Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Viedoklis

24. Marts 2020 /Nr.12 (1122)

Zemesgrāmatu ierakstiem jābalstās uz publiski apliecinātiem dokumentiem
6 komentāri
Jānis Skrastiņš
Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs
Žanna Zujeva
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājas vietniece

Rajona (pilsētas) tiesu tiesneši, kuri specializējas zemesgrāmatu lietās, un pie apgabaltiesām piederošie zvērinātie notāri iesniedza Saeimā argumentus par Dzīvojamo telpu īres likumprojektu (turpmāk – Likumprojekts), kuru izskata Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā pirms otrā lasījuma. Turpmāk minēti galvenie apsvērumi.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
8
3
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Zemesgrāmatu likums  
— likumi.lv —
Par dzīvojamo telpu īri  
komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Magone
30. Marts 2020 / 17:10
0
ATBILDĒT
Piekrītu Šlitkem. Ir pienācis laiks domāt progresīvāk un mūsdienīgāk. Šādas vecās kārtības ieviešana ir arhaisms un sevi neattaisno. Katrā ziņā ieguvums būtu lielāks, nekā zaudējums -jā, būs kāds, kam notāra iesaiste būtu palīdzējusi, toties daudz vairāk būs tie, kuriem notāra iesaiste ir lieka. Apgalvojums -tagad sāksies ilgstoši juridiski procesi, man liekas nepatiess. Kāds juridisks process noteikti būs, neapšaubāmi, taču ieguvums no ātruma, efektivitātes, resursu ekonomijas -daudz lielāks.
Neliela atkāpe. Droši vien tā nedrīkst teikt, bet zināmā mērā priecājos par Covid-19 -daudzi ir sākuši strādāt "uz rezultātu", nevis procesu. To redzu ikdienā. Tieši valsts iestādēs. Viss notiek ātrāk -attālinātā veidā. Varbūt tādēļ, ka darbojas princips -izdari darbu un esi brīvs.
Arī savā ģimenē redzu tikai pozitīvas pārmaiņas -vīra darba devējs beidzot ir radis iespēju nodrošināt iespēju strādāt attālināti. Iepriekš darba devējam nebija tam naudas, laika...Tagad atradās. Tiek ieekonomētas 3 stundas dienā, kas iepriekš tika veltītas nokļūšanai uz darbu un atgriežoties no tā. Tagad ieekonomēto laiku var veltīt miegam, pastaigai svaigā gaisā, ģimenei. Leiputrija! Iepriekšējā režīmā vairs nevēlētos atgriezties - 20.gadsimta režīmā -"visiem ir jāiet uz darbu, viss ir jādrukā uz papīra, n-tajiem cilvēkiem viens un tas pats jāpārbauda utt." Jo tā ir pieņemts.
Varbūt ir pienācis laiks iziet ārpus rāmjiem -"mēs tā esam strādājuši, tā ir pieņemts"?
Normunds Šlitke
29. Marts 2020 / 15:28
1
ATBILDĒT
Kāpēc 21. gadsimtā varam brīvi pirkt un pārdot kuģus, automašīnas, zeltu, mājlopus, uzņēmumus un pārtiku, kā arī brīvi tirgot savu darba spēku vai idejas un autortiesības, bet nekustamā īpašuma atsavināšanai (un pat ieķīlāšanai, ja to dara privātpersona) vajag notāru un pēc tam vēl tiesnesi? Jo tā ir iegājies un tā notiek citās valstīs?
Saprotams, ka kādreiz zeme bija iztikas avots. To zaudējot varēja zaudēt dzīvību visa ģimene. Palikt bez mājokļa bieži vien nozīmēja nāvi, vai arī galēju postu - trūkumu un pat verdzību.
Varbūt tāpēc primitīvo zemes grāmatu “ierakstu” viltošana bija sodāma ar nāvi.
Šobrīd tas ir arhaisms, kas, visticamāk, izdzīvo pēdējās dienas. Latvija ir vadībā cīnā pret šo šo birokrātiju.
Notāriem ir daudz citu daudz nozīmīgāku lietu, ko darīt, atbrīvojot tiesas no tām neraksturīgām funkcijām.
Zemesgrāmatu likums ir kā naftalīna skapis. Arī daudzas lietas Notariāta likumā ir klajā pretrunā privātautonomijas principam un modernajām tiesībām, piemēram, Regulai Roma-1.
Pirmkārt, tēze, ka notāram, apluecinot paraksta īstumu, ir jāieskatās zemesgrāmatā, ir absurda un muļķīga. Otrkārt, likuma prasība pābaudīt vai privāts līgums nesatur ko pretlikumīgu ir provinciāla un bezjēdzīga. Treškārt, notārs nevar pārliecināties par personas rīcībspēju. Ceturtkārt, nevajag pārspīlēt AML prasības un notāra lomu, apliecinot paraksta īstumu, par darījumu likumību un naudas izcelsmi.
