Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

28. Aprīlis 2020 /Nr.17 (1127)

Nodokļu krāpšanas kvalificēšanas problēmjautājumi
12 komentāri
Mg. iur.
Jūlija Kovaļova-Usika
Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes vecākā izmeklētāja 
Mg. iur.
Mārtiņš Saule
Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes vecākais izmeklētājs 

Šī raksta mērķis ir aprakstīt līdz šim esošo problēmjautājumu Latvijas normatīvajā regulējumā par noziedzīgu nodarījumu kvalifikāciju Krimināllikuma izpratnē, kad uzņēmumi (pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā reģistrētās personas) deklarē nenotikušus darījumus, iegūstot fiktīvu priekšnodokli, – vai tiek izdarīta krāpšana Krimināllikuma 177. panta izpratnē, vai arī ir notikusi izvairīšanās no nodokļu nomaksas Krimināllikuma 218. panta izpratnē? Kaut nodokļu sfēra Latvijā ir ļoti nozīmīga, tomēr ir maz pētījumu par nodokļu krāpšanas kvalifikācijas problemātiku.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
14
1
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Krimināllikums  
— likumi.lv —
Par nodokļiem un nodevām  
komentāri (12)
12 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Edgars Golts
1. Maijs 2020 / 23:45
0
ATBILDĒT
Prieks par abiem !
Igors Gerasimins
29. Aprīlis 2020 / 19:21
0
ATBILDĒT
Pilnībā piekrītu abiem Leilas Dundures komentāriem.
Turklāt attiecībā par fiktīvi izveidotās PVN pārmaksas izmantošanu - vēsturiski (aptuveni līdz 2009.gadam) tiesu prakse bija konsekventa, t.i., visos gadījumos, kad bija izveidota fiktīva PVN pārmaksa, neatkarīgi no tā, vai šī pārmaksa tika novirzīta nodokļu parādu segšanai vai izmaksāta personai kontā, nodarījums tika kvalificēts kā krāpšana.
Leila Dundure
29. Aprīlis 2020 / 11:58
1
ATBILDĒT
2.) Bet piekrītu autoriem, ka problemātika ir attiecībā uz kvalifikācijas noteikšanu gadījumos, kad izkrāptā PVN pārmaksa tiek nevis izmaksāta uzņēmuma kontā, bet gan VID to novirza uzņēmumam esošu nodokļu parāda segšanai vai, piemēram, ar auditu uzrēķināta nodokļu parāda nomaksai. Šādas darbības pēc Augstākas tiesas 2013.gada judikatūras ir kvalificējamas kā KL 218.pantā paredzētais noziegums.
Uzskatu, ka šāda Augstākās tiesas judikatūra ir kļūdaina šādu apsvērumu dēļ.
Uzņēmums, aizpildot PVN deklarāciju un uzrādot tajos “fiktīvos” darījumus, vienlaikus arī aprēķina summas PVN deklarācijas pozīcijas “Valsts budžetā maksājamā summa” un “No valsts budžeta atmaksājamā nodokļa summa vai uz nākamo taksācijas periodu attiecināmā nodokļu summa”. Vienlaikus uzņēmumam ir jāzina, vai uz deklarācijas iesniegšanas brīdi viņam ir aktuāli nodokļu parādi vai nav. Uzņēmums ļoti labi apzinās, ka, ja ir nodokļu parādi, tad aprēķināto PVN pārmaksu VID viņam neizmaksās, bet gan novirzīs nodokļu parādu segšanai. Tāpēc deklarācijā ar “fiktīviem” darījumiem tiek izveidota "fiktīva" PVN pārmaksa, tādējādi maldinot VID, ka uzņēmumam no valsts pienākas nauda, un šī pārmaksa tiek novirzīta nodokļu nomaksai, kurus citādi uzņēmumam būtu pašam jāiemaksā valsts budžetā no uzņēmumam līdzekļiem. Šādas darbības, izveidojot "fiktīvu" PVN pārmaksu, uzņēmums var veikt un arī veic apzināti un mērķtiecīgi, izmantojot viltu, un nodokļu administrācija, būdama maldināta, apstiprina, ka uzņēmumam PVN pārmaksa pienākas un nolemj novirzīt to nodokļu nomaksai. Tādējādi faktiski VID "legalizē" uzņēmumam nepienākošo naudu par "fiktīvajiem" darījumiem. Citiem vārdiem, no uzņēmuma neatkarīgu iemeslu dēļ uzņēmums tieši nesaņem paša pieprasīto PVN pārmaksu par "fiktīvajiem darījumiem", jo tā tiek novirzīta nodokļu parādu segšanai. Manuprāt, krāpšanas tiešo nodomu veido uzņēmuma aktīvās darbības, pieprasot PVN pārmaksu par "fiktīviem" darījumiem, apzinoties, ka PVN pārmaksa uzņēmumam nepienākas un ka uzņēmumam nepienākošā (ar viltu iegūtā) PVN pārmaksa tiks novirzīta nodokļu parādu segšanai.
Līdz ar to šādas darbības arī būtu jākvalificē pēc KL 177.p. kā krāpšana, nevis pēc KL 218.p. kā izvairīšanās no nodokļu nomaksas.
Uldis Zemzars > Leila Dundure
21. Maijs 2020 / 09:23
0
ATBILDĒT
Bet vai ir nepieciešami konkrēti grozījumi Krimināllikumā, lai viennozīmīgi nošķirtu šo divu noziedzīga nodarījuma sastāvus? Vai arī tas joprojām risināms tiesu prakses ietvaros?
Leila Dundure > Uldis Zemzars
28. Maijs 2020 / 09:54
0
ATBILDĒT
Manā ieskatā, Krimināllikumā skaidri jānodala, ka pasīvā izvairīšanās (tekošo nodokļu nemaksāšana) un aktīvā izvairīšanās (fikt.darīj.) ir KL 218.p. (arī prasās skaidri nodalīt), bet PVN pārmaksu izkrāpšana ir jaunajā nodokļu krāpšanās pantā, nodalot to no Krmināllikuma 18 nodaļas (noz.pret īpašumu) KL 177.p.. Pieļauju, ka kolēģiem ir cits redzējums jaunajam nodokļu krāpšanās pantam. Tomēr svarīgāk ir, lai viss, kas saistīts ar noziedz.nodarījumiem nodokļu jomā ir vienā Krimināllikuma nodaļā (noziegumi tautsaimniecībā).
Jānis Baumanis > Leila Dundure
29. Aprīlis 2020 / 16:24
1
ATBILDĒT
Ļoti interesants variants. Man gan šķiet, ka daudz vienkāršāk parādu segšanu sasaistīt ar izvarīšanos no nodokļu nomaksas, nevis pamatots, ka KL 177.panta priekšmets ir "prettiesiskā" parāda segšana.
Igors Gerasimins > Jānis Baumanis
30. Aprīlis 2020 / 21:10
0
ATBILDĒT
Starp citu, šajā kontekstā vēlos norādīt uz vēl vienu aspektu, kas manā ieskatā pamato nepieciešamību pārskatīt judikatūru. Prakses piemērs: deklarējot priekšnodoklī vienu fiktīvu darījumu, izveidojas PVN pārmaksa, kas daļēji tiek novirzīta nodokļu parādu segšanai, bet [atlikusī] daļa izmaksāta personai bankas kontā. Atbilstoši spēkā esošajai judikatūrai šādas darbības būtu kvalificējamas kā KL 218.pantā un 177.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu reālā kopība (nevis ideālā). No prakses viedokļa rodas jautājums, vai tiešām šajā gadījumā nepieciešams veidot mākslīgu konstrukciju ar aprakstu par reālā kopībā izdarītiem nodarījumiem? Domājams, ka labāk un arī pamatotāk būtu atzīt, ka izdarīta [tikai] krāpšana.
Leila Dundure > Jānis Baumanis
30. Aprīlis 2020 / 10:13
0
ATBILDĒT
Vienkāršāk un saprotamāk, piekrītu, bet kādas juridiskas sekas tas rada. Parasti “fiktīvo” PVN pārmaksu summas, kuras novirza nodokļu parādu segšanai, nav lielas un nesasniedz lielus apmērus, kas ir KL 218.pantā paredzētā NN obligātā sastāvdaļa. Līdz ar to neveidojas noziedzīga nodarījuma sastāvs un procesu nevar uzsākt vai ir jāizbeidz. Tieši šo problēmu raksta autori aktualizē secinājumu 3.punktā. Praksē parādījies risinājums šādās situācijās darbības pārkvalificēt uz KL 217.pantu par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu. Bet, šādā gadījumā valstij (kā cietušajam) tiek liegta iespēja pieteikt kaitējuma kompensāciju, jo KL 217.panta pirmā daļa neparedz ne cietušo, ne mantisku kaitējumu, savukārt otrā un trešā daļa ir saistīta ar būtisku kaitējumu. Līdz ar to personas paliek nesodītas par krāpnieciskām darbībām ar "fiktīvām" PVN pārmaksām nelielos apmēros, kuras novirzītas nodokļu parāda segšanai. Cik tas ir pareizi un taisnīgi?! Varbūt tiesu praksi un judikatūru šajā jautājumā vajadzētu pārskatīt un atgriezties pie prakses kāda tā bija agrāk, uz ko arī norādīja I.Gerasimins.
Leila Dundure
29. Aprīlis 2020 / 11:50
2
ATBILDĒT
Nevaru piekrist, ka lietā Nr. 15830004215 un Nr. 13360000217 ir līdzīgas darbības, bet atšķirīgas kvalifikācijas.

No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas sprieduma lietā Nr. 15830004215 ir skaidri redzams, ka uzņēmums deklarējis priekšnodoklī “fiktīvus” darījumus, tādējādi izvairoties no nodokļu nomaksas un, no šiem darījumiem PVN pārmaksa nav veidojusies, un līdz ar to nav ne prasīta, ne arī atmaksāta. Tāpēc arī kvalifikācija un sodāmība tikai pēc KL 218.panta.
Bet Kurzemes rajona tiesas spriedumā lietā Nr. 13360000217 uzņēmums deklarējis priekšnodoklī “fiktīvus” darījumus, tādējādi gan izvairoties no nodokļu nomaksas, gan arī pieprasot izveidojušos PVN pārmaksu (2008.gada jūlija deklarācija), kuras izmaksu VID atteica.
Tātad tiesa pareizi kvalificēja un notiesāja gan pēc KL 218.p., gan pēc KL 177.p. un 15.p.4.d., kas ir reālā kopība.
Arī rakstā minētājā Ļ.Švecovas publikācijā norādīts, ka ”Gadījumā, ja vainīgā persona ir izvairījusies no nodokļu vai nodevu nomaksas, kā arī, maldinot Valsts ieņēmumu dienestu vai citu institūciju, kas administrē nodevu vai nodokļu iekasēšanu, pieprasījusi it kā pārmaksātā nodokļa/nodevas atmaksu, izdarītais kvalificējams kā krāpšana (KL 177. pants) un izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas (KL 218. pants) reālā kopība.

Līdz ar to, uzskatu, ka šajā ziņā pēdējos gados vairs nav kvalifikācijas problēmas ar Krimināllikuma 218.panta un 177.panta nošķiršanu.
Pie kvalifikācijas noteikšanas kopumā tiek ievērota Augstākās tiesas 2013.gada judikatūra par to, kā šos abus pantus nošķirt.
Un proti: pie fiktīvajiem darījumiem, no kuriem neveidojas PVN pārmaksa, kvalifikācija ir tikai pēc KL 218.p., bet pie fiktīvajiem, no kuriem veidojās PVN pārmaksa, kvalifikācija arī pēc KL 177.p. vai tikai pēc KL 177.p..
Redakcija > Leila Dundure
30. Aprīlis 2020 / 12:47
0
ATBILDĒT
Kā būtu ar rakstu JV, turpinot diskusiju par tēmu? Kādu laiku gan neesat mums rakstījusi, bet epasts joprojām tas pats: juristavards@lv.lv

Gaidīsim ziņu!
Magone
28. Aprīlis 2020 / 15:15
2
ATBILDĒT
Ļoti vērtīgs raksts. Raksta autori pamatoti kritizē AT nolēmumus. Tiesnešiem ir maza izpratne par nodokļiem. Būtu jāpievērš lielāka vērība tiesnešu izglītošanai nodokļu jomā.
Jānis Baumanis
28. Aprīlis 2020 / 13:10
3
ATBILDĒT
Raksta autori kritizē Augstākās tiesas nolēmumos pausto, bet nepiedāvā savu viedokli, kā tad nodarījumu jākvalificē saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu.
visi numura raksti
Intervija
Ārkārtas situācijā – ārkārtas lēmumi
Kopš 12. marta Latvijā darbojas ārkārtējās situācijas režīms. Kaut arī Ministru kabineta rīkojums Nr. 103, ar ko tas tika ieviests, par koordinējošo institūciju noteica Veselības ministriju, liela atbildības daļa gulstas arī uz ...
3 komentāri
Anita Zikmane
Informācija
Darba grupa veic aptauju, lai noskaidrotu ilgo tiesvedību cēloņus
Liecinieku klātbūtnes nodrošināšana, novēloti iesniegti pierādījumi un nepieciešamība iegūt papildu pierādījumus ir vieni no biežākajiem cēloņiem ilgām tiesvedībām – liecina tiesu procesos iesaistīto personu aptaujas ...
Santa Slokenberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Kaimiņš klepo. Ko es varu uzzināt?
2 komentāri
Vija Kalniņa
Tiesību prakses komentāri
Termiņi kasācijas sūdzības iesniegšanai kriminālprocesā atbilst Satversmei
2020. gada 26. martā Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2019-15-01 "Par Kriminālprocesa likuma 564. panta septītās daļas trešā teikuma un 570. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam ...
Egons Rusanovs
Tiesību prakses komentāri
Komentārs par Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2019-15-01 aktualitāti
1 komentāri
AUTORU KATALOGS