ŽURNĀLS Viedoklis

14. Aprīlis 2020 /Nr.15 (1125)

Skatījums uz Senāta un tiesu sistēmas stāvokli un attīstību
Aigars Strupišs
Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs 

Būdams Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidāts, 2020. gada 30. martā Tieslietu padomes sēdē prezentēju savu skatījumu uz Senāta un tiesu sistēmas stāvokli un attīstību, kā arī sniedzu atbildes uz Tieslietu padomes locekļu jautājumiem. Pēc "Jurista Vārda" aicinājuma esmu sagatavojis pārskatu par Tieslietu padomes sēdē izskanējušo,1 lai tā saturs būtu pieejams plašākai auditorijai.

Par Augstāko tiesu

Es nekandidēju uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatu no pozīcijas, ka viss ir slikti un kaut kas ir radikāli jāmaina, ka "jāšu baltā zirgā", noniecinot visu iepriekš izdarīto. Jo šobrīd Senāts ir salīdzinoši labā stāvoklī gan lietu izskatīšanas termiņu ziņā, kas pēdējos gados ir būtiski uzlabojies, gan arī samērā labi rādītāji ir no sabiedrības uzticēšanās viedokļa. Mums diemžēl nav ziņu konkrēti par sabiedrības uzticēšanos Augstākajai tiesai atsevišķi. Bet nesen bija pētījums par uzņēmēju uzticēšanos Augstākajai tiesai. Izrādījās, ka neuzticas tikai 25 % uzņēmēju un uzticas – 49 %, kas ir būtiski labāks rādītājs nekā tiesu sistēmai kopumā, kā tam arī vajadzētu būt attiecībā uz Augstāko tiesu. Tātad sabiedrība, vismaz uzņēmēji, uzskata, ka Augstākā tiesa tomēr ir tas flagmanis, kuram var uzticēties. Jebkurā gadījumā – vienmēr ir kur augt.

Tātad – kas būtu jādara? Jāturpina ikdienas darbs, un pamatfunkcija kasācijas instances tiesai, protams, ir vienotas tiesu prakses nodrošināšana, ko arī Senāta visi trīs departamenti samērā veiksmīgi dara. Vai šo darbu var veikt efektīvāk un labāk? Protams!

Tas, ko esmu konstatējis no savas pieredzes Civillietu departamenta vadībā, – diezgan būtiski Senāta potenciālu kopumā bremzē atbalsta personāla trūkums – kvantitatīvais trūkums, nevis kvalitatīvais. Manuprāt, būtu jāvērtē iespējas Senātam iet to ceļu, ko ir gājušas, piemēram, Skandināvijas valstu augstākās tiesas, kur akcents tiek likts uz atbalsta personālu, kas gan sagatavo lietas, gan arī veic izpēti. Arī Augstākā tiesa zināmā mērā ir gājusi šo ceļu, pirms dažiem gadiem izveidojot Judikatūras un zinātniski analītisko nodaļu, un departamentos ir atsevišķi zinātniskie analītiķi, bet to skaits, vismaz šobrīd Civillietu departamentā, nav pietiekams. Mums ir divi zinātniskie analītiķi uz sešpadsmit senatoriem. Slodze viņiem ir milzīga, un viņi ar jautājumiem tiek galā ar ļoti lielu nobīdi laikā. Ja būtu šī kapacitāte tieši atbalsta personāla ziņā, Senāts, manuprāt, varētu strādāt arī ar mazāku senatoru skaitu.

Kā redzu Augstākās tiesas turpmāko darbību? Kā Augstākās tiesas priekšsēdētājs lielāku uzmanību veltītu tieši tiesai.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Skaidrojumi. Viedokļi
Likuma "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību" komentāri
Aptuveni trīs nedēļas pēc tam, kad 2020. gada 12. martā sākās Ministru kabineta (turpmāk – MK) sakarā ar Covid-19 pandēmiju izsludinātais ārkārtējais stāvoklis,1 Saeima ārkārtas sēdē 3. aprīlī steidzamības kārtībā ...
1 komentāri
Kristīne Līce, Elīna Luīze Vītola
Skaidrojumi. Viedokļi
Deklarācija starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām par ārkārtējo situāciju Latvijā
Turpinot "Jurista Vārda" aizsākto tēmu par Covid-19 izraisītās pandēmijas ietekmi uz tiesībām, šis raksts pievēršas jautājumam par valstu tiesībām uz ārkārtējās situācijas laiku atkāpēm no atsevišķām saistībām ...
2 komentāri
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Princips "šaubu gadījumā par labu personai" kriminālprocesā
Rakstā aplūkots kriminālprocesa princips, kas nostiprināts Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 19. panta trešajā daļā. Atklājot šī principa saturu, rakstā iztirzātas Latvijas tiesību zinātnieku atziņas un tiesu nolēmumi, kā ...
Karina Mašarska
Juridiskā darba tirgus
Karina Mašarska
Tiesību politika
Par tiesnešu komunikāciju, nosakot krimināllietas iztiesāšanas laiku
Tiesnešu ētikas komisijas 2020. gada 17. janvāra skaidrojums1 par to, vai ir saskatāms tiesneša ētikas normu pārkāpums, ja tiesnesis rakstveidā pieprasa citam tiesnesim sniegt paskaidrojumu ar konkrētiem jautājumiem par tiesneša ...
AUTORU KATALOGS