ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

11. Augusts 2020 /Nr.32 (1142)

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai likumā noteiktie mērķi un to iespējamā pilnveidošana
Mg. iur.
Kārlis Piģēns
SPRK Enerģētikas departamenta Integrācijas nodaļas vecākais eksperts, RSU doktorants, "RISEBA" vieslektors 
Dr. oec., bac. iur.
Rota Šņuka
SPRK padomes locekle 

Valsts ir politiska organizācija, ar kuru tiek realizēta sabiedrības vispārobligāta vadīšana, pastāvošās iekārtas saglabāšana; zeme, teritorija, kurā pastāv šāda organizācija.1 Lai jebkura valsts varētu pastāvēt, to ir nepieciešams vadīt un valstī ir nepieciešama profesionāla un kvalificēta valsts pārvalde.

Valsts pārvaldes mērķis ir ieviest kolektīvās vēlmes racionāli, efektīvi un likumīgi. Valsts pārvalde, izmantojot dažādu pārvaldes līmeņu iestādes un organizācijas, pārvērš kolektīvās vēlmes rīcībpolitikās un publiskajos pakalpojumos.2

Šajā rakstā tiks apskatīta Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK, turpmāk – Regulators) darbība tās mērķu un pamatprincipu tvērumā.

Kas ir Regulators?

Regulators ir institucionāli un funkcionāli neatkarīgs, pilntiesīgs, autonoms publisko tiesību subjekts, kas likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" (turpmāk – Likums) un citos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros nodrošina sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu regulējamajās nozarēs.

Regulators ir iestāde, kas ar likumu spēku ir pilnvarota izmantot juridiskus instrumentus politikas mērķu sasniegšanai, uzliekot pienākumus vai apgrūtinājumus ar tādām darbībām kā licencēšana, atļauju izsniegšana, akreditācija, (tarifu) apstiprināšana, pārbaužu veikšana un visbeidzot lēmumu izpildes nodrošināšana. Regulators politikas mērķu sasniegšanai var izmantot citus papildinošus rīkus, tādus kā informācijas kampaņas. Bet tieši kontroles īstenošana, izmantojot juridiskas pilnvaras, padara lēmumu pieņemšanas procesu un pārvaldību svarīgu.3

Enerģētikas nozare, ņemot vērā tās būtisko ietekmi uz valstu tautsaimniecībām, kā arī enerģētikas nozares ģeopolitisko nozīmīgumu, ir vitāli svarīga. Tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 4. pantu enerģētika ir viena no jomām, kur Eiropas Savienībai (turpmāk – ES) un dalībvalstij ir dalīta kompetence,4 ES tiesiskajā regulējumā tiek atrunātas prasības ļoti detalizētā pakāpē, t.sk. attiecībā uz pakalpojumu regulatīviem jautājumiem, ja tie skar ES vienoto tirgu.

 

Regulatora mērķis, tā sastāvdaļas

Regulatora mērķis ir noteikts Likumā, proti, nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām, kā arī veicināt attīstību un ekonomiski pamatotu konkurenci regulējamās nozarēs [..].

Detalizētāk aplūkojot Regulatora mērķi, var identificēt trīs galvenos elementus, proti, sabiedriskais pakalpojums, lietotājs, kas saņem šo sabiedrisko pakalpojumu, un regulējamās nozares attīstība. Tas nozīmē, ka, regulējot pakalpojumu konkrētā sektorā, būtu jāvērtē visu šo elementu mijiedarbība. Turpmākā analīzē šajā rakstā uzsvars tiks likts tieši uz enerģētikas sektoru.

Enerģijas lietotāji

Regulatora mērķa definēšanā vissvarīgākā nozīme ir lietotājiem. Enerģijas lietotāji ir "gan juridiskas, gan fiziskas personas, kas no energoapgādes komersantiem pērk un savām vajadzībām patērē konkrētā veida enerģiju vai kurināmo vai lieto to energoapgādē vai cita veida komercdarbībā".5

Enerģijas lietotāji iedalās vairākās apakšgrupās.

Galalietotājs – enerģijas lietotājs, kurš pērk enerģiju izlietošanai paša vajadzībām (galapatēriņam)6 un kuram enerģiju pārdod enerģijas mazumtirgotājs.7 Tā kā nedz Enerģētikas likums, nedz Elektroenerģijas tirgus likums atsevišķi nedefinē elektrības mazumtirgotājus un elektrības vairumtirgotājus, tad ikviens tirgotājs, kas tirgo elektrību galalietotājiem, būtu uzskatāms par enerģijas mazumtirgotāju.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Mārtiņš Drēģeris
Notikums
Uz mūžīgiem laikiem
Rolands Vītiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas enerģētikas nozares attīstības aspekti klimata pārmaiņu griežos
Kristiāna Strenga
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts atbalsts atjaunojamo energoresursu nozarei: tiesiskā regulējuma aspekti
Būvniecības valsts kontroles birojs
Skaidrojumi. Viedokļi
Pusgadā 15 tiesas – biežākie strīdu iemesli cīņā par obligātā iepirkuma atbalstu
Kopš 2020. gada 1. janvāra Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ir atbildīgs par elektroenerģijas ražotāju uzraudzību un kontroli, kam piešķirtas tiesības pārdot elektrostacijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma (OI) ...
Artūrs Caics
Skaidrojumi. Viedokļi
Jaunākā tiesu prakse strīdos par elektroenerģijas obligātā iepirkuma atbalsta atcelšanu
Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir ilgtermiņa valsts atbalsts, kas nodrošina iespēju enerģijas ražotājiem1 atgūt elektrostacijas izveidē ieguldītās investīcijas. Šī iemesla dēļ atbalsta saglabāšanai ir būtiska nozīme ...
AUTORU KATALOGS