ŽURNĀLS Tiesību politika

[1] Tiesnešu ētikas komisija ir saņēmusi tiesas priekšsēdētāja pieprasījumu sniegt atzinumu par tiesneses iespējamiem ētikas normu pārkāpumiem tiesas sēdē, kur tika skatīts jautājums par B.D. nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no pamatsoda izciešanas.

Pieprasījumā ir norādīts, ka tiesneses tiesas sēdes vadības stils, izturēšanās pret notiesāto un uzdotie jautājumi, visticamāk, neatbilst tiesnešu ētikas normām. [..] Vienlaikus Tiesnešu ētikas komisija ir saņēmusi arī Tieslietu ministrijas pārsūtītu B.D. iesniegumu par tiesneses iespējamiem ētikas normu pārkāpumiem jau minētajā tiesas sēdē. Tieslietu ministrija, iepazīstoties ar B.D. iesniegumu un noklausoties attiecīgās tiesas sēdes ierakstu, no tiesneses izteikumiem secinājusi, ka tiesneses uzvedībā un rīcībā tiesas sēdē pirmšķietami ir konstatējams tiesnešu ētikas normu pārkāpums. Savukārt B.D. iesniegumā norāda, ka tiesnese ir pieļāvusi cilvēktiesību un ētikas normu pārkāpumus un tiesneses rīcība liecinājusi par viņas neobjektivitāti.

[2] Tiesnese rakstveida paskaidrojumos tiesas priekšsēdētājam norādījusi uz apstākļiem, kas izskaidro, kāpēc vēlējusies lietu izskatīt pēc iespējas ātrāk, proti, bija paredzēta nākamā tiesas sēde, kurā bija plānota videokonference ar tiesu, kur atradās tulks. Tiesnese arī skaidrojusi lietas procesuālos aspektus. Tāpat tiesnese paskaidrojusi, ka notiesātais sodu izcieš par sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu, tāpēc tiesai bija jānoskaidro, kur un no kā viņš domā dzīvot, strādāt, kā spēs pildīt probācijas dienesta norādījumus, vai spēs normāli dzīvot ar sievieti, kurai ir mazgadīga meita, ar tik cietsirdīgu attieksmi, kāda viņam ir pret sievietēm. Tiesnese paskaidrojumā norādījusi, ka neuzskata, ka viņas jautājumi bija aizskaroši, taču aizskaroša ir apsaukāšanās un ņirgāšanās par tiesnesi notiesātā sūdzībā, kas tikai apstiprinot tiesneses lēmuma pareizību un atklājot viņa patieso attieksmi pret sievietēm. Tiesnese atzīmējusi, ka ar apgabaltiesas lēmumu procesuālu pārkāpumu dēļ tika atcelts tiesneses pieņemtais lēmums. Tiesnese norādījusi, ka turpmāk, neskatoties uz steigu, ievēros kriminālprocesu.

Rakstveida paskaidrojumā Tiesnešu ētikas komisijai tiesnese papildus paskaidrojusi, ka tiesa, noskaidrojot jautājuma izlemšanai būtiskos aspektus, tostarp, vai notiesātais spēs atturēties no alkohola lietošanas, un uzdodot attiecīgus jautājumus, nav vēlējusies nevienu ne aizskart, ne pazemot. Tiesnese pieļauj, ka atsevišķus jautājumus būtu varējusi formulēt citādāk vai neuzdot vispār. Tiesnese norāda, ka, iespējams, zinot visus lietas apstākļus, nav spējusi izturēties neitrāli un neizrādīt savu attieksmi pret notiesāto. [..] Tiesnešu ētikas komisijas sēdē tiesnese papildus [..] norāda arī uz stresu, ko rada videokonferences, kuras nereti pārtrūkst, un steiga, kādā lieta bija jāizskata, taču atzīst, ka tas nav attaisnojums. Pieļauj, ka ētikas normu pārkāpums izpaudās apstāklī, ka viņa nav spējusi novaldīties un neizrādīt attieksmi.

[3] Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 91.² panta 1. punktu Tiesnešu ētikas komisija pēc tās personas pieprasījuma, kurai ir tiesības ierosināt disciplinārlietu, sniedz atzinumus par ētikas normu interpretāciju un pārkāpumiem.

Līdz ar to komisija izvērtē, vai tiesneses rīcībā ir konstatējams ētikas normu pārkāpums.