Ja (pingadīgs) privātīpašnieks vēlas apgrūtināt savu īpašumu ar īres līgumu, notārs un tiesnesis nav tie, kuriem būtu tiesības ko iebilst, jautāt. Tieši tāpēc zemesgrāmatā ierakstīta tiesība īrnieku izlikt bez tiesas bauda publisku ticamību. Īrnieks, sākot miteli īrēt, var pārliecināties par savām un īpašnieka tiesībām zemesgrāmatā kā publiskā reģistrā.
Līgums jàlilda - kuģis, lidmašīna, komercķīla, dzīvoklis, uzņēmums vai darbs un alga.
Cita starp - jaunā millenium paaudze vēlas strādāt attālināti, dzīvot jebkurā pasaules malā, mitekli īrējot, kas arī veicina resursu ekonomiju. Vņus par LR zemesgrāmatu prasībām būs vēl grūtāk pārliecināt...
Zinātāja > Normunds Šlitke
30. Marts 2020 / 18:49
6
ATBILDĒT
Pie notāra jau šobrīd visas lietas var nokārtot attālināti, bet vienlaikus droši - to sauc par diginotāra pakalpojumu. Tas jūsu zināšanai!
Lasīt šeit advokātu skepsi pret notāriem nav nekas neparasts, jo faktiski visās valstīs, kur nekustamā īpašuma aprite notiek caur notāriem, advokāti šiem darījumiem netiek klāt - līgumus sastāda un reģistrē notāri kā neitrāli abu pušu konsultanti. Savukārt, ja darījumu kārto advokāts (kā pie mums), viņš darbojas vienas puses labā. Otra puse paliek mazāk aizsargāta, vai arī ir spiesta maksāt par savu advokātu - tātad tiek maksāts jau diviem juristiem, kuri turklāt katrs velk deķi uz savu pusi. Protams, iznāk sviests jau divu advokātu maizei :))
Tiešām žēl, ka pie mums nevalda normāla eiropeiska kārtība, kur nekustamo īpašumu aprites godīgumu kontrolē neitrāls notariāts - kā Igaunijā, Lietuvā, Vācijā, Francijā utt. Tā vietā Latvijā nekustama īpašuma darījumus "konstruē" ieinteresēti advokāti (vai arī cilvēki paši raksta līgumus no google izdrukātos paraugos), bet pēc tam visa sabiedrība mokās un apmaksā policijas darbu un neskaitāmus tiesu procesus par nekustamā īpašuma izkrāpšanu, bezgalīgiem kopīpašnieku strīdiem utt.
To, ka visam pašreizējam haosam vēl pieliktu klāt iespēju cilvēkiem pašiem ar e-parakstu iereģistrēt zemesgrāmatā īres līgumus, grūti iedomāties pat baisākajā murgā. Patvaļu un murgu, kas sāksies, nevarēs sakopt ļoti ilgi. Eksperimenti ar zemesgrāmatas uzticamību ir atbaidoši.
Armands > Zinātāja
30. Marts 2020 / 19:37
0
ATBILDĒT
Nez vai notārs kā neitrāls nekustamā īpašuma darījuma kārtotājs būs panaceja visu iespējamo problēmu novēršanai nekustamo īpašumu darījumu jomā.
Pats, būdams jurists, savulaik laika taupības nolūkā uzticēju darījuma (nekustamā īpašuma pārdošanas līguma) sagatavošanu notāram. Varbūt nepaveicās ar konkrēto notāru, kuram nebija pietiekamas pieredzes šajā jomā, bet visas beidzās ar to, ka līgumu dabūju uzrakstīt pats (izskatījās, ka notārs atbilstoši Zinātājas komentārā minētajam bija paņēmis prastu līguma paraugu no Google un pat nespēja tā noteikumus pielāgot maniem un otras darījuma puses jau saskaņotajiem nosacījumiem; bet atlīdzību par tā saucamā līguma sagatavošanu notārs tomēr paprasīja). Ikviens notārs varbūt varētu līdzēt vienkāršos standarta darījumos (piemēram, dzīvokļa pirkšana/pārdošana bez īpašiem noteikumiem). Bet man ir grūti iedomāties, ka, piemēram, darījumā par liela tirdzniecības centra pirkšanu/pārdošanu notārs spētu sagatavot līgumu un vadīt darījuma noslēgšanu labāk par juristiem, kuri ir specializējušies un pieredzējuši šāda veida darījumu slēgšanā. Tas pats attiecas uz notāru vēlmi monopolizēt tiesības piedalīties kapitāla daļu darījumu sagatavošanā un vadīšanā.
Magone > Zinātāja
30. Marts 2020 / 19:28
0
ATBILDĒT
Nepiekrītu Zinātājai. Jā, pašlaik lietas pie notāra var nokārtot attālināti -jābūt elektroniskajam parakstam, jābūt sejai ekrānā redzamai -kurš to var nodrošināt? Nemaz ne tik daudzi. Kam nav elektroniskā paraksta, kam nav ekrāna, kas nevēlas konkrētu laiku rezervēt utt.
