Būdams Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidāts, 2020. gada 30. martā Tieslietu padomes sēdē prezentēju savu skatījumu uz Senāta un tiesu sistēmas stāvokli un attīstību, kā arī sniedzu atbildes uz Tieslietu padomes locekļu jautājumiem. Pēc "Jurista Vārda" aicinājuma esmu sagatavojis pārskatu par Tieslietu padomes sēdē izskanējušo,1 lai tā saturs būtu pieejams plašākai auditorijai.
Par Augstāko tiesu
Es nekandidēju uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatu no pozīcijas, ka viss ir slikti un kaut kas ir radikāli jāmaina, ka "jāšu baltā zirgā", noniecinot visu iepriekš izdarīto. Jo šobrīd Senāts ir salīdzinoši labā stāvoklī gan lietu izskatīšanas termiņu ziņā, kas pēdējos gados ir būtiski uzlabojies, gan arī samērā labi rādītāji ir no sabiedrības uzticēšanās viedokļa. Mums diemžēl nav ziņu konkrēti par sabiedrības uzticēšanos Augstākajai tiesai atsevišķi. Bet nesen bija pētījums par uzņēmēju uzticēšanos Augstākajai tiesai. Izrādījās, ka neuzticas tikai 25 % uzņēmēju un uzticas – 49 %, kas ir būtiski labāks rādītājs nekā tiesu sistēmai kopumā, kā tam arī vajadzētu būt attiecībā uz Augstāko tiesu. Tātad sabiedrība, vismaz uzņēmēji, uzskata, ka Augstākā tiesa tomēr ir tas flagmanis, kuram var uzticēties. Jebkurā gadījumā – vienmēr ir kur augt.
Tātad – kas būtu jādara? Jāturpina ikdienas darbs, un pamatfunkcija kasācijas instances tiesai, protams, ir vienotas tiesu prakses nodrošināšana, ko arī Senāta visi trīs departamenti samērā veiksmīgi dara. Vai šo darbu var veikt efektīvāk un labāk? Protams!
Tas, ko esmu konstatējis no savas pieredzes Civillietu departamenta vadībā, – diezgan būtiski Senāta potenciālu kopumā bremzē atbalsta personāla trūkums – kvantitatīvais trūkums, nevis kvalitatīvais. Manuprāt, būtu jāvērtē iespējas Senātam iet to ceļu, ko ir gājušas, piemēram, Skandināvijas valstu augstākās tiesas, kur akcents tiek likts uz atbalsta personālu, kas gan sagatavo lietas, gan arī veic izpēti. Arī Augstākā tiesa zināmā mērā ir gājusi šo ceļu, pirms dažiem gadiem izveidojot Judikatūras un zinātniski analītisko nodaļu, un departamentos ir atsevišķi zinātniskie analītiķi, bet to skaits, vismaz šobrīd Civillietu departamentā, nav pietiekams. Mums ir divi zinātniskie analītiķi uz sešpadsmit senatoriem. Slodze viņiem ir milzīga, un viņi ar jautājumiem tiek galā ar ļoti lielu nobīdi laikā. Ja būtu šī kapacitāte tieši atbalsta personāla ziņā, Senāts, manuprāt, varētu strādāt arī ar mazāku senatoru skaitu.
Kā redzu Augstākās tiesas turpmāko darbību? Kā Augstākās tiesas priekšsēdētājs lielāku uzmanību veltītu tieši tiesai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes