ŽURNĀLS Tiesību prakses komentāri

19. Maijs 2020 /Nr.20 (1130)

Finansiāla rakstura kritērijs kā pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību: komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2019-11-01
2 komentāri

2020. gada 12. martā Latvijas Republikas Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2019-11-01 (turpmāk – Spriedums),1 ar kuru atzina Civilprocesa likuma 464.1 panta trešo daļu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 92. panta pirmajam teikumam. Kā tam arī vajadzētu būt, Spriedumā ir sniegta izvērsta argumentācija, kas neatstāj vietu šaubām par Sprieduma pamatotību. Tomēr jebkuri secinājumi, arī pamatoti, var raisīt tālākas pārdomas un diskusiju. Šķiet, arī Spriedumā izdarītie secinājumi šajā ziņā nav izņēmums.

Apstrīdētā norma un konstitucionālā sūdzība

Civilprocesa likuma 464.1 panta trešā daļa (turpmāk – Apstrīdētā norma) paredz vairākus kumulatīvus priekšnoteikumus. Ja tie visi iestājas, Senāta Civillietu departamenta senatoru kolēģija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību lietā.

Apstrīdētā norma nav vienīgā, kas paredz pamatu kasācijas tiesvedības ierosināšanas atteikumam. Šādu pamatu paredz arī Civilprocesa likuma 464.1 panta pirmā un otrā daļa, kurā paredzētie kasācijas tiesvedības ierosināšanas atteikuma priekšnoteikumi ir līdzīgi Apstrīdētajā normā paredzētajiem priekšnoteikumiem. Faktiski būtiskākā atšķirība starp minētā panta otrajā daļā un Apstrīdētajā normā paredzētajiem priekšnoteikumiem ir tā, ka otrās daļas 2. punkts kā vienu no priekšnoteikumiem atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību paredz pārsūdzētā sprieduma acīmredzamas nepareizības neesamību, kas nav minēta Apstrīdētajā normā.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jautrīte Briede
19. Maijs 2020 / 12:44
0
ATBILDĒT
Satversmes tiesa ir runājusi (un autors tam seko) par rīcības brīvību, bet šķiet, ka pareizāk šajā gadījumā būtu runāt par novērtējuma brīvību. Norma neietver iespēju izšķirties par dažādiem variantiem, visi no kuriem ir pareizi (rīcības brīvība), bet gan, novērtējot apstākļus, izšķirties par pareizāko (novērtējuma brīvība). Kā autoram šķiet?
Lauris Rasnačs > Jautrīte Briede
25. Maijs 2020 / 12:39
0
ATBILDĒT
Paldies par komentāru! Piekrītu precizējumam, ka pēc būtības runa ir par novērtējuma brīvību.
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
Senāts lēmumā skaidro likumu savstarpējo mijiedarbību
Laura Smukule, Nora Magone
Skaidrojumi. Viedokļi
Kaitējuma kompensācija ceļu satiksmes un transportlīdzekļu ekspluatācijas pārkāpumu gadījumos
Cietušā tiesības uz kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā ir viens no kriminālprocesa taisnīga noregulējuma elementiem. Kriminālprocesā līdzās vispārīgam kaitējuma atlīdzināšanas mehānismam pastāv arī izņēmums – ...
Āris Kakstāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Obligātā apdrošināšana obligāti pirms kriminālprocesa
Obligātā apdrošināšana kā civiltiesisks līdzeklis, lai atslogotu kriminālprocesus, nav tikai fakultatīvs līdzeklis. Princips, ka ar obligāto apdrošināšanu var un vajag atslogot amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, piemērojams ne ...
Jeļena Alfejeva
Skaidrojumi. Viedokļi
Virzība uz obligātās apdrošināšanas regulējumu atbilstoši ES tiesībām
Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu kā obligātu Latvijas likumdevējs ir noteicis kopš 1997. gada 1. septembra. Jāatzīst, ka tas ir noticis ātrāk, nekā sabiedrībā ir nostabilizējusies izpratne gan ...
Iveta Ļaksa
Skaidrojumi. Viedokļi
Likums aizsargā abas puses
2020. gada 21. janvārī Senāta Krimināllietu departaments lietā SKK-1/20201 nolēma grozīt tiesu praksi saistībā ar kaitējuma kompensāciju cietušajam noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar ceļu satiksmes noteikumu un ...
AUTORU KATALOGS