[4] Latvijas tiesnešu ētikas kodekss (turpmāk – kodekss) skaidro tiesnešu uzvedības standartus, veicot savus pienākumus, akcentējot arī to, kālab ir būtiski tos ievērot.

Tā kodeksa 2. kanona 3. punkts paredz, ka tiesnesis darbojas tā, lai veicinātu sabiedrības uzticību tiesas godīgumam un objektivitātei. Savukārt kodeksa 3. kanons noteic, ka tiesnesis pilda tiesu varas uzliktos pienākumus objektīvi un taisnīgi. Saskaņā ar šī kanona 5. punktu tiesnesim jābūt iecietīgam, cieņas pilnam un laipnam pret procesa dalībniekiem, 7. punktā noteikts, ka tiesnesis savus uzdevumus pilda bez aizspriedumiem, savukārt 8. punktā norādīts, ka tiesnesis izvairās no vārdiem un runas, žestiem vai citas darbības, ko varētu uzņemt kā neobjektivitāti vai aizspriedumu izpausmi.

Arī Tiesnešu uzvedības Bangaloras principi reglamentē tiesnešu uzvedību kontekstā ar tām vērtībām, kuras Bangaloras principi pārstāv. Saistībā ar tiesnešu neatkarību Bangaloras principu 1.1. punkts paredz, ka tiesnesis savas tiesneša funkcijas veic neatkarīgi, patstāvīgi izvērtējot konkrētos faktus un saskaņā ar dziļu tiesību izpratni, būdams brīvs no jebkādas ārējas ietekmes, pamudinājumiem, spiediena, draudiem vai iejaukšanās, ko tieši vai netieši varētu radīt kādas aprindas vai iemesls. Lai nodrošinātu tiesas objektivitāti, tiesnesis savus pienākumus pilda bez īpašas labvēlības vai aizspriedumiem (2.1. punkts), kā arī nodrošina, ka viņa rīcība – gan tiesā, gan ārpus tiesas – veicina un nostiprina sabiedrības, juristu un tiesvedības dalībnieku uzticēšanos tiesneša un tiesu sistēmas objektivitātei (2.2. punkts). Tiesvedības laikā vai gadījumā, ja šāda tiesvedība būtu paredzama, tiesnesis nedrīkst apzināti izteikt nekādus komentārus, par kuriem varētu pamatoti uzskatīt, ka tie var ietekmēt šādas tiesvedības rezultātu vai nepārprotami kaitēt procesa taisnīgumam (2.4. punkts).

No minētā Tiesnešu ētikas komisija secina, ka tiesneša uzvedības tiesas procesa laikā standarti nav pašmērķīgi, proti, tie kalpo ne tikai tam, lai apliecinātu tiesu varas autoritāti, bet arī lai radītu pārliecību, ka tiesa ir profesionāla, neatkarīga un objektīva un ka tiesas procesa laikā ir iespējams panākt taisnīgu tiesu. Tādējādi tiesneša uzvedībai tiesas procesa laikā ir ļoti liela nozīme, tiesnesim ir rūpīgi jāseko līdzi savam izteiksmes veidam, izteikumiem, rīcībai un uzvedībai, kas var būt pirmais vēstnesis (vai vismaz radīt tādu priekšstatu), ka tiesnesis ir aizspriedumains un līdz ar to neobjektīvs.

[5] Noklausoties tiesas sēdes audioprotokolu, Tiesnešu ētikas komisija gūst pārliecību, ka tiesnese ir pārkāpusi minētos tiesnešu uzvedības standartus.

Tiesnešu ētikas komisija atzīst, ka gan tiesneses izteikumi, gan izteiksmes veids, balss tonis un intonācija rada iespaidu par to, ka tiesnese ir bijusi aizspriedumaina un, kā atzīst arī pati tiesnese, ka viņai ir izveidojusies noteikta attieksme pret notiesāto. Tā jau pašā tiesas sēdes sākumā tiesnese uzdod jautājumu: "Nu, un kur tad strādāsiet brīvībā?", tādējādi kopā ar attiecīgu intonāciju radot iespaidu par to, ka tiesa jau no paša sākuma ieņēmusi noteiktu pozīciju, kas pauž neticību notiesātajam un nievājošu attieksmi pret notiesātā centieniem argumentēt savu spēju dzīvot brīvībā. Minētais attiecas arī uz citiem tiesas sēdes gaitā uzdotajiem jautājumiem vai tiesneses secinājumiem [..]. Tiesnese vairākkārt izteikusi arī komentārus un viedokļus, kas tiešā veidā apliecina viņas nostāju attiecībā pret notiesāto. Tā, piemēram, tiesnese norāda: "No tiem [no notiesātā iesniegumiem] es saprotu, ka jūs esat nolēmis uzsēsties tai sievietei kaklā [..] un dzīvot no viņas ienākumiem", vai arī: "Tikko būs pirmā glāzīte rīklē, tā būs cirvis rokā!", savukārt, reaģējot uz notiesātā skaidrojumu, ka viņi visu darīs kopā, tiesnese norāda: "Kopīgi jau var arī to glāzīti cilāt", bet attiecībā uz to, ka notiesātais ieslodzījumā ir parādījis savu nostāju attiecībā pret alkoholu, tiesnese norāda: "Šeit jūs varat parādīt tāpēc, ka jums neviens neielej", u.c.

