ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

4. Augusts 2020 /Nr.31 (1141)

Nesamaksāto nodokļu legalizēšana
5 komentāri
Dr. iur.
Jānis Baumanis
Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes asoc. prof. p.i. 

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana ir viens no kaitīgākajiem ekonomiskajiem noziegumiem. Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumā par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu norādīts, ka "noziedzīgi iegūto naudas līdzekļu plūsmas, veicot naudas līdzekļu pārskaitījumus, var kaitēt finanšu sektora stabilitātei un reputācijai un apdraudēt Savienības iekšējo tirgu [..]; organizētās noziedzības izplatīšanās, korupcija un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana nopietni apdraud pilsoņu un patērētāju drošību, pārvietošanās brīvību, uzņēmumu aizsardzību, brīvu un godīgu konkurences darbību, nepieciešamību nepieļaut nelikumīgu finanšu līdzekļu un likumīgā uzņēmējdarbības cikla izkropļošanas dēļ iegūtu līdzekļu uzkrājumus un demokrātijas pamatprincipus, uz kuriem balstās Eiropas Savienība un dalībvalstis; tā kā šo parādību apkarošanai nepieciešama stingra politiskā griba visos līmeņos".1 Jāatzīst, ka tas nav pilns ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu apdraudēto interešu uzskaitījums.

Apzinoties šo lielo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas kaitīgumu, autors rakstā pievērsis uzmanību tiesu praksē esošajās lietās visbiežāk sastopamajam šā nodarījuma izpausmes veidam, proti, Krimināllikuma 218. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma rezultātā iegūtu līdzekļu legalizēšanai jeb nesamaksāto nodokļu legalizēšanai.

 

Ar nesamaksāto nodokļu "pašlegalizēšanu" saistītais tiesiskais regulējums

2019. gada 3. jūlijā spēkā stājās 2019. gada 6. jūnija likums "Grozījumi Krimināllikumā", ar kuru tika ieviestas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1673 (2018. gada 23. oktobris) par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām (turpmāk – Direktīva).

Būtiskākā Direktīvas prasība, kas iepriekš neizrietēja ne no viena starptautiskā normatīvā akta, ir kriminalizēt predikatīvā nodarījuma izdarītāja veikto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu (turpmāk – "pašlegalizēšana"). Proti, Direktīvas 3. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā vispirms tiek norādīts, ka dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka turpmāk minētā rīcība, ja tā izdarīta ar nodomu, ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums:

a) īpašuma pārveidošana vai nodošana, zinot, ka šāds īpašums ir iegūts noziedzīgā darbībā, lai slēptu vai maskētu īpašuma nelikumīgo izcelsmi vai lai palīdzētu jebkurai personai, kas ir iesaistīta šādas darbības izdarīšanā, izvairīties no minētās personas rīcības juridiskajām sekām;

b) īpašuma patiesās būtības, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, tiesību uz to slēpšana vai maskēšana vai īpašuma piederības slēpšana vai maskēšana, zinot, ka šāds īpašums iegūts noziedzīgā darbībā.

Tad Direktīvas 3. panta 5. punktā norādīts, ka dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētā rīcība ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums, ja to ir izdarījušas personas, kas veikušas noziedzīgo darbību, kurā iegūts īpašums, vai bijušas tajā iesaistītas.2

Visi iepriekšējie starptautiskie normatīvie akti, kas ir saistoši Latvijai, "pašlegalizēšanas" kriminalizāciju atstāja dalībvalstu ziņā. Piemēram, 2005. gada 16. maija Eiropas Padomes konvencijā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju, norādot 9.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Krimināllikums  
komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Mārtiņš
13. Augusts 2020 / 13:24
0
ATBILDĒT
Paldies par rakstu!
Kā Jūs vērtētu situācijas, kurās iespējams pierādīt, ka nodoklis, kas bija jāmaksā valstij, jau pirms nodokļa samaksas termiņa jau ir nepamatoti pārskaitīts uz kāda cita kontu, vai naudas līdzekļi izņemti un skaidrā naudā veikti norēķini par patiesā uzņēmuma vadītāja privātiem pirkumiem, veikti norēķini par automašīnas iegādi u.c., slēpjot patieso saistību ar uzņēmumu. Faktiski jau KL 218.p.2.d. paredzētā noziedzīgā nodarījuma pabeigšanas moments ir iestājies ar brīdi, kad nauda ir atstājusi uzņēmumu un vēl PVN deklarācija nav iesniegta un pienākums maksāt nodokli nav iestājies. Vai šādā gadījumā būtu pareizi uzskatīt, ka noziedzīgs nodarījums jau ir pabeigts ar naudas ,,aizplūšanas" brīdi no uzņēmuma, ja objektīvās puses pazīmes liecina, ka uzņēmums nemaz noteiktajā termiņā nebija plānojis veikt nodokļu nomaksu un iestājoties termiņam to nemaz neveica?! Kā ir ar KL 218.p.2.d. pabeigšanas momentu, vai ir ,,akmenī kalts", ka tas tiek pabeigts tikai tad kad iestājās termiņš?! Jautājumi retoriski!
Igors Gerasimins
12. Augusts 2020 / 21:17
0
ATBILDĒT
Paldies, autoram Jānim Baumanim par interesanto rakstu.
Manā skatījumā ir laiks arī Latvijas krimināltiesību doktrīnā attīstīt jautājumu par [predikatīvā] noziedzīgā nodarījuma juridisko un faktisko pabeigtību.
Jānis Baumanis
7. Augusts 2020 / 12:19
0
ATBILDĒT
Jāatzīmē, ka teorētiski pastāv vēl viens situācijas, kurā tiek uzsāktas ar legalizēšanu saistītās darbības, pirms predikatīvā nodarījuma pebeigšanas (respektīvi, pirms pirmās predikatīvā nodarījuma "epizodes" pabeigšanas), novērtējums: maksājumus par fiktīviem darījumiem, ja objektīvo un subjektīvo pazīmju klāsts tam atbilst, var atzīt par nodarījumu, kas paredzēts KL 15.p.3.d. un 195.p. Tādējādi, pabeidzot predikatīvo nodarījumu, KL 195.p. paredzētais nodarījums pāriet pabeigta nodarījuma stadijā.
Jānis Baumanis
7. Augusts 2020 / 09:36
0
ATBILDĒT
M.Lejas pozīcija, kā redzams, neatšķiras no tās, kuru paužu es rakstā. Neliela problēma ir ar tiem gadījumiem, kad vēl pirmā mantas noziedzīgās iegūšanas "epizode" nav pabeigta, bet persona jau veic naudas pārskaitījumus par fiktīviem darījumiem, lai pamatotu darījumu esību. Šādos gadījumos es uzskatu, ka legalizēšana vēl netiek uzsākta, jo manta vēl nav iegūta. Vēlāk iegūstot noziedzīgo mantu un atkārtoti veicot šīs darbības, jau būs legalizēšana. Turklāt, ņemot vērā, ka noziedzīgi iegūta nauda jau ir saplūdināta ar legālo, vairs arī nav svarīgi, vai pārskatītā nauda ir tiešī tā, kuru persona ieguva no nesamaksātajiem nodokļiem. Svarīgi ir tikai KL 195.panta sastāva esība kontekstā ar naudas summu, kas atbilst noziedzīgi iegūtās naudas summas apmēram.
Būtu ļoti lietderīgi, ja M.Lejas kungs publicētu to materiālu, kuru prezentēja Tiesnešu mācību centrā. Vismaz tās idejas, kas tiek paustas komentārā.
Māris Leja
7. Augusts 2020 / 08:23
0
ATBILDĒT
Manā skatījumā rakstā ieskicēto problēmu par prasību, ka predikatīvam noziedzīgam nodarījumam ir jābūt pabeigtam pirms KL 195.p. sastāva realizācijas un no šīs prasības izrietošās šaubas par iespēju ievērot Direktīvas prasības, iespējams atrisināt nošķirot predikatīvā noziedzīgā nodarījuma juridisko pabeigšanu no mantas noziedzīgās iegūšanas kā tādas.
KL 195.panta pazīme ir noziedzīgi iegūta manta. Ne visos gadījumos tas nozīmē, ka predikatīvajam noz. nod. juridiskā nozīmē jābūt pabeigtam.
Jautājums par to, kad konkrētais noziedzīgais nodarījums uzskatāms par pabeigtu juridiskā nozīmē, ir būtiski atkarīgs no konkrētā noziedzīgā nodarījuma uzbūves īpatnībām. Līdz ar to šis moments dažkārt var nesakrist ar brīdi, kad manta (noziedzīgi) iegūta faktiski. Īpaši uzskatāmi tas atklājas gadījumos, kad ar vienotu nodomu izdarīta turpināta noziedzīga nodarījuma ceļā ilgstošā laika periodā pa daļām tiek iegūta manta (nauda) noteiktā apmērā. Šādos gadījumos ar atsevišķām darbībām pa daļām tiek iegūta manta, kas pilnīgi nonāk vainīgās personas rīcībā, lai gan juridiski noziedzīgais nodarījums būs uzskatāms par pabeigtu tikai tad, kad tiks pabeigta pēdējā noziedzīgā darbība, kuru aptver vienots nodoms.
Tas ļauj izdarīt secinājumu, ka par noziedzīgi iegūtu mantu KL 195.panta izpratnē var uzskatīt tādu mantu, kas nonākusi vainīgās personas rīcībā noziedzīgā ceļā, ar kuru tā var rīkoties pēc saviem ieskaitiem, neatkarīgi no tā, vai juridiski attiecīgais noziedzīgais nodarījums ir pabeigts.
Šādu viedokli apstiprina arī viens no Vācijas tiesu nolēmumiem: izšķiroši ir tikai tas, ka priekšmeti iegūti noziedzīgi. Piemērojot naudas atmazgāšanas pantu, predikatīvā noziedzīgā nodarījuma juridiskajam vai faktiskajam pabeigšanas momentam nav nozīmes (auf eine Vollendung oder gar Beendigung der Vortat kommt es nicht an – vācu val.). Nav izšķiroša arī laika atstarpe starp predikatīvo noziedzīgo nodarījumu un naudas atmazgāšanu, bet gan vienīgi tas, vai predikatīvais noziedzīgais nodarījums un naudas atmazgāšana attiecas uz vienu un to pašu priekšmetu Vācijas Federālās Augstākās tiesas lieta: Urteil vom 20. September 2000, 5 StR 252/00, 9.rdk. Pieejama: http://www.hrr-strafrecht.de/hrr/5/00/5-252-00.php3
Šādu pozīciju esmu paudis arī Latvijas Tiesnešu mācību centrā.
visi numura raksti
Elīna Liepniece
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārrobežu mantojuma lietu vešana pie Latvijas notāra
Eiropas Komisijas ir norādījusi, ka ik gadu aptuveni 9–10 % jeb 450 000 no visām mantojuma lietām ir lietas ar pārrobežu elementu, kuru kopējā kapitāla vērtība ir aptuveni 120 miljardi eiro.1 Tā kā pārrobežu mantojuma lietu skaits ...
Jurista Vārds
Informācija
Cik pelna un kādā nodokļu režīmā darbojas juridisko pakalpojumu sniedzēji
1 komentāri
Mareks Reders
Skaidrojumi. Viedokļi
Autortiesību uz pasūtītu datorprogrammu saglabāšanas iespējas
Datorprogrammu eksports no Latvijas kopš 2000. gada ir palielinājies 25 reizes1 un 2020. gadā var sasniegt vienu miljardu eiro. Latvijā nav radīta neviena līdzvērtīgi atpazīstama datorprogramma kā Igaunijā radītā datorprogramma Skype, ...
Inga Švarca
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārejas perioda taisnīguma mehānismi demokrātiskā Latvijā
1 komentāri
Natālija Knipše
Juridiskā darba tirgus
Natālija Knipše
AUTORU KATALOGS