Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu kā obligātu Latvijas likumdevējs ir noteicis kopš 1997. gada 1. septembra. Jāatzīst, ka tas ir noticis ātrāk, nekā sabiedrībā ir nostabilizējusies izpratne gan par civiltiesiskās atbildības paveidu – deliktatbildību, gan arī par apdrošināšanas būtību un principiem. Līdz ar to jau vairāk nekā 20 gadus tiesu prakse saistībā ar to ir visai "raiba" un reizēm emocionālie vērtējumi prevalē pār juridiskajiem argumentiem.
Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas tvērums
Neraugoties uz sarežģītu organizāciju un noteiktajiem īpašiem cietušo aizsardzības mērķiem, obligātā apdrošināšana ir viens no citiem atbildības apdrošināšanas veidiem ar apdrošināšanas objektu – transportlīdzekļa īpašnieka un tiesīga lietotāja civiltiesiskā atbildība. To nosaka arī Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 3. panta pirmā daļa.
Pamatojoties uz imperatīvu tiesisko regulējumu, transportlīdzekļa tiesīgais lietotājs slēdz apdrošināšanas līgumu ar apdrošinātāju, un šajā līgumā ir apdrošinātais – persona, kuras atbildība tiek apdrošināta.
Kaut arī obligātās apdrošināšanas līguma noteikumi imperatīvi ir paredzēti likumā, tas nepārvērš apdrošinātāja līgumiskās privāttiesiskās saistības par likumiskām. Jo arī tas, ka Civillikumā ir iekļauta sadaļa "Pirkuma līgums", nenozīmē, ka saistībām no pirkuma līguma var tikt piedēvēts likumisks raksturs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes