ŽURNĀLS Tiesību politika

24. Marts 2020 /Nr.12 (1122)

Diskusija: vai īres likuma projekta normas sagraus zemesgrāmatu publisko ticamību un negrozāmību
Foto: Boriss Koļesņikovs

Jau ilgāku laiku notiek mēģinājumi pieņemt jaunu īres attiecības regulējošu likumu. Šobrīd Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pirms izskatīšanas Saeimā otrā lasījumā turpina darbu ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto un valdības 2018. gada 3. maija sēdē atbalstīto "Dzīvojamo telpu īres likumu" (Nr. 144/Lp13)1 (turpmāk – Likumprojekts), kas pirmajā lasījumā Saeimā tika atbalstīts 2018. gada 20. decembrī.

Likumprojekta autori norāda, ka tas izstrādāts ar mērķi nodrošināt līdzvērtīgu īrnieku un izīrētāju pienākumu un tiesību apjomu, kā arī citus ar īres tiesībām saistītos jautājumus, kuru piemērošanā ir tikušas konstatētas problēmas.

Saistībā ar Likumprojektu un šobrīd notiekošajām diskusijām Saeimā žurnāls "Jurista Vārds" aicināja izteikties nozares pārstāvjus un ekspertus. Savu viedokli formulēja Tieslietu un Ekonomikas ministrija, kā arī Latvijas Zvērinātu notāru padome un zemesgrāmatas – īpaši pievēršoties projektā iekļautajam priekšlikumam veidot zemesgrāmatām piesaistītu īres līgumu reģistru un paredzot iespēju ierakstus tajā veikt uz privātu dokumentu pamata.

Arī citi interesenti ir laipni aicināti piedalīties domu apmaiņā par topošo īres attiecību regulējumu, iesūtot "Jurista Vārdam" savus viedokļus.

 

Tieslietu ministrija

1. Jauna dzīvojamo telpu īres regulējuma nepieciešamība

Tieslietu ministrija atbalsta jauna dzīvojamo telpu īres tiesisko attiecību regulējuma nepieciešamību un jau ilgstoši ir uzskatījusi, ka šobrīd spēkā esošais 1993. gada likums "Par dzīvojamo telpu īri" nenodrošina līdzsvarotu īrnieka un izīrētāja tiesību aizsardzības līmeni. Jau 2014. gadā, kad Satversmes tiesa atzina likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8. panta pirmo teikumu par atbilstošu Satversmes 105. pantam, Tieslietu ministrija uzskatīja, ka tikai zemesgrāmatā ierakstītiem īres līgumiem būtu piešķirams saistošs spēks attiecībā uz jauno dzīvojamās telpas īpašnieku.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Žanna Zujeva, Jānis Skrastiņš
Viedoklis
Zemesgrāmatu ierakstiem jābalstās uz publiski apliecinātiem dokumentiem
Rajona (pilsētas) tiesu tiesneši, kuri specializējas zemesgrāmatu lietās, un pie apgabaltiesām piederošie zvērinātie notāri iesniedza Saeimā argumentus par Dzīvojamo telpu īres likumprojektu (turpmāk – Likumprojekts), kuru ...
10 komentāri
Viktorija Jarkina
Viedoklis
Covid-19 un tieslietas: īsumā par visu
10 komentāri
Numura tēma
Viedokļi par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai: ieguvumi, riski un zaudējumi
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – FKTK) savu darbību sāka 2001. gada 1. jūlijā un turpina joprojām. Taču ar Saeimas 2019. gada 21. novembra grozījumiem likuma "Par Latvijas Banku"1 Pārejas noteikumos ...
Mārtiņš Bondars
Viedoklis
Likumdevējs gala lēmumu vēl nav pieņēmis
Aleksandrs Kiršteins
Viedoklis
Mazā valstī labāk uzturēt lielāku konkurenci ar divām iestādēm
AUTORU KATALOGS