Pirms dažām nedēļām, 6. jūlijā, stājās spēkā kopskaitā jau 37. grozījumi Kriminālprocesa likumā un 64. grozījumi Krimināllikumā, kuri, kā lasāms šī žurnāla slejās, šoreiz atstāj ietekmi arī uz kriminālprocesa piemērošanu un normu izpratni. Tas nozīmē, ka krimināltiesiskās jomas teorētiķiem un praktiķiem tieši tik daudz reižu ir bijis jāpielāgojas jaunam regulējumam. Šoreiz tas būs īpaši liels izaicinājums vairāku apsvērumu dēļ.
Pirmkārt, šie grozījumi, kuru tiesībpolitiskais mērķis ir sekmēt kriminālprocesu ātrāku un efektīvāku izmeklēšanu un iztiesāšanu, tiek uzskatīti par būtiskiem, bet vienlaikus bez ievērības nevar atstāt faktu, ka daļa jauninājumu tiek vērtēta neviennozīmīgi. Par atsevišķiem jautājumiem izskanējušie viedokļi ir pat krasi pretēji. Vispārīgi runājot, uzskatu atšķirības un viedokļu dažādība, protams, ir loģiska demokrātiskas tiesiskas valsts parādība, taču, kā zināms, tiesību piemērošanu tā nemaz neatvieglo.
Otrkārt, ir veiktas izmaiņas gandrīz 80 Kriminālprocesa likuma pantos, un tas nav maz pat 914 pantu apjomīgam likumam. Uz grozījumu mērogu norāda arī šis "Jurista Vārda" izdevums, kurā sniegts tikai "pārskats" par būtiskākajiem jauninājumiem, kas tāpat prasa daudz vairāk par viena ierindas žurnāla apjomu. Divas no šī izdevuma autorēm – LU Juridiskās fakultātes profesores Ārija Meikališa un Kristīne Strada-Rozenberga – sava raksta ievadā norādījušas, ka tajā sniegts īss komentārs par, viņuprāt, svarīgākajiem grozījumiem. Sākotnēji, saņemot sūtījumu, tas šķita pat mazliet ķecerīgi – ja vienā žurnāla lappusē satilpst nedaudz virs 5000 rakstu zīmēm, tad autoru materiālā tādu bija aptuveni 160 000, turklāt ar atrunu, ka tas ir viedoklis tikai par svarīgākajiem grozījumiem. Par īsu komentāru to grūti nosaukt! Taču, izlasot šo rakstu, top skaidrs, ka autores patiesi vēl ir centušās būt lakoniskas, un viņu raksts iepretim veikto grozījumu apjomam un tvērumam pamatoti ir uzskatāms par īsu komentāru. Tajā gan ir norādes uz vairākiem jautājumiem, kuri prasītu padziļinātu pētījumu vai izvērstu apskatu.
Lai gan jaunā kārtība ir spēkā vien pāris nedēļas, profesores, kuras nešaubīgi ir autoritātes kriminālprocesa tiesībās un labi apzinās, ko saka, jau piedāvā grozīt dažus grozījumus, turklāt atsevišķus no tiem pat steidzami. Tas pamatā attiecināts uz pilnveidojumiem, kuriem, autoru vērtējumā, pietrūcis sistēmiska izvērtējuma. Tāpēc pamatoti prognozējams, ka diskusijas par jauno regulējumu noteikti neaprobežosies tikai ar līdzšinējo domapmaiņu likumprojektu izstrādes gaitā, kas jau norisinājusies gan Saeimā, gan arī vairākās "Jurista Vārda" publikācijās un citos forumos.
Neformālas atsauksmes par jauno kārtību, jo īpaši no aizstāvības puses, liek uzskatīt, ka domstarpības jaunā regulējuma piemērošanā ir teju neizbēgamas. Taču nedrīkst aizmirst, ka neatkarīgi no uzskatiem šis likums bija jāpiemēro jau vakar un būs jāpiemēro arī rīt, bet, ja likumam ir defekts, pastāv noteikta procedūra, kā to risināt. Tādēļ šobrīd visiem iesaistītajiem ir svarīgi nevis pretdarboties, bet sadarboties vismaz tādā mērā, lai iespējami efektīvāk un pilnīgāk tomēr tiektos uz Kriminālprocesa likuma mērķa sasniegšanu.
Viens no tā priekšnoteikumiem ir visu iesaistīto vienota (vismaz pietuvināta) izpratne par normu tvērumu un mērķi. Tādēļ nolūkā tiesību piemērotājiem dot šo atspēriena balstu šajā izdevumā jaunā kārtība izsijāta ne tikai caur tiesību doktrīnas sietu, bet savu skatījumu pauž arī likumdevēja pārstāvis Dr. iur. Andrejs Judins. Viņš, būdams Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs, konkrēto likumprojektu izstrādes procesā un grozījumu virzībā parlamentā ir bijis cieši klāt un labi pārzina jaunās kārtības būtību un kontekstu. Tāpēc cerams, ka šajā numurā publicētā informācija kopumā tiesību piemērotājiem palīdzēs gan pilnīgāk izprast jauno kārtību, gan arī pieņemt pārdomātus un kriminālprocesa mērķim atbilstošus lēmumus.
