ŽURNĀLS Viedoklis

26. Maijs 2020 /Nr.21 (1131)

Spriedums "Zolitūdes lietā":
viens notiesāts, astoņi attaisnoti.
Nejaušība vai likumsakarīgs rezultāts?
3 komentāri
Saulvedis Vārpiņš
Zvērināts advokāts 

Šobrīd gan Latvijas, gan visas pasaules uzmanības centrā ir Covid-19 un citas aktualitātes atkāpušās otrajā vai pēdējā plānā vai pat aizmirstas pavisam. Viena no tādām tēmām ir tā sauktās Zolitūdes traģēdijas lietas spriedums, kas pēc pasludināšanas šā gada 18. februārī sabiedrībā uzjundīja arī diskusijas par kritiski zemo izmeklēšanas un apsūdzības kvalitāti un nepieciešamām fundamentālām pārmaiņām, bet pēdējos mēnešos publiskajā telpā vairs netiek pat pieminēts. Pilnais spriedums Zolitūdes lietā joprojām tiek gaidīts, taču gaidīt un kavēties nedrīkst ar ko citu – ar sistēmas pārmaiņām, jo turpināt, kā līdz šim, vairs nedrīkst. Tāpēc šajā viedoklī autors dalās savā pieredzē, atklājot argumentus, kas licis nonākt pie attiecīgā secinājuma.

Jau 2012. gadā, sniedzot interviju, kas tika publicēta ar virsrakstu "Cilvēks Latvijas valstij nav vērtība", runāju par to, cik zemā līmenī ir izmeklēšanas kvalitāte, cik lēni tuvojamies patiesi tiesiskai valstij un cik bieži tādēļ cieš tie cilvēki, kuri tiek iesaistīti kriminālprocesos. Problēma fokusējās vienā apstāklī – nav kaut kas kārtībā ar to cilvēku vērtībām, kuriem valsts ir uzticējusi pienākumu nodrošināt tiesiskumu.

Gadu vēlāk – 2013. gada 21. novembrī – notika "Maximas" traģēdija. Tajā liktenīgajā vakarā un arī kādu laiku pēc tam domāju un cerēju, ka šis notikums sapurinās sistēmu, jo bijām nonākuši tādā kā kritiskajā punktā, aiz kura tālāk iet nedrīkstētu – bija gājuši bojā 54 pilnīgi nevainīgi cilvēki. Toreiz ikviens ļoti skaidri apzinājās, ka tikpat labi zem "Maximas" gruvušiem varēja būt jebkurš no mums.

Pāris dienas vēlāk, 23. novembrī, televīzijā uzstājās tā brīža Valsts prezidents Andris Bērziņš, ļoti zīmīgi raksturodams situāciju, kādā dzīvojām: "Mēs esam radījuši amorfu sistēmu, kas nodrošina, ka neviens ne par ko neatbild."1 Šie vārdi izskanēja divas dienas pēc notikušā, taču arī Valsts prezidentam, iespējams, šķita dīvaini, ka, neskatoties uz negadījuma šokējošajām sekām, krimināllietā nebija neviena aizturētā, kas tik ļoti disonēja un jo­projām disonē ar tiesībsargājošo iestāžu rīcību citās lietās, kurās aizturēšana notiek kā šovs mediju pavadībā.

Dīvainības bija arī turpmākajā procesā – kratīšanas sākās tikai nedēļu pēc traģēdijas (lai gan policija apgalvo, ka dokumentus esot izņēmusi pirmajā naktī, kam krimināllietas materiālos apstiprinājumu gan esot grūti atrast), turklāt dokumentu izņemšana notikusi, tos neidentificējot, bet vienkārši izņemot visus pa kastēm. No malas skatoties, radās iespaids, ka vienkārši tika dots laiks "sakārtot" to, ko vēl var sakārtot.

Bijušais Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis apgalvo, ka izmeklēšanā tika iesaistīti labākie speciālisti.2 Šī izteikuma sakarā tviterī kāds bija ierakstījis: "Ja tie bija labākie spēki, tad, interesanti, kādi ir ne tie labākie?" Un šī ieraksta autoram var piekrist: ja Zolitūdes lietu ir izmeklējuši mūsu valsts labākie izmeklētāji, tad ir neiespējami, ka no deviņiem apsūdzētajiem astoņi tiek attaisnoti. Tas ir neiespējami! Neiespējami kaut vai tāpēc, ka tiesas spriedumu šajā konkrētajā lietā taisīja trīs tiesneši. Trīs tiesneši, kuri apzinājās, ka Zolitūdes traģēdijā jebkurš no viņiem varēja kļūt par upuri, par upuri varēja kļūt jebkurš no viņu tuviniekiem. Trīs tiesneši, kuri ļoti skaidri apzinājās, ka jebkurš attaisnotais šādā tik sensitīvā lietā izsauks sašutuma vētru, negatīvu sabiedrības attieksmi un, iespējams, pat sankcijas no varas struktūrām. Taču tik un tā viņi no deviņiem attaisnoja astoņus!

Atbildīgās iestādes – Valsts policija un prokuratūra – notikušajā noliedz savu vainu un pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas tikai atrunājas: sagaidīsim pilno spriedumu, vērtēsim, domāsim.

komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Gongs
27. Maijs 2020 / 00:18
0
ATBILDĒT
Kas tad šādus likumus raksta? Kas tad tos tādus ir izveidojis, kas groza, diskutē un piemēro? Visi darba grupās čupojās, bet jēgas nekādas, viss tikai sliktāk un sliktāk rādās esam.
Ja nemaldos, tad tik ļoti tiesiskumu graujošā KPL tapšanas grupu vadīja tas pats Kūtris, kas nu uz prokuratūras vadītāju kandidē. Ko lai sabiedrība vispār saprot un domā?

Kas tad šo visu labos, vai tie, kas to sabojājuši?
Andris
26. Maijs 2020 / 17:03
1
ATBILDĒT
Krimināllieta tiesai tika nodota 164 sējumos, un pie kriminālatbildības tiek sauktas 11 personas. Minēto lietu nebija iespējams sākt skatīt pēc būtības ne pirmajā tiesas sēdē 2019. gada 21. janvārī, ne arī daudzās nākamajās, jo atklājās, ka diviem no apsūdzētajiem nemaz nav izsniegts lēmuma par nodošanu tiesai tulkojums viņiem saprotamā valodā.

Vispār jau kopš 2013.gada no Kriminālprocesa likuma 413.panta ceturtās daļas tika izslēgts pienākums izsniegt rakstveida tulkojumu lēmumam par nodošanu tiesai, tā vietā rakstveidā tiek tulkota apsūdzība, bet lēmumu var iztulkot mutvārdos, tāpēc nav skaidrs, kur te kāds pārkāpums.
Normunds Šlitke
26. Maijs 2020 / 15:19
11
ATBILDĒT
Paldies kolēģim par rakstu un tam veltīto laiku! Ļoti noderīgs, it sevišķi tiem advokātiem, kuri (tāpat kā es) pamatā specializējas civillietās. Esmu nonācis pie līdzīgiem secinājumiem, kļūdaini secinot, ka tā ir vien sagadīšanās - teju par pusi no ~40 krimināllietām, kurās nodrošināju aizstāvību, varētu rakstīt līdzīgus analītiskus rakstus (tostarp, divās dubultslepkavības lietās, kā arī citās pietiekami nozīmīgās lietās).
Tā, piemēram, krimināllieta Nr. 06913792 (septiņpadsmit gadi bez virzības, par ko jau biju rakstījis JV), kriminālprocess Nr. 12130000512 (prokurores "pierakstījumi" apsūdzībai, lai apslēptu noilgumu, lieta visbeidzot izbeigta noilguma dēļ... piedzenot no "vainīgā" kaitējuma kompensāciju par labu valstij), vēl neizskatītā lieta kriminālprocesā Nr. 1514028809, kas atkal atrodas pirmajā instancē (persona tiek tiesāta par likuma interpretāciju pavadvēstulē izpildrakstam ZTI, turklāt šobrīd tiesību teorijā šāda likuma interpretācija tiek uzskatīta par pareizu...).
"Viņus tāpat notiesās" , manuprāt, pat nav visatļautība, bet sabiedrības postokupācijas traumatiskais sindroms, nevainīguma prezumpciju aizstājot ar "nav dūmu bez uguns" klauzulu, prasot "iekurt sārtus raganām (lasi maksātnespējas administratoriem, politiķiem, valsts amatpersonām, uzņēmējiem)".
Paldies tiesnešiem, kuri šādus spēles noteikumus noraida, tiesiskumu un likuma atrunu stādot augstāk par savām ērtībām, izpatīkot sabiedrības spiedienam.
visi numura raksti
Irēna Kucina
Skaidrojumi. Viedokļi
Satricinājums Eiropas Savienības tiesību telpā
Viktorija Soņeca
Skaidrojumi. Viedokļi
Vācijas Federālā Konstitucionālā tiesa met izaicinājumu EST – kurai pieder galavārds?
Aleksejs Dimitrovs
Viedoklis
Tiesu kari (kārtējā sezona)
Notikums
Saeima apstiprina amatā Augstākās tiesas priekšsēdētāju
Saeima 21. maijā par Augstākās tiesas priekšsēdētāju apstiprināja Aigaru Strupišu. Saskaņā ar Saeimas lēmumu A. Strupišs Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā stāsies no 16. jūnija. Pašreizējā Augstākās tiesas ...
Līna Kovalevska, Ivars Austers
Skaidrojumi. Viedokļi
Uzticēšanās tiesnešiem un sociālais cinisms
Raksta mērķis ir noskaidrot, vai pastāv saikne starp sociālo cinismu kā sociālo aksiomu kopu un uzticēšanos tiesnešiem. Diskusijas par uzticamību tiesai regulāri parādās plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos, un viens no ...
AUTORU KATALOGS