ŽURNĀLS Viedoklis

Jûsu komentàrs un Jûsu piekoptà darijumu prakse prasa vèl lielàku valsts uzraudzîbu!

Krimināllikuma 273. pants paredz atbildību par valsts amatpersonas nosaukuma vai varas patvaļīgu piesavināšanos nolūkā izdarīt noziedzīgu nodarījumu. Lai arī termins "Tiesnesis" var tikt lietots arī ar citu nozīmi, tomēr ar to parasti ir domāta valsts amatpersona, par ko liecina, piemēram, likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. panta pirmās daļas 21. punkta formulējums.
Turklāt anonīmi komentāri, jo vairāk - bez informatīva pienesuma, neatbilst šī portāla komentēšanas noteikumiem.
Tāpēc anonīmais un nemotivētais viedoklis, ka mana "darījumu prakse" un pat komentārs šajā portālā prasa vēl lielāku valsts uzmanību, ir informatīvi bezjēdzīgs un izteikts vien nolūkā aizvainot, kas nepelna ievērību vai cieņu.

Normunds bez zemesgrāmatas koroborētas sadalīja patvarīgi zemi Rīgā un nu ir tādēļ tāda reāla situācija, ka viltus zemes īpašniekiem 3 afēristiem, krāpniekiem ir bez iemesla un nepamatoti jāmaksā zemes piespiedu noma, kuru viņš 4 reizes dārgāku ir patvarīgi vēl arī sadārdzinājis ar viltu rīkojoties.
Visas pazīmes atbilst Krimināllikuma 177 pantam, turklāt grupā izdarīja noziedzīgus nodarījumus vairākās epizodēs un dažādā laikā, dažādās vietās Rīgā.

Portāla Jurista Vārds mērķis ir veicināt tiesiskas domas un prakses attīstību, kā arī atspoguļot Latvijas tiesību sistēmas izaugsmi, piedāvājot vietu lietpratēju domu apmaiņai par tiesību sistēmas aktuālajām problēmām un citām norisēm. Šādai domu apmaiņai kalpo arī portālā publicēto rakstu vai ziņu komentēšanas iespēja.

Portāla lietotājiem, īstenojot tiesības uz vārda brīvību, ziņu komentāros jāievēro un jārespektē gan jebkuras citas personas tiesības un brīvības, gan arī tiesību avotos noteikto. Tas sevī ietver rakstītajās tiesību normās paredzēto atbildību par aizliegtajām darbībām un no morāles normām izrietošo vispārpieņemto izpratni par pieklājīgu un korektu uzvedību.

Ar šo nesavienojami ir ar likumu aizliegti vai tādi par ko likumā ir paredzēta atbildība, neētiski, tostarp rupji un nepieklājīgi vai cilvēka godu un cieņu aizskaroši, tostarp apmelojoši, neslavu ceļoši, neķītri, vulgāri komentāri.

Anonīmais komentētājs "KAD TAS BEIGSIES ?" (visticamāk, tas pats kurš "ATBILDE" alias "kas vēl nebūs") ir klajš piemērs nekompetencei, gļēvumam un zemiskumam. Bet tagad, Covid-19 krīzes laikā sēžot četrās sienās, šādu izpausmju, visticamāk, būs aizvien vairāk. Taču tas nenozīmē, ka sabiedrībai ar to ir jāsamierinās.

Pie notāra jau šobrīd visas lietas var nokārtot attālināti, bet vienlaikus droši - to sauc par diginotāra pakalpojumu. Tas jūsu zināšanai!
Lasīt šeit advokātu skepsi pret notāriem nav nekas neparasts, jo faktiski visās valstīs, kur nekustamā īpašuma aprite notiek caur notāriem, advokāti šiem darījumiem netiek klāt - līgumus sastāda un reģistrē notāri kā neitrāli abu pušu konsultanti. Savukārt, ja darījumu kārto advokāts (kā pie mums), viņš darbojas vienas puses labā. Otra puse paliek mazāk aizsargāta, vai arī ir spiesta maksāt par savu advokātu - tātad tiek maksāts jau diviem juristiem, kuri turklāt katrs velk deķi uz savu pusi. Protams, iznāk sviests jau divu advokātu maizei :))
Tiešām žēl, ka pie mums nevalda normāla eiropeiska kārtība, kur nekustamo īpašumu aprites godīgumu kontrolē neitrāls notariāts - kā Igaunijā, Lietuvā, Vācijā, Francijā utt. Tā vietā Latvijā nekustama īpašuma darījumus "konstruē" ieinteresēti advokāti (vai arī cilvēki paši raksta līgumus no google izdrukātos paraugos), bet pēc tam visa sabiedrība mokās un apmaksā policijas darbu un neskaitāmus tiesu procesus par nekustamā īpašuma izkrāpšanu, bezgalīgiem kopīpašnieku strīdiem utt.
To, ka visam pašreizējam haosam vēl pieliktu klāt iespēju cilvēkiem pašiem ar e-parakstu iereģistrēt zemesgrāmatā īres līgumus, grūti iedomāties pat baisākajā murgā. Patvaļu un murgu, kas sāksies, nevarēs sakopt ļoti ilgi. Eksperimenti ar zemesgrāmatas uzticamību ir atbaidoši.

