Sakarā ar to, ka pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11. jūlijā, Tieslietu padome 2020. gada 3. aprīlī izsludināja ģenerālprokurora amata konkursu, uz kuru pieteicās astoņi kandidāti.
Saskaņā ar likuma un konkursa nolikuma prasībām kandidātus vispirms izvērtēja Satversmes aizsardzības birojs (SAB), par visiem astoņiem sniedzot pozitīvu slēdzienu. Tikai pēc tam, 3. jūnijā, Augstākās tiesas mājaslapā sabiedrībai tika dota iespēja iepazīt kandidātu iesniegtās koncepcijas par prokuratūras attīstības iespējām.
Pēc SAB pozitīvā atzinuma par amata kandidātiem arī Tieslietu padome varēja sākt apspriest kandidātus. Pagājušās nedēļas beigās tika paziņots, ka kandidātu vērtēšana paredzēta divu dienu garumā – 8. un 9. jūnijā. Līdz ar to ir iespējams, ka šī žurnāla iznākšanas dienā jau kļūs zināms tā kandidāta vārds, kas tiks virzīts Saeimas apstiprināšanai.
Kā informē Tieslietu padome, visu kandidātu iesniegtie dokumenti apliecina pretendentu atbilstību Prokuratūras likuma 36. pantā izvirzītajām prasībām, t.i., vecuma, pilsonības, izglītības, darba stāža u.c. prasībām. Visi pretendenti saņēmuši pozitīvu SAB atzinumu par atbilstību likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajām prasībām speciālās atļaujas saņemšanai pieejai valsts noslēpumam.
Tieslietu padome 8. un 9. jūnijā uzklausīs visus ģenerālprokurora amata kandidātus (sakarā ar Covid-19 izraisīto ārkārtējo situāciju sēde notiks attālināti). Saeimai iecelšanai ģenerālprokurora amatā tiks virzīts kandidāts, kurš būs saņēmis Tieslietu padomes locekļu balsu vairākumu.
Uz ģenerālprokurora amatu kandidēt pieteikušies astoņi pretendenti, no tiem pieci ir prokurori:
• Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters,
• Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Dr. iur. Juris Juriss,
• Ģenerālprokuratūras Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas prokurors Jānis Ilsteris,
• Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs,
• Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Uvis Kozlovskis.
Starp kandidātiem ir arī:
• Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Dr. iur. Juris Stukāns,
• LU Juridiskās fakultātes lektors, iepriekš – Satversmes tiesas priekšsēdētājs un Saeimas deputāts Gunārs Kūtris,
• zvērināts advokāts, iepriekš prokurors Dr. iur. Aldis Pundurs.
"Jurista Vārds" piedāvā lasītājiem iepazīties ar izvilkumiem no ģenerālprokurora amata konkursa kandidātu koncepcijām. Izvilkumi izvietoti kandidātu uzvārdu alfabētiskā secībā. Tā kā koncepcijas ir ļoti dažāda garuma, īsākās tiek publicētas gandrīz pilnībā, savukārt garākās ir īsinātas vairāk, atstājot tikai būtiskākos pieturas punktus, kas atspoguļo kandidātu ieceres.
Pilns šo koncepciju teksts publicēts Augstākās tiesas mājaslapas sadaļā "Tieslietu padome / Amatu kandidātu koncepcijas", kā arī pieejams portālā lvportals.lv.
JĀNIS ILSTERIS
Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas prokurors
Prokuratūras neatkarības stiprināšana
Prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu [..]. Eiropas valstu lielākā daļa tomēr ar konstitūciju nosaka un nodrošina prokuratūras kā tiesu varas institūcijas esamību un neatkarību. Politiskie notikumi, kas notiek tepat Eiropā – Čehijā, Polijā, Ungārijā un Rumānijā, tiek raksturoti tā, ka jaunie autokrāti Centrāleiropā izcīnīto demokrātiju pārvērš apspiešanas ierocī. Institūcijas, kam vajadzētu būt neatkarīgām (tai skaitā tiesas un prokuratūras), kļuvušas par politiskās kontroles instrumentiem. [..] prokuratūrai jāatbilst neatkarības prasībai, ka ir jāpastāv normatīviem un organizatoriskiem noteikumiem, ar kuriem būtu iespējams nodrošināt, ka nav nekāda riska prokuratūrai tikt pakļautai tostarp konkrētiem izpildvaras norādījumiem.
Sabiedrības uzticības Prokuratūrai celšana
[..] ir jāattīstās arī pašas institūcijas izpratnei par lielāku atbildības sajūtu pret saviem pienākumiem, kas savukārt paaugstinātu sabiedrības uzticības indeksu. [..] Prokuratūras uzdevums ir censties sniegt viedokli vai interviju par noteikto aktualitāti savlaikus un primāri, nevis kā atbildi uz kādu publikāciju, ko daudzi uztver kā "attaisnošanos". Šāda veida komunikācija veicinās sabiedrības ieinteresētību par Prokuratūras darbību un jau secīgi un atbilstoši tam sabiedrībā paaugstināsies uzticība pret Prokuratūru. [..]
Tiesvedības ilguma samazināšana tiesās
[..] jau šobrīd ar spēkā esošām KPL normām arī var veicināt kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, bet jautājums ir, vai prokurori piemēro tiesību normas formāli vai atbilstoši kontinentālās Eiropas tiesību saimei imanentajai juridiskajai metodei. [..] neatkarīgi no tā, vai tiks pieņemti grozījumi KPL, ģenerālprokuroram būtu jānodrošina, lai tiktu izstrādātas vadlīnijas prokuroriem KPL normu piemērošanā attiecībā uz iespējām veicināt kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā (aktīvāka prokurora pozīcija tiesā par valsts aizstāvja nodrošināšanu, par noteiktu procesuālo sankciju piemērošanu necieņai pret tiesu, vērst tiesas uzmanību par jautājumu noņemšanu no apspriešanas, ja tie neattiecas uz lietu vai atkārtojas utt.). [..]
Uzraudzības nodrošināšana pirmstiesas izmeklēšanā
[.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes