ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Jūnijs 2020 /Nr.24/25 (1134/1135)

Mediācija – viens no ģimenes strīdu risināšanas līdzekļiem
Evija Timpare
Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta juriste 

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pants nosaka, ka "ikvienam ir tiesības uz taisnīgu un atklātu lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos". Uz tiesvedības savlaicīgumu kā mērķi, kas tiesām jāsasniedz, un kā vienu no būtiskiem tiesiskuma elementiem ir norādījuši arī Eiropas Padomes Komitejas tiesu efektivitātei (turpmāk – CEPEJ) eksperti 2018.  gadā Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta "Justīcija attīstībai" ietvaros veiktā Latvijas tieslietu sistēmas novērtējumā.

Lai gan situāciju Latvijā attiecībā uz tiesu noslogotību un tiesvedību garumu kopumā CEPEJ eksperti novērtējuši kā labu un atbilstošu, vienlaikus kā viens no rīkiem, kura virzienā eksperti ieteikuši raudzīties tiesu sistēmas efektivitātes uzlabošanai, ir pirmstiesas vienošanās, agrīnas vienošanās, mediācijas un samierināšanas veicināšana.

Jau vairākus gadus viena no Tieslietu ministrijas prioritātēm ir mediācijas kā mūsdienīgas ārpustiesas strīdu risināšanas metodes izmantošanas veicināšana.

Uz mediāciju Tieslietu ministrija raugās ne vien kā uz atbilstošu un mūsdienīgu ceļu, kādā risināt konfliktus, bet arī kā uz instrumentu, lai mazinātu tiesu noslodzi un veicinātu tiesvedību pabeigšanu īsākos termiņos. Gadījumos, kad konflikts skar pušu attiecības (piemēram, ģimenes lietās vai lietās, kas skar nepilngadīgu bērnu intereses), konflikta atrisināšana tieši ar mediācijas palīdzību abpusēja dialoga ceļā, nevis ar autoritatīvu tiesas lēmumu var būt pušu interesēm labvēlīgāka un mazināt risku konflikta turpināšanai arī pēc strīda izskatīšanas tiesā. Turklāt konflikta atrisināšana caur mediāciju pusēm var būt ātrāka un lētāka nekā tiesvedība vairākās instancēs.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Veronika Krūmiņa, Kristīne Zemīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesvedību mijiedarbība bērnu tiesību aizsardzības strīdos
Vecāku savstarpējie no ģimenes tiesībām izrietošie strīdi pamatā tiek risināti civiltiesiskā kārtībā. Taču ir atsevišķi ģimenes tiesību aspekti, kas tiek risināti arī administratīvajā procesā. Visbiežāk tie ir strīdi ...
Ilona Kronberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā uzlabot bērnu tiesību aizsardzību Latvijā
No 2019. gada 18. jūlija Latvijā ir strādājusi darba grupa bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidei. Pēdējā gada laikā autore ir aktīvi līdzdarbojusies šajā darba grupā un izdarījusi vairākus secinājumus gan par virzieniem, ...
Baiba Jugane-Lintere, Līva Upena
Skaidrojumi. Viedokļi
Centrālo iestāžu loma vecāku atbildības risināšanā starptautiskās sadarbības ietvaros
Pēdējos gadu desmitos daudzi Latvijas valstspiederīgie ir ieguvuši pastāvīgu dzīvesvietu citās valstīs, visbiežāk Eiropas Savienības (turpmāk – ES) vai Eiropas Ekonomiskās zonas (turpmāk – EEZ) valstīs, jau sākotnēji ...
Līga Blūmiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Rīkojums par bērna atgriešanu – starptautisks instruments vecāku tiesību un bērnu interešu īstenošanai
Raksta mērķis ir sniegt ieskatu Latvijas tiesu nostājā, izlemjot pieteikumus par bērna prettiesisku pārvietošanu pār Latvijas robežu. Apkopojums veidots žurnāla "Jurista Vārds" tematiskajam laidienam par bērnu tiesībām vecāku ...
Māris Vainovskis, Laura Medne, Beatrise Bitāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārrobežu lietas par bērnu prettiesisku pārvietošanu vai aizturēšanu: aktuālie prakses jautājumi
AUTORU KATALOGS