atkarīgs no viņa zināšanām vai prasmēm līguma slēgšanas brīdī un tādēļ nav svarīgi, vai šī persona nākotnē kļūs par profesionāli. Tēze būtībā neskar patērētāja statusa identificēšanas doktrīnas centrālo elementu - nolūku.

Autore min piemēru: "Piemēram, fiziska persona, kura vēl nav komersants, bet slēdz kredītlīgumu ar mērķi uzsākt komercdarbību, arī būs patērētājs, jo līguma slēgšanas brīdī ir parasts cilvēks ar lieliem nākotnes plāniem par komercdarbību, kuri var arī nepiepildīties." Vai varētu, lūdzu, izvērstāk paskaidrot kā šis piemērs iet kopā ar jau izklāstīto doktrīnu patērētāja statusa identificēšanai? Vai tas, ka nolūks nav realizējies, ir kritērijs atbilstoši šai doktrīnai? Nebūs tomēr tā, ka nolūku fiziskai personai var palīdzēt tiesai izsecināt šīs personas statuss un darbības?

Turklāt piemērs ir pretrunā rakstā minētajam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas Nr.2011/83/ES preambulas 13.punkta plašajam iztulkojumam (tas it kā saskaņā ar EST spriedumu Gruber lietā ir iespējams). Pirmkārt, pati autore atzīst, ka patērētāja jēdziena paplašināšana, kā norādīts, preambulā ir dalībvalstu likumdevēju kompetence. Preambulā noteikts, ka: "Dalībvalstīm būtu jāsaglabā kompetence saskaņā ar Savienības tiesību aktiem piemērot šīs direktīvas noteikumus nozarēs, kas neietilpst direktīvas darbības jomā. Tādējādi dalībvalstis drīkst paturēt spēkā vai ieviest valstu tiesību aktus, kas ir atbilstīgi šīs direktīvas vai konkrētu tās noteikumu prasībām attiecībā uz līgumiem, kuri ir ārpus šīs direktīvas darbības jomas. Piemēram, dalībvalstis drīkst nolemt attiecināt šīs direktīvas noteikumu piemērošanu arī uz juridiskām vai fiziskām personām, kuras nav “patērētāji” šīs direktīvas nozīmē, piemēram, nevalstiskajām organizācijām, jaunizveidotiem uzņēmumiem vai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.[..]" Otrkārt, apšaubāma ir atsaukšanās uz Gruber lietu šajā kontekstā. EST Gruber lietā ir vertējusi tieši Briseles Konvencijas 13.panta pirmo daļā noteikto patērētāja jēdzienu. Domājams, ka šādu atziņu attiecināšanai ar analoģiju uz direktīvas tekstu, kur jautājums atstāts dalībvalstu likumdevēju ziņā, vajadzētu būt atturīgai.
Students
17. Marts 2020 / 09:16
2
ATBILDĒT
Interesants raksts.
visi numura raksti
Natālija Laveniece-Straupmane, Jautrīte Briede, Valentija Liholaja, Andrejs Judins, Ilze Ziemane
Viedoklis
Ārkārtējā situācija: juristu viedokļi par tiesisko regulējumu un tā piemērošanu
Pasaules Veselības organizācija ir izsludinājusi vīrusa Covid-19 pandēmiju, savukārt Ministru kabinets – ārkārtējo situāciju Latvijā. Nepieredzētais bīstamās slimības uzliesmojums nes ne vien draudus mūsu sabiedrības veselībai un ...
22 komentāri
Elīna Kaminska
Viedoklis
Vai reputācija ir mūžīgi nemainīga vērtība
Turpinot pārdomas, kas aizsāktas rakstā "Per aspera ad astra. Ieskats ceļā uz advokatūru",1 šoreiz manu uzmanību saistījis ļoti konkrēts jautājums – amata pretendentu reputācijas vērtēšana.
Uldis Krastiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Vainas psiholoģiskā koncepcija Krimināllikumā
Vēsturiski vaina kā personas psihiska darbība Latvijas krimināltiesībās ir katra noziedzīga nodarījuma neatņemama sastāvdaļa, un tā tiek iekļauta ikviena Krimināllikuma (turpmāk – KL) sevišķajā daļā paredzēta noziedzīga ...
Āris Kakstāns
Tiesību prakses komentāri
Ieguldījumi jaunajos sportistos un nākotnes peļņas sadale
Jaunieši sportā un dzīvē vispār ir liels nezināmais – gan vilšanās un neizdošanās risks, gan ļoti lielu panākumu potenciāls. Satversmes un Civillikuma normu savstarpējā mijiedarbība reizēm var radīt interesantus kāzusus, ...
Vija Kalniņa
Tiesību prakses komentāri
Kredītiestāžu maksājumi FKTK finansēšanai 2019. gadā noteikti ultra vires
2020. gada 20. februārī Satversmes tiesa (turpmāk – ST) pasludināja spriedumu lietā Nr. 2019-09-03 "Par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2018. gada 20. decembra normatīvo noteikumu Nr. 198 "Finanšu un ...
AUTORU KATALOGS