Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Tiesību politika

9. Jūnijs 2020 /Nr.23 (1133)

Par e-Saeimas jauno platformu un tās priekšrocībām
Dr. iur.
Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas priekšsēdētājas biedre 

Ņemot vērā valstī izziņoto ārkārtējo situāciju, arī Saeima pārgāja uz darbu ārkārtas režīmā. Kad marta beigās gandrīz visi Saeimas deputāti kā Covid-19 inficētas personas kontaktpersonas atradās pašizolācijā, tika meklēti risinājumi Saeimas turpmākai darba organizācijai ārkārtas situācijas apstākļos.

Kamēr tika izstrādāta e-Saeima, Saeima ieviesa pagaidu risinājumu, paredzot, ka katra Saeimas frakcija atrodas atsevišķā telpā, kas savstarpēji savienotas videokonferences formātā. Tādējādi nodrošinājām gan deputātu epidemioloģisko drošību, gan maksimāli saglabājām visu deputātu iesaisti lēmumu pieņemšanā un parlamentārās debates.

Pirmā Saeimas sēde, izmantojot jauno platformu, notika 26. maijā, un pusotras nedēļas laikā Saeima šādā formātā ir skatījusi jautājumus jau gandrīz desmit reizes.

Deputāti e-Saeimas videi var pieslēgties īpašā interneta vietnē, izmantojot drošu autentifikācijas līdzekli – e-parakstu. Katrs deputāts, uzņemoties deputāta pilnvaras, dod solījumu savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas, līdz ar to arī katrs deputāts ir atbildīgs gan par viņa rīcībā nodotā portatīvā datora izmantošanu, gan arī viņa atbildība ir ar lielu rūpību attiekties pret personas identifikācijas rīkiem un to izmantošanu.

Jaunais rīks e-Saeima ir moderns, 21. gadsimtam atbilstošs Saeimas darbam un specifiskajām procedūrām īpaši pielāgots tehnoloģiskais risinājums, kas sniedz iespēju Saeimas sēdes noturēt pilnībā attālināti, deputātiem atrodoties arī ārpus parlamenta telpām.

Lai arī šobrīd joprojām lielākā daļa deputātu turpina piedalīties attālinātajā Saeimas sēdē no Saeimas telpām, lai labāk apgūtu šo rīku un izmantotu Saeimas administrācijas sniegto tehnisko atbalstu, tomēr e-Saeima mums sniedz iespēju noturēt Saeimas sēdi, deputātiem neizejot no savām mājām. Tādējādi Saeimas darbā var tikt pilnībā ievēroti epidemioloģiskās drošības pasākumi, ja šāda nepieciešamība nākotnē rastos. Mums ir jāmācās no savas un citu pieredzes, un mēs nedrīkstam pieļaut, ka tiek paralizēts likumdevēja darbs.

Argumentējot par šādu Saeimas sēžu noturēšanas tiesiskumu, vēlos atsaukties uz Saeimas Juridiskā biroja atzinumu1 par Saeimas attālinātas sēdes norisi. Juridiskais birojs ir norādījis, ka Satversmes 15. pantā minētā, ka "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā", mērķis galvenokārt ir nodrošināt stabilu un paredzamu Saeimas un līdz ar to citu valsts institūciju darba organizāciju. Tāpat šī norma vērsta uz Saeimas lemtspējas nepārtrauktību, jo paredz iespēju Saeimas sēdes noturēt arī ārkārtas apstākļos, bet citā, neierastā vietā. Juridiskais birojs ir norādījis, ka šīs tiesību normas izstrādes laikā ar vārdiem "sanākt citā vietā" bija saprotama tikai deputātu fiziska sanākšana noteiktā vietā, tomēr Satversmē ietvertās normas ir tulkojamas atbilstoši to mērķim, laika garam un tehnoloģiskajām iespējām. Mūsdienu tehnoloģijas ir radījušas iespēju Saeimas sēdes noturēt arī tādā veidā, ka deputāti neatrodas vienā telpā, bet viens otru var dzirdēt un redzēt, kā arī nodrošināt balsojumu. Juridiskajam birojam nav šaubu, ka Satversmes 15. pants pieļauj iespēju Saeimas sēdes noturēt arī attālināti, izmantojot elektronisku sēdes vadības programmatūru.

Arī 2020. gada 23. marta Valsts prezidenta, likumdošanas varas, izpildvaras un tiesu varas īstenojošo valsts konstitucionālo orgānu vadītāju kopīgajā paziņojumā "Valsts konstitucionālo orgānu darbības pamatprincipi ārkārtējā situācijā" norādīts, ka Saeima turpina veikt likumdošanas darbu un īstenot parlamentāro kontroli pār Ministru kabineta darbību, nepieciešamības gadījumā izmantojot pieejamās iespējas attālinātai Saeimas darba organizācijai.2

Valsts prezidents mediju brīfingā pēc šīs kopsēdes akcentēja, ka Satversmes pamatprincipi ļauj nepieciešamības gadījumā Saeimas darbu turpināt attālināti, jo runa ir par ārkārtēju situāciju un absolūtu nepieciešamību, jo ir nepieciešams, lai Saeima turpinātu darbu. Valsts prezidents akcentēja, ka šāda situācija, protams, 1922. gadā, kad Satversme tika pieņemta, netika paredzēta, bet moderna Satversmes izpratne ļauj mērķus – valsts pastāvēšana, demokrātiskā iekārta un cilvēku aizsardzība – īstenot arī tādos ap­stākļos, kas mums ir jauni un nepieredzēti. Proti, Satversme tiek izprasta tādā veidā, lai valsts turpinātu pastāvēt, darboties un aizstāvēt savus iedzīvotājus.3

Tāpat Saeimas Juridiskais birojs savā atzinumā par Saeimas attālināto darbu ir norādījis, ka pat klātienē notiekošu sēžu norisē pieļauti atsevišķu Saeimas kārtības ruļļa normu pārkāpumi var nebūt nozīmīgi, vērtējot Saeimas pieņemto lēmumu tiesiskumu. Juridiskais birojs atzīmēja, ka, ja Saeimas attālinātas sēdes norisē netiktu nodrošinātas kādas Saeimas kārtības rullī ietvertas normas piemērošana, ciktāl to nav iespējams tehniski nodrošināt, ņemot vērā attālinātas sēdes īpatnības un ciktāl šādas normas neievērošana nevar ietekmēt Saeimas lēmumu pēc būtības, šāda situācija (piemēram, runa no tribīnes, nevis attiecīgā deputāta darba vietas) nebūtu uzskatāma par procesuālu pārkāpumu.

Kā papildus pluss ir e-Saeimas platformas funkcionalitāte, ērta un saprotama lietošana, kas ļauj daudz vairāk laika veltīt kvalitatīvām debatēm, nevis tehniskai balsošanas procedūrai vairāku minūšu garumā, kāda tā bija pagaidu risinājumā.

RAKSTA ATSAUCES /

1. Saeimas Juridiskā biroja 2020. gada 26. maija vēstule Nr. 622.13/1-14-13/30.

2. Valsts prezidenta 2020. gada 23. marta paziņojums Nr. 8. "Valsts konstitucionālo orgānu darbības pamatprincipi ārkārtējā situācijā". Latvijas Vēstnesis, 23.03.2020., Nr. 58A. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/313400-valsts-konstitucionalo-organu-darbibas-pamatprincipi-arkarteja-situacija

3. Valsts prezidenta mediju brīfings pēc konstitucionālo orgānu neklātienes tikšanās. Pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=8wX7jbBJDLU

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Lībiņa-Egnere I. Par e-Saeimas jauno platformu un tās priekšrocībām. Jurista Vārds, 09.06.2020., Nr. 23 (1133), 5.-6.lpp.
6
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Intervija
Būt par ģenerālprokuroru var iemācīties tikai praksē
Pēc mēneša, 12. jūlijā, Ēriks Kalnmeiers atstās ne vien ģenerālprokurora amatu, bet arī darbu prokuratūrā, kur aizvadīti 26 gadi. Desmit no tiem bijuši institūcijas augstākās vadības amatā, kurā iecelts drīz pēc pirmās ...
Jānis Ilsteris, Juris Juriss, Uvis Kozlovskis, Gunārs Kūtris, Armīns Meisters, Alēns Mickevičs, Aldis Pundurs, Juris Stukāns
Tiesību politika
Kā prokuratūras nākotni redz ģenerālprokurora amata pretendenti
Sakarā ar to, ka pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11. jūlijā, Tieslietu padome 2020. gada 3. aprīlī izsludināja ģenerālprokurora amata konkursu, uz kuru pieteicās astoņi kandidāti. Saskaņā ...
Jānis Pleps
Informācija
Latvijas diplomātijas pirmo gadsimtu lasot...
Leta, Saeima
Tiesību politika
Parlamenta sēdes tagad var noturēt attālināti: izstrādāts e-Saeimas digitālais rīks
Saeima ir viens no pirmajiem parlamentiem pasaulē, kas ir gatavs Covid-19 izraisītās krīzes laikā strādāt pilnībā attālināti. Pateicoties jaunajam e-Saeimas rīkam, parlamenta sēdes tagad var noturēt attālināti, deputātiem uzturoties ...
Toms Bordāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Pierādījumu iegūšana un pierādīšana ASV civilprocesā (salīdzināmās tiesības)
AUTORU KATALOGS