ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

29. Septembris 2020 /Nr.39 (1149)

Iesaldēšana, arestēšana un konfiskācija: cilvēktiesības un kriminālprocesa intereses bankas kontos
2 komentāri
Gunārs Kūtris
LU Juridiskā fakultātes lektors 

Bankas kontā esošu finanšu līdzekļu (vienkāršības dēļ teiksim – naudas) iesaldēšana, arestēšana un konfiskācija var notikt tikai kriminālprocesā, proti, ja tā ir saistīta ar noziegumu. Līdz ar to tiek aizskartas daudzas intereses, un tāpēc gan likumos, gan praksē jābūt pietiekami uzmanīgiem, lai cīņa pret noziedzību notiktu korekti un efektīvi. Tiesiskai valstij ir jāievēro cilvēktiesības arī tad, ja "otra puse" rīkojas noziedzīgi. Būtu pilnīgi nepieņemami, ja pati valsts izmantotu apšaubāmas metodes.

[1] Nenoliedzami, noziedzīgi iegūtu līdzekļu izņemšana no noziedznieku rokām ir aktuāls uzdevums jebkuros laikos. Zaudējot noziedzīgi iegūto, lielākoties zūd arī nozieguma izdarīšanas mērķis (ja, protams, noziegums ir vērsts uz kāda labuma iegūšanu). Savukārt organizētai noziedzībai tiek atņemtas finanses savas darbības turpināšanai. Tātad noziedzīgi iegūtas mantas atsavināšana ir svarīgs līdzeklis noziedzības samazināšanai ikvienā valstī. Tas pēc būtības ir uzsvērts gandrīz visos pēdējās desmitgadēs pieņemtajos starptautiskajos dokumentos noziedzības apkarošanas jomā. Arī Latvijas likumos tas ir nostiprināts kā kriminālprocesa mērķis un kā krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma elements. Par to, šķiet, nav diskusiju.

[2] Teorētisko pamatu noziedzīgi iegūto līdzekļu izsekošanai veido Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (turpmāk – Legalizācijas novēršanas likums). Tas dod iespēju izskaitļot aizdomīgu finanšu plūsmas un tās apturēt. Tikai jāatceras, ka likums ir vērsts pret noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem un sākotnēji pēc noteiktām pazīmēm ir pamats runāt tikai par neskaidras izcelsmes naudu un iespējamiem legalizācijas riskiem.

Juristiem diskusijās gan vajadzētu precizēt: vai par noziedzīgi iegūtu mantu uzskatīt to, ko nosaka Krimināllikums vai Legalizācijas novēršanas likums (tā 4.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Toms Dreika
5. Oktobris 2020 / 15:24
7
ATBILDĒT
Laikam jau vienīgā labā raksta tēze ir, ka ir jābeidz šo jautājumu mēģināt risināt krimināltiesību ietvaros. Kaut kā krimināltiesībām nekas nesanāk. Mēs turpinām skatītes filmas par bērnu darbu, verdzību un cilvēktirdzniecību un katru gadu triljoniem dolāru un eiro ieplūst drošajās rietumu pasaules jurisdikcijās, kur skaisti kļūst par ārvalstu investīcijām. LV pētījumi par korupciju runā par 3,5-5 miljardu zaudējumiem gadā, bet procesi tiek uzsākti (ne pabeigti) par labi ja dažiem desmitiem miljonu.

Ja krimināltiesību nozare neattīstīsies, nekas nenotiks. Tā tiek turēta savrupus no pārējām, tās sadures punkti un pārklāšanās jomas netiek risinātas, vai arī vispār tiek noliegts, ka tādas pastāv. Tā arī lielākā daļa ekonomisko noziegumu iekāpj civiltiesisku strīdu klasifikācijā. Vai arī, skatoties no šīs tēmas perspektīvas, krimināltiesības šobrīd pat pilnībā nesaprot, kas tiek pakļauts arestiem un konfiskācijai. Nauda kontā nav personas nauda, bet gan kredītiestādes - personai ir tikai prasījums (šo konceptu finanšu pasaule ir ieviesusi, ka ar nonākšanu kontā notiek automātiska īpašuma tiesību maiņa). Naudu kontā arestē un konfiscē. Viss kārtībā, tātad mēs arestam pakļaujam arī prasījumus kā mantas sastāvdaļu. Bet, mēs nearestējam un nekonfiscējam visus citus prasījumus (visā spektrā - līgumi, tai skaitā nākotnes, lietu tiesības, utt). Duāla pieeja, kas bez neskaidrībām jebkuram noziedzniekam dod virkni veidu, kā faktiski turpināt gūt labumu no noziedzīgi iegūtas mantas un izvairīties no tās konfiskācijas.