Nez vai notārs kā neitrāls nekustamā īpašuma darījuma kārtotājs būs panaceja visu iespējamo problēmu novēršanai nekustamo īpašumu darījumu jomā.
Pats, būdams jurists, savulaik laika taupības nolūkā uzticēju darījuma (nekustamā īpašuma pārdošanas līguma) sagatavošanu notāram. Varbūt nepaveicās ar konkrēto notāru, kuram nebija pietiekamas pieredzes šajā jomā, bet visas beidzās ar to, ka līgumu dabūju uzrakstīt pats (izskatījās, ka notārs atbilstoši Zinātājas komentārā minētajam bija paņēmis prastu līguma paraugu no Google un pat nespēja tā noteikumus pielāgot maniem un otras darījuma puses jau saskaņotajiem nosacījumiem; bet atlīdzību par tā saucamā līguma sagatavošanu notārs tomēr paprasīja). Ikviens notārs varbūt varētu līdzēt vienkāršos standarta darījumos (piemēram, dzīvokļa pirkšana/pārdošana bez īpašiem noteikumiem). Bet man ir grūti iedomāties, ka, piemēram, darījumā par liela tirdzniecības centra pirkšanu/pārdošanu notārs spētu sagatavot līgumu un vadīt darījuma noslēgšanu labāk par juristiem, kuri ir specializējušies un pieredzējuši šāda veida darījumu slēgšanā. Tas pats attiecas uz notāru vēlmi monopolizēt tiesības piedalīties kapitāla daļu darījumu sagatavošanā un vadīšanā.

Nepiekrītu Zinātājai. Jā, pašlaik lietas pie notāra var nokārtot attālināti -jābūt elektroniskajam parakstam, jābūt sejai ekrānā redzamai -kurš to var nodrošināt? Nemaz ne tik daudzi. Kam nav elektroniskā paraksta, kam nav ekrāna, kas nevēlas konkrētu laiku rezervēt utt.
Cik man zināms, tad notāri nemaz tā neraujas pēc līgumu sastādīšanas, jo tur liels darbs jāiegulda. Ar vienu no notārēm (kuru kā speciālistu ļoti cienu) tā arī tuvāk iepazinos -kad vajadzēja gatavot noteikta veida līgumus (ne īres), viņa cilvēkiem ieteica manus pakalpojumus, esot redzējusi vienu manis gatavotu līgumu, no tā laika iesaka. Nejautāju, kādēļ notāre pati nevēlas gatavot šāda veida līgumus. Tātad, ir iemesls.
Esmu dzirdējusi atsauksmes, ka notāru gatavotie līgumi dažkārt esot pavirši, tajos neesot norādīts tas, ko līdzēji vēlējušies, pēc šablona sastādīts. Lai nebūtu haosa attiecībā uz īres līgumiem, varbūt nepieciešams izstrādāt līgumu paraugus dažādām dzīves situācijām, norādīt jautājumus, kādi līgumā jāiekļauj, par kādiem būtu jāpadomā. Īres līgumi nav tie sarežģītākie. Ja tiktu dota iespēja pašiem izvēlēties -sastādīt līgumu pie notāra, vai nē, tad arī katrs pats varētu izvēlēties. Nevajag domāt, ka Jums labāk zināms, kas cilvēkiem būtu labāk.
Bet svarīgākā lieta šajā stāstā ir valsts budžets. Kādēļ daudzi nevēlas vispār slēgt kādus īres līgumus -nevarēs dabūt cilvēkus ārā bez tiesas sprieduma, ja nemaksās, tad vēl jāiet pie notāra, lai noslēgtu līgumu, jāparaksta nostiprinājuma lūgums -neticu, ka pasākums iznāks lētāks par 150 -200 EUR. Lai īres līgumi tiktu reģistrēti un no īres tiktu maksāti nodokļi, kas tagad valstij tik ļoti nepieciešami, tad šim visam pasākumam ar līgumu noslēgšanu un reģistrēšanu zemesgrāmatā ir jābūt maksimāli vienkāršam, lētam, pieejamam. Katra sarežģītāka un laikietilpīgāka darbība novedīs pie tā, ka līgumi netiks oficiāli slēgti vispār (kāpēc lai šajos tuvojošās krīzes laikos kāds vēl gribētu papildus maksāt nodokļus?). Ja kāds ir nokļūdījies, tad lai tiesājas, būs laba pieredze nākotnē, bet tādēļ nav jāierobežo pārējos.
Kaut vai pēc sevis spriežu -arī nodarbojos ar īpašumu īri. Ja līgums jāslēdz pie notāra, arī nostiprinājums lūgums -mani tas vairs neinteresē. Tad labāk noiet pagrīdē.

Zemesgrāmatu likums neparedz, ka tieši Latvijas notāram ir jāapliecina nostiprinājuma lūdzēja vai piekritēja paraksts. Tāpat nenosaka, ka ir piemērojams Notariāta likums.
Ne, piemēram, Izraēlas notārs un vienlaikus arī advokāts, ne arī ASV “notary public”, faktiski bieži vien iestādes lietvedis, bieži vien pat nostiprinājuma lūguma tekstu nesapratīs, kur nu vēl ieskatīšanās attiecīgajā zemesgrāmatu nodalījumā vai gribas noskaidrošana, jo vairāk, vien apliecinot paraksta īstumu.
Un ko teiks Latvijas notārs, ja klients ieradīsies ar pašsagatavotu nostiprinājuma lūgumu, kas būs pirmšķietami aplams, bet ne klaji nelikumīgs u.t.t.? Atteiksies apliecināt paraksta īstumu?