Cik man zināms, tad notāri nemaz tā neraujas pēc līgumu sastādīšanas, jo tur liels darbs jāiegulda. Ar vienu no notārēm (kuru kā speciālistu ļoti cienu) tā arī tuvāk iepazinos -kad vajadzēja gatavot noteikta veida līgumus (ne īres), viņa cilvēkiem ieteica manus pakalpojumus, esot redzējusi vienu manis gatavotu līgumu, no tā laika iesaka. Nejautāju, kādēļ notāre pati nevēlas gatavot šāda veida līgumus. Tātad, ir iemesls.
Esmu dzirdējusi atsauksmes, ka notāru gatavotie līgumi dažkārt esot pavirši, tajos neesot norādīts tas, ko līdzēji vēlējušies, pēc šablona sastādīts. Lai nebūtu haosa attiecībā uz īres līgumiem, varbūt nepieciešams izstrādāt līgumu paraugus dažādām dzīves situācijām, norādīt jautājumus, kādi līgumā jāiekļauj, par kādiem būtu jāpadomā. Īres līgumi nav tie sarežģītākie. Ja tiktu dota iespēja pašiem izvēlēties -sastādīt līgumu pie notāra, vai nē, tad arī katrs pats varētu izvēlēties. Nevajag domāt, ka Jums labāk zināms, kas cilvēkiem būtu labāk.
Bet svarīgākā lieta šajā stāstā ir valsts budžets. Kādēļ daudzi nevēlas vispār slēgt kādus īres līgumus -nevarēs dabūt cilvēkus ārā bez tiesas sprieduma, ja nemaksās, tad vēl jāiet pie notāra, lai noslēgtu līgumu, jāparaksta nostiprinājuma lūgums -neticu, ka pasākums iznāks lētāks par 150 -200 EUR. Lai īres līgumi tiktu reģistrēti un no īres tiktu maksāti nodokļi, kas tagad valstij tik ļoti nepieciešami, tad šim visam pasākumam ar līgumu noslēgšanu un reģistrēšanu zemesgrāmatā ir jābūt maksimāli vienkāršam, lētam, pieejamam. Katra sarežģītāka un laikietilpīgāka darbība novedīs pie tā, ka līgumi netiks oficiāli slēgti vispār (kāpēc lai šajos tuvojošās krīzes laikos kāds vēl gribētu papildus maksāt nodokļus?). Ja kāds ir nokļūdījies, tad lai tiesājas, būs laba pieredze nākotnē, bet tādēļ nav jāierobežo pārējos.
Kaut vai pēc sevis spriežu -arī nodarbojos ar īpašumu īri. Ja līgums jāslēdz pie notāra, arī nostiprinājums lūgums -mani tas vairs neinteresē. Tad labāk noiet pagrīdē.
Normunds Šlitke > Zinātāja
30. Marts 2020 / 19:10
0
ATBILDĒT
Zemesgrāmatu likums neparedz, ka tieši Latvijas notāram ir jāapliecina nostiprinājuma lūdzēja vai piekritēja paraksts. Tāpat nenosaka, ka ir piemērojams Notariāta likums.
Ne, piemēram, Izraēlas notārs un vienlaikus arī advokāts, ne arī ASV “notary public”, faktiski bieži vien iestādes lietvedis, bieži vien pat nostiprinājuma lūguma tekstu nesapratīs, kur nu vēl ieskatīšanās attiecīgajā zemesgrāmatu nodalījumā vai gribas noskaidrošana, jo vairāk, vien apliecinot paraksta īstumu.
Un ko teiks Latvijas notārs, ja klients ieradīsies ar pašsagatavotu nostiprinājuma lūgumu, kas būs pirmšķietami aplams, bet ne klaji nelikumīgs u.t.t.? Atteiksies apliecināt paraksta īstumu?
visi numura raksti
Tiesību politika
Diskusija: vai īres likuma projekta normas sagraus zemesgrāmatu publisko ticamību un negrozāmību
Jau ilgāku laiku notiek mēģinājumi pieņemt jaunu īres attiecības regulējošu likumu. Šobrīd Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pirms izskatīšanas Saeimā otrā lasījumā turpina darbu ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto un ...
Viktorija Jarkina
Viedoklis
Covid-19 un tieslietas: īsumā par visu
8 komentāri
Viedoklis
Viedokļi par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai: ieguvumi, riski un zaudējumi
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – FKTK) savu darbību sāka 2001. gada 1. jūlijā un turpina joprojām. Taču ar Saeimas 2019. gada 21. novembra grozījumiem likuma "Par Latvijas Banku"1 Pārejas noteikumos ...
Mārtiņš Bondars
Viedoklis
Likumdevējs gala lēmumu vēl nav pieņēmis
Aleksandrs Kiršteins
Viedoklis
Mazā valstī labāk uzturēt lielāku konkurenci ar divām iestādēm
AUTORU KATALOGS