Viena paziņa sarunā par šo pasmējās un to nevar nepieminēt - kāpēc ir prezumpcija, ka mantas esamība pamato tās piederību? Ja es apsēžos svešā mājā, es taču nevaru teikt, ka tā pieder man. Ja es izrauju personai telefonu no rokām, es taču nesaku, ka tā ir man piederoša iekārta. Tas, ka persona kustina (pārskaita) kaut kādu naudu, nenozīmē, ka tā ir personai piederoša nauda. Bet kaut kā mēs bijām aizbraukuši pretējā prezumpcijā (ja jau nauda manās rokās, tad mana).

Nav nekādu problēmu pierādīt legālu līdzekļu izcelsmi, es vēl neesmu piedzīvojis vai uzmodelējis situāciju, kur sapratīgai personai tas nebūtu iespējams. Mums, protams, negribās to atzīt, ņemot vērā to mērogu, kādā noziedzīgi iegūta nauda ir apritē - ekonomikā, politikā, arī mākslā un kultūrā. Bet, ja mēs gribam efektīvi sākt mazināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu apriti un ietekmi uz sabiedrību, mums ir jāmaina prezumpcijas. Tikai mainot modeli uz to, ka līdzekļi vairāk līdzinās reģistrējamai kustamai mantai, kur ir jāpierāda izcelsme, mēs varam virzīties tajā virzienā. Gan jau līdzekļus nereģistrēsim kā savus auto, bet izcelsmes pierādīšanas barjeru gan varam uzlikt.

Ja līdzekļiem nav zināma izcelsme, persona nevar apgalvot, ka tie ir personas līdzekļi. Līdz ar to šo līdzekļu konfiskācija neaizskar personas īpašuma tiesības. Pat nevajag krimināltiesības, lai šo nostiprinātu. Normāla loģiskā ķēde, tikai jāmaina domāšana, kas mums šobrīd ir greiza, nevis pareiza.
S.Bērtaitis
2. Oktobris 2020 / 14:44
0
ATBILDĒT
Pilnībā pievienojos Kūtra kunga viedoklim. Pašreizējā vienkāršotā pieeja kriminālprocesā, konfiscējot finanšu līdzekļus bez pamatojuma par šo līdzekļu noziedzīgo izcelsmi, stūrē uz Satversmē un starptautiskajos dokumentos aizsargāto cilvēktiesību pārkāpumu. Finanšu līdzekļu noziedzīgo izcelsmi nevar prezumēt.
visi numura raksti
Atsaucoties uz publicēto
Vēlreiz par tiesu ekspertīžu institūta reformas nepieciešamību un norisi
Ar tieslietu ministra 2017. gada 15. decembra rīkojumu Nr. 1-1/396 "Par darba grupas izveidi rīcības plāna izstrādei tiesu ekspertīžu institūta reformas ieviešanai" izveidotās darba grupas vadītāja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra ...
Jurista Vārds
Juridiskā literatūra
Izdota Toma Krūmiņa monogrāfija par šķīrējtiesu un cilvēktiesību mijiedarbību
Nule kā aizvadīti 2020. gada vasaras izskaņā starptautiskās izdevniecības "Springer" paspārnē iznākušās Ph.D. Toma Krūmiņa, monogrāfijas "Arbitration and Human Rights: Approaches to Excluding the Annulment of Arbitral Awards and Their ...
Dina Gailīte, Iveta Kažoka, Mārtiņš Drēģeris, Lauris Liepa
In memoriam
Rūta Beidere-Ginsburga (1933–2020)
Valdis Naglis
Skaidrojumi. Viedokļi
Nelegālā alkohola aprites kriminoloģiskais raksturojums un tendences Latvijā
Noziedzība nelegālā alkohola aprites jomā ir sociāli nelabvēlīga parādība. Izpētot tās cēloņus, ir iespējams izdarīt secinājumus un izvirzīt priekšlikumus konkrēta nozieguma novēršanas jomā. Autors uzskata, ka nelegālā ...
Roberts Valpīters
Skaidrojumi. Viedokļi
Elektroniskās naudas iestādes reģistrācija un licencēšana Latvijas Republikā
AUTORU KATALOGS