ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Jūnijs 2020 /Nr.24/25 (1134/1135)

Centrālo iestāžu loma vecāku atbildības risināšanā starptautiskās sadarbības ietvaros
Baiba Jugane-Lintere
Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta direktore 
Līva Upena
Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta juriste 

Pēdējos gadu desmitos daudzi Latvijas valstspiederīgie ir ieguvuši pastāvīgu dzīvesvietu citās valstīs, visbiežāk Eiropas Savienības (turpmāk – ES) vai Eiropas Ekonomiskās zonas (turpmāk – EEZ) valstīs, jau sākotnēji pārceļoties ar ģimeni un bērniem vai izveidojot ģimeni jaunās dzīvesvietas valstī. Diemžēl vietējo likumu nezināšana, kulturālās atšķirības, atbalsta personu trūkums, intensīvi darba apstākļi vai visi faktori kopā var izraisīt krīzes situācijas ģimenē, kuru risināšanā iesaistās vietējās pašvaldības bērnu tiesību aizsardzības iestādes, kas pārsvarā ir sociālie dienesti.

Bērnu tiesību aizsardzības likumi un arī sabiedrībā iesakņojušās paražas un tradīcijas bērnu aprūpē var krasi atšķirties pat dažādu ES dalībvalstu starpā.

Ir dažādi iemesli, kādēļ Latvijas valstspiederīgie nonāk ārvalstu sociālo dienestu redzeslokā – kā, piemēram, bērnu pamešana novārtā, vardarbība ģimenē, vecāku alkohola vai narkotisko vielu atkarības problēmas, taču ir arī gadījumi, kad iemesls var būt viens zilums uz bērna ķermeņa, kuru pamanījusi bērnudārza audzinātāja, un tas, ka bērns teicis, ka viens no vecākiem esot iesitis.

Tieslietu ministrijā (turpmāk – ministrija) katru gadu tiek ierosinātas ap 60–70 jaunas lietas, kur Latvijas valsts­piederīgie ir nonākuši ārvalstu sociālo dienestu redzeslokā. Statistika diemžēl ir nemainīga (ar atsevišķiem izņēmumiem), un šāda rakstura lietās izmaiņas ir vērojamas tikai pie sadarbības valstīm, kur, piemēram, laika posmā no 2015. gada līdz 2020. gadam papildus biežākai sadarbībai ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, Īrijas Republiku, Vācijas Federatīvo Republiku un Norvēģijas Karalisti, pievienojās arī tādas valstis kā Somijas un Lietuvas Republikas, arī Nīderlandes Karaliste.

Neskatoties uz lietu skaita nemainīgumu, ministrija ir veikusi vairākus pasākumus ar mērķi veicināt ģimeņu izpratni par bērnu tiesību ievērošanu, jo īpaši pārceļoties uz dzīvi citā valstī. Tā, piemēram, no 2015. līdz 2019. gadam ministrija izstrādāja vadlīnijas par bērnu tiesību aizsardzību Apvienotajā Karalistē, Norvēģijā, Īrijā un Vācijā (auditorija – ģimenes, kuras rezidē minētajās valstīs); nos

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Veronika Krūmiņa, Kristīne Zemīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesvedību mijiedarbība bērnu tiesību aizsardzības strīdos
Vecāku savstarpējie no ģimenes tiesībām izrietošie strīdi pamatā tiek risināti civiltiesiskā kārtībā. Taču ir atsevišķi ģimenes tiesību aspekti, kas tiek risināti arī administratīvajā procesā. Visbiežāk tie ir strīdi ...
Ilona Kronberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā uzlabot bērnu tiesību aizsardzību Latvijā
No 2019. gada 18. jūlija Latvijā ir strādājusi darba grupa bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidei. Pēdējā gada laikā autore ir aktīvi līdzdarbojusies šajā darba grupā un izdarījusi vairākus secinājumus gan par virzieniem, ...
Līga Blūmiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Rīkojums par bērna atgriešanu – starptautisks instruments vecāku tiesību un bērnu interešu īstenošanai
Raksta mērķis ir sniegt ieskatu Latvijas tiesu nostājā, izlemjot pieteikumus par bērna prettiesisku pārvietošanu pār Latvijas robežu. Apkopojums veidots žurnāla "Jurista Vārds" tematiskajam laidienam par bērnu tiesībām vecāku ...
Māris Vainovskis, Laura Medne, Beatrise Bitāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārrobežu lietas par bērnu prettiesisku pārvietošanu vai aizturēšanu: aktuālie prakses jautājumi
Agnese Svilpe
Skaidrojumi. Viedokļi
Bērnu pārrobežu prettiesiskas pārvietošanas vai aizturēšanas civiltiesiskie aspekti
AUTORU KATALOGS