2016. gada 1. martā stājās spēkā Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums (turpmāk – Sankciju likums) un 2019. gada 4. jūlijā – būtiskākie šī likuma grozījumi, kas nosaka Sankciju likuma piemērošanu tādā kārtībā, kā mēs to izprotam šobrīd.
Sankciju likums ir saistošs ikvienai personai – gan juridiskai, gan fiziskai, taču ir trīs būtiskākās jomas, kurām stingri jāievēro šī likuma prasības un jāspēj pierādīt, ka prasības tiek ievērotas: finanšu sektors, kuru uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – FKTK), Ārvalstu finanšu instrumentu atbildīgās institūcijas un publisko iepirkumu pasūtītāji.
Par finanšu sektora – kredītiestāžu, riska kapitāla sabiedrību un citu šīs jomas dalībnieku – prasībām un uzraudzību atbildīgā iestāde ir FKTK. ES fondu kontekstā šo jomu šoreiz neaizskarsim, jo ir pārāk daudz nianšu, kuras labāk iztirzātu attiecīgās jomas profesionāļi. Praksē tieši bankas būs tās, kas sankciju riskus vērtēs visplašākajā nozīmē un ņems vērā visas iespējamās saistības ar sankciju subjektiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes