ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Ņemot vērā, cik strauji mainās un attīstās pasaule, ir būtiski, lai valstu tiesiskais regulējums neiestrēgtu pagātnē un spētu pielāgoties mainīgā laika prasībām. Enerģētikas nozare ir dinamiska, vērsta uz attīstību, un tā nemitīgi mainās, līdz ar to līdzi jāmainās gan tirgus dalībniekiem, gan politikas veidotājiem, gan, protams, arī atbilstošajam regulējumam.

Latviju turpinām veidot kā mūsdienīgu valsti, tādēļ ir būtiski, lai arī tiesiskais regulējums būtu pielāgots esošajai situācijai un vērsts ar skatu nākotnē, nevis būtu nekustināmi noenkurots pagātnē.

Jau kopš 2005. gada 8. jūnija elektroenerģijas tirgu un ar to saistītos jautājumus nosaka Elektroenerģijas tirgus likums, taču, neskatoties uz dabasgāzes tirgus gana lielo daudzpusību un nepieciešamību pēc sava atsevišķa likuma, ko apliecinājuši arī nozares pārstāvji, līdz šim šāds likums diemžēl nav tapis. Taču jau pavisam drīz viss mainīsies, jo ne vien Latvijas vai Baltijas valstu gāzes tirgus attīstība diktē nepieciešamību pēc viena vai cita normatīvā akta, bet arī Eiropas vispārējie politiskie lēmumi un izvēlētās stratēģijas. Eiropas Savienības (ES) lēmumi enerģētikā, strauji virzoties pretī klimata mērķiem, ietverot "zaļo" gāzu nenoliedzamo nākotnes lomu un gāzes sektora mainību, arī mums liek domāt par attīstību un tiesiskā regulējuma pilnveidi.

Attiecīgi rodas jautājums – kāds ir nākamais solis, lai enerģētikas sektora regulējumu pamazām, taču mērķtiecīgi sakārtotu un atšķetinātu šobrīd nozares galveno – Enerģētikas likumu?

Baltijas dabasgāzes tirgus norišu status quo

Vienotais gāzes tirgus un nākamie attīstības soļi

2020. gads Latvijas dabasgāzes sektoram ir bijis vēsturisks un unikāls, jo no šā gada 1. janvāra savu darbību uzsāka vienotā Somijas–Igaunijas–Latvijas (turpmāk arī – FINESTLAT) ieejas-izejas tarifu sistēma un vienotā Igaunijas–Latvijas balansēšanas zona. Šis ir vēl nebijis notikums visā Eiropā, ko apliecina arī Eiropas Komisijas (EK) vēlme iesaistīties un tās sniegtais atbalsts, lai turpinātu attīstīt FINESTLAT tirgus zonu, jo pagaidām pie esošajiem principiem un vienotā tirgus nosacījumiem Lietuva nav gatava pievienoties. EK sniedz atbalstu, iesaistoties kā procesa novērotāji, palīdzot Baltijas valstīm un Somijai, lai nākotnē tirgum pievienotos primāri Lietuva un vēlāk, iespējams, tirgus zonu paplašinātu ES dalībvalstu ietvaros, pievienojoties arī citām valstīm.

Baltijas valstu un Somijas par enerģētikas politiku atbildīgās ministrijas, regulatori un dabasgāzes pārvades sistēmu operatori, kopīgi strādājot Reģionālā gāzes tirgus koordinācijas grupā (turpmāk – RGTKG), ar aktīvu EK iesaisti 2020. gada 20. aprīlī atbalstīja EK (sadarbībā ar RGTKG) izstrādāto ceļvedi "Ceļvedis reģionālā gāzes tirgus integrācijai Igaunijas, Somijas, Latvijas un Lietuvas starpā"¹ (turpmāk – Ceļvedis), lai īpaši nodrošinātu šo valstu integrāciju. Ceļveža mērķis ir izveidot vienotu reģionālo gāzes tirgu, kas sevī apvienotu Somijas, Igaunijas, Latvijas un arī Lietuvas gāzes tirgu ar mērķi uzlabot tirgus likviditāti, integrāciju, konkurenci, vienlaikus nodrošinot lietotājiem pieņemamas gāzes cenas un uz klientu vērstus augstas kvalitātes pakalpojumus. Trīs Baltijas valstis un Somija apņēmīgi strādā pie EK izstrādātā Ceļveža plānu īstenošanas un kopīgā mērķa – reģionālā gāzes tirgus izveides, lai mēs varētu būt pozitīvs sadarbības piemērs visai ES.