Tiesnešu ētikas komisija atzīst, ka šādi izteikumi un to izteiksmes veids ne tikai rada iespaidu, ka tiesa nav neitrāla, bet arī ir aizskarošs, pat ja tiesnesei nav bijis nolūka kādu aizskart. Šāds tiesas sēdes vadības stils var radīt šaubas arī par tiesas profesionalitāti. Tiesnešu ētikas komisija neizslēdz, ka saruna ar procesa dalībniekiem varētu būt pietiekami atvērta un tāda, kas ir vērsta uz lietā būtisko apstākļu noskaidrošanu, taču tā nedrīkst būt vaļīga, nolaižoties līdz sadzīviskam līmenim. Kā to Tiesnešu ētikas komisija ir atzīmējusi jau iepriekš, vadot tiesas sēdi, tiesnesim jādarbojas likumā noteikto tiesību un pienākumu robežās, noskaidrojot lietā nozīmīgos faktus un apstākļus, uzdodot jautājumus par tiem un visas situācijas tiesas zālē risinot ar likumā paredzēto procesuālo līdzekļu palīdzību. Pieteikuma juridiskais vērtējums tiesnesim jāsniedz nolēmumā, izvērtējot pušu paskaidrojumus, iesniegtos pierādījumus un pieteikuma pamatotību, nevis ar sadzīvisku komentāru palīdzību tiesas zālē [..].

Tiesnese ir norādījusi uz apstākļiem, kas ietekmējuši viņas rīcību, proti, uz stresu, ko radījusi videokonference un steiga, kā arī uz informāciju, kas iegūta par notiesāto. Tiesnešu ētikas komisija nenoliedz, ka cilvēciski gan vieni, gan otri apstākļi var ietekmēt tiesnesi. Tiesnešu ētikas komisija arī pieļauj, ka tiesneses lielā pieredze, ņemot vērā arī iegūto informāciju par notiesāto, likusi modelēt iespējamos notiesātā dzīves scenārijus nākotnē un, domājot par sievietes un viņas bērna labklājību, tas varēja emocionāli ietekmēt tiesnesi. Taču, kā jau minēts un kā to atzīst pati tiesnese, tas nav attaisnojums neatbilstošai rīcībai tiesas sēdē, tiesai savs viedoklis ir jānoformulē juridisku apsvērumu veidā savā nolēmumā.

[..]

Tiesnešu ētikas komisija uzskata, ka konkrētās lietas apstākļu kontekstā pārkāpums nav atzīstams par rupju. Proti, lietas apstākļi bija tādi, kas varēja radīt tiesnesei emocionālu pārdzīvojumu un, lai arī no profesionālā viedokļa tas nav attaisnojams, cilvēciski ir saprotams. Ci­tādi būtu tad, ja šāda rīcība ne ar ko nebūtu izskaidrojama. Turklāt Tiesnešu ētikas komisija ņem vērā, ka tiesnese ir pārvērtējusi savu rīcību un atzinusi, ka nav rīkojusies pareizi. Tādējādi mērķis apzināties tiesnešu uzvedības standartus un to būtību, kā arī nepieciešamību tos ievērot, ir panākts.

Ņemot vērā minēto, Tiesnešu ētikas komisija atzīst: tiesneses rīcībā ir konstatējams Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa 2. kanona 3. punkta, 3. kanona un tā 5., 7. un 8. punkta pārkāpums.

Komisijas priekšsēdētāja Dzintra Amerika

Komisijas locekļi: Madara Ābele, Iveta Andžāne, Ināra Jaunzeme,
Adrija Kasakovska, Baiba Lielpētere, Normunds Salenieks,
Dace Skrauple, Agnese